Šo piektdien, 21. aprīlī, Rīgas Kongresu namā notiks dziedātājas Olgas Pīrāgs jubilejas koncerts. Tā programmā – džezs, estrādes dziesmas un romances, uz skatuves būs pati Olga, viņas draugi un ciemiņi.
Ko svinēsim, ko klausīsimies
Pavirši uzmetot acis Olgas Pīrāgs biogrāfijai, šķiet, ka iemesla jubilejas svinībām nav - dziedātājas dzimšanas diena ir augusta vidū, turklāt apaļa jubileja viņai bija svinama jau pērn. «Daudzi mākslinieki taču atzīmē savas jubilejas visu gadu!» smejas dziedātāja. «Pērn 11. augustā, tieši dienu pirms dzimšanas dienas, man bija liels koncerts Jūrmalā, Majoros. Tajā uzstājās gan mani audzēkņi, gan citi džeza mūziķi, protams, dziedāju arī pati. Pēc tam vēl bija koncerts Jaunolainē. Bet ideja par koncertu Kongresu namā būtībā radās nejauši. Uzstājos Sanktpēterburgas aktiera Jevgeņija Djatlova koncertā, publikai ļoti patika, un pēc tam pie manis pienāca organizatori un teica: Olga, sarīkosim jūsu koncertu?! Tas bija pirms diviem mēnešiem, apstiprinoša atbilde par šādu koncertu tika dota tikai februāra vidū. Tā nu ātri, ātri gatavojām programmu,» stāsta Olga, kurai gan ir vēl dažas atzīmēšanas vērtas lietas. Ir pagājuši 35 gadi kopš viņas pirmajām uzvarām konkursos Vissavienības mērogā: konkursā Krasnaja gvozdika Sočos uzvarēja Tamāra Gverdciteli, bet Olga bija otrā, savukārt Dņepropetrovskā viņai bija dalīta otrā vieta ar jau minēto Tamāru. «Es pirms tam dziedāju pašdarbības kolektīvos, ieguvu godalgotas vietas vairā kos vietēja mēroga konkursos, bet šie bija mani pirmie starptautiskie iznācieni, pēc kuriem sāku bieži koncertēt,» skaidro dziedātāja.
Un vēl - 1981. gada decembrī Maskavā notika koncerts Pie mums viesos Maestro, kurā vietējai publikai kā jaunā dziedātāja no Latvijas tika stādīta priekšā Olga Pīrāgs. «Tas bija brīnišķīgs koncerts. Tā vadītāja bija Alla Pugačova, speciāli šim koncertam Raimonds Valdemarovičs man bija sarakstījis jaunu dziesmu Doždjevije koļca. Koncerts notika 1981. gadā, bet televīzijā tika demonstrēts 1982. gadā, tātad - pirms 35 gadiem. Tā kā - manam vecumam ļoti daudz dažādu jubileju!» smejas dziedātāja. Par jubilejas koncertu Kongresu nama viesiem viņa pagaidām stāstīt plašāk atturējās, taču par programmu viss ir puslīdz skaidrs. «Manu koncertu shēma ir nemainīga jau kādus trīs gadu desmitus. 80. gadu vidū daudz uzstājos ar saviem solokoncertiem, kuros skanēja gan romances, gan estrādes dziesmas, gan arī džezs. Tā kā šāda koncertu forma pastāv jau sen.»
Uz skatuves bez pauzēm
Savas ilgās un veiksmīgās karjeras laikā Olga Pīrāgs sadarbojusies ar daudziem pazīstamiem bijušās Padomju Savienības dziedātājiem: Allu Pugačovu, Sofiju Rotaru, Larisu Doļinu, Aleksandru Serovu, Valēriju Ļeontjevu, arī mūsu pašu Viktoru Lapčenoku, Žoržu Siksnu un citiem. «Mēs, protams, esam pazīstamas [ar Pugačovu], taču diemžēl pēdējos gados kaut kā nav sanācis [tikties]. Agrāk gan - koncertos Maskavā un citur. Neesam gan nekādas draudzenes, parasti šādas tikšanās notika koleģiālā sveiki, sveiki! līmenī. Pašas ciešākās saites saglabājušās ar Tamāru [Gverdciteli], ar kuru ik pa laikam sarakstāmies vai sazvanāmies. Uzturu kontaktus ar to laiku muzikantiem, piemēram, Sanktpēterburgas pianistu Andreju Kondakovu, kolēģi no Novosibirskas Natāliju Soboļevu un citiem,» stāsta dziedātāja.
80. gadi «Latvijas Ellai Ficdžeraldai», kā Olgu nereti dēvēja viņas dziļā un unikālajām nokrāsām pārbagātā balss tembra dēļ, bija pļaujas laiks, bet 90. gados viņa pieklusa. «Pauzes kā tādas man nekad nav bijis - ne reizi nav bijis tā, ka es vispār pārstātu dziedāt,» nepiekrīt Olga. «Taču sākot no 1991. gada, saprotamu iemeslu dēļ koncertturneju kļuva krietni mazāk. Tolaik es strādāju Čitas filharmonijā, ar kuras pierakstu koncertējām pa visu plašo Padomju Savienību - tas vairs nebija iespējams. Savukārt Latvijā tolaik praktiski nebija koncertu rīkotāju, organizējām tos paši - sanatorijās, kultūras namos, bieži aicināja uz Daugavpili, protams, bija arī korporatīvie pasākumi. Starp citu, tieši 1991. gadā man bija pirmie koncerti ārzemēs - pieci solokoncerti Zviedrijā. Man pat Rīgā vēl tolaik nebija bijis neviena solokoncerta! Taču arī pēc 1991. gada gandrīz katru mēnesi braukāju uz kādu džeza festivālu.» Pašlaik Olgai nav stacionāras uzstāšanās vietas, piemēram, kāda kluba vai restorāna, kurā viņa būtu kā rezidējošā mūziķe. «Dažkārt dziedu klubos, ja draugi uzaicina uz kopīgu burziņu, piedalīties improvizētā jam session. Es labprāt uz tādiem aizeju, gribas jau uzdziedāt džeziņu! Lielākoties tomēr ir korporatīvie pasākumi, taču tie ir slēgtie, kas plašākai auditorijai nav publiski pieejami,» atzīst Olga, kuras pamatdarbs jau no 1992. gada saistās ar vokālās pedagoģes amatu. «Pēc izglītības esmu vokālā pedagoģe un mūzikas pasniedzēja. Iesākumā pasniedzu stundas kādas skolas vokālajā pulciņā, pēc tam izveidoju savu studiju. Pirms pāris gadiem saņēma uzaicinājumu no Krievu Drāmas teātra mācīt aktieriem dziedāšanas mākslas tehniku. Lai gan esmu pedagoģe, pašas izveidotajā firmā štatu sarakstā es vienalga skaitos dziedātāja!» joko Olga.
Laimi un enerģiju rod bērnos
Sarunas laikā dziedātāja pārsteidz ar savu enerģiskumu un dzīvesprieku, bet visvairāk - ar perfekto atmiņu. Ar ko viņa aizpilda savu brīvo laiku, kā uztur sevi formā? «Man ļoti patīk ceļot,» stāsta Olga Pīrāgs. «Es arī agrāk apceļoju citas zemes, taču tas vairāk bija saistīts ar koncertiem, bet nu jau vairāk nekā desmit gadu šos ceļojumos esmu sākusi plānot kā atvaļinājumu. Man pasīvā atpūta gan diez ko nepatīk, tāpat arī pārlieku ilgs brauciens. Trīs līdz piecas dienas - tas ir pietiekami. Tiesa, Venēcijā ar šādu laiku bija par maz, braucām uz turieni kopā ar [meitu] Diānu, bija ļoti žēl braukt mājās. Divas reizes esmu braukusi uz Ameriku, ciemos pie brāļa Jurija - viņš emigrēja 80. gadu beigās. Starp citu, viņa vecākais dēls Romāns, Diānas vienaudzis, ir rokmūziķis - dziedātājs un komponists, kurš ar savu grupu Jolly Band izlaidis četrus lieliskus albumus. Savukārt brāļa otrs dēls Dmitrijs ir mākslinieks. Romāns dzīvo Ņujorkā, Dmitrijs - Maiami, bet mans brālis - Losandželosā,» palepojas dziedātāja. «Man patīk šādi braucieni, taču ilgi tā pavadīt laiku nespēju, man vajag mājās, kaut ko darīt. Tur taču jāaplaista puķes!» Olga dzīvo Rīgā, Klusajā centrā, pavecā koka mājā, kurā bez viņas mitinās vēl trīs ģimenes, taču ciemiņi, pirmoreiz mūziķi apciemojot, daudzo ziedu dēļ bieži vien iedomājoties, ka tā ir vasarnīca. Olga īpaši nešķiro, ko audzēt, tāpēc viņas dārzā ir viss - sākot no tulpēm un rozēm līdz pat flokšiem un margrietiņām.
Taču galvenais dziedātājas prieks un iedvesmas avots ir bērni - gan viņas vecākā meita Lana, gan jaunākā meita Diāna dzīvo šeit pat, Latvijā. «Man ir mazbērni, ar kuriem pavadu daudz laika. Gan Lanai, gan Diānai ir pa meitai un dēlam, turklāt man jau ir arī mazmazdēls - Demidam pašlaik ir divi mēneši, bet viņš jau sācis smaidīt! Ne katrai manai vienaudzei bērni ir precējušies, bet es jau esmu vecvecmāmiņa!» priecājas mūziķe. «Kā ir būt vecmāmiņai un vecvecmāmiņai? Brīnišķīgi! Es viņus visus ļoti mīlu! Tā ir laime, citādi to nenosauksi.»
***
Olga Pīrāgs
• Dzimusi 1956. gada 12. augustā, Rīgā;
• Pabeigusi Pāvela Jurjāna mūzikas skolas klavieru klasi un Rīgas 61. vidusskolu, pēc tam - Daugavpils Pedagoģiskā institūta Muzikāli pedagoģisko fakultāti;
• No 1977. līdz 1979. gadam bijusi ansambļa Inversija soliste, pēc tam dziedājusi Rīgas estrādes orķestrī, kuru vadījuši Raimonds Pauls, Alnis Zaķis un Gunārs Rozenbergs (līdz 1985. gadam). No 1987. līdz 1990. gadam - Čitas filharmonijas soliste. No 1990. līdz 1991. gadam - Rīgas muzikālā kamerteātra māksliniece;
• Kopš 1992. gada strādā par estrādes un džeza mūzikas vokālo pedagoģi.