Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Kultūra \ Personības

Aina Poiša: Gabaliņš no dzīves, cerams – pa īstam

AINA POIŠA: «Jebkurā darbā ir jāsaglabā iekšējā brīvība, nedrīkst kļūt par darbaholiķi, tas ir bīstami, jo – veido atkarību. Es ik pa laikam izmēģinu kaut ko pavisam jaunu. Saglabāt savu pamata profesiju man palīdz nekoncentrēšanās uz vienu darbības jomu. Šobrīd esmu pieņēmusi piedāvājumu vadīt raidījumu, bet nu jau es zinu, kas ir televīzija, es tajā nekrītu kā circenis pelnos. Cirtieni jau izjusti, iegūtās rētas nav bijušas nāvējošas, bet ir skaidrs – strādājot televīzijā, nekad nevari tikai iegūt, kaut ko nākas arī zaudēt.» © F64

«Cilvēkiem jāformulē mērķis, ko attiecībās grib sasniegt un ko gatavi darīt, lai to sasniegtu. Ir jābūt konkrētiem soļiem, nevis tikai bla, bla, bla...» uzskata psihoterapeite Aina Poiša, kas jau no nākamās nedēļas atkal būs redzama televīzijā – jaunajā attiecību šovā Patiesības stunda.

No 20. februāra pirmdienu vakaros TV3 atkal būs skatāms jauns attiecību šovs, kurā tā dalībnieki gan uzlabos savu fizisko formu, gan pāra attiecības. Šovu Patiesības spogulis pārmaiņus vadīs Agnese Bērziņa, kurai tā būs debija televīzijas raidījumu vadīšanā, un Aina Poiša, kurai tā būs kārtējā atgriešanās šādā ampluā. Raidījuma veidotāji ir pārliecināti, ka pārim, kuram jau ir pārgājis «rozā briļļu periods» un attiecībās iezagusies rutīna, ir jāiegulda nopietns darbs, lai mainītos. Šova sastāvdaļa nav tikai pāra sarunas ar raidījuma vadītājām, bet arī svara korekcijas centra apmeklējums, jo bieži vien neapmierinātība ar attiecībām līdzi nes arī problēmas ar svaru. Tāpēc šovā pārim tiek piedāvāta iespēja trīs nedēļas uzturēties svara korekcijas centrā, kur pāris var veltīt laiku tikai sev - tievēt, mācīties veselīgu dzīvesveidu un cīnīties ar savu attiecību dēmoniem. Tad pāris atgriezīsies mājās un centīsies veselīgo dzīvesveidu ieviest ikdienā, lai vēlāk uz divām nedēļām šķirtos un katrs vienatnē pārdomātu, vai tiešām vēlas ar otru būt kopā.

Formulēt mērķi attiecībās

«Ja cilvēks pieņem sevi, tad arī visas lietas viņam iet labi. Tādēļ raidījumā vispirms pievērsīsim uzmanību pašam cilvēkam - palīdzēsim sakārtot cilvēka ārieni, lai vieglāk būtu sakārtot arī iekšējo pasauli. Ceram, ka šis raidījums būs kā iedvesmas graudiņš skatītājiem, kas pamudinās paskatīties no malas uz sevi un savām attiecībām, jo katrām attiecībām, kad iemīlēšanās vietā nāk rutīna ar ikdienas problēmām, laiku pa laikam ir nepieciešama palīdzība,» uzskata attiecību konsultante Aina Poiša. Pirms vairākiem gadiem attiecību tēmai domātie šovi bija vai katrā pašmāju televīzijā. Psihoterapeite uzskata, ka šāds raidījumu formāts ir mūžam ejoša prece. Tomēr speciāliste attiecību jomā ir pārliecināta, ka nevienā televīzijas raidījumā nevar atrisināt pāra attiecību problēmas, tas var būt tikai impulss, kā grūdiens problēmai pievērsties nopietnāk. «Katrs uz grūdienu reaģē citādāk, vieni nokrīt un neceļas, citiem grūdiens mudina sākt jaunu kustību. Līdzīgi var teikt par skatītājiem - raidījumā ieraugi kāda pāra problēmas, un, iespējams, to saredzi kā grūdienu pārdomāt savas attiecības, iespējams, arī piestrādāt. Tomēr ne jau televīzijā pāri risinās globālas lietas, konteksts ir jāsaprot. Tomēr arī blefot nedrīkst, jo skatītāji to uzreiz «atkož». Šis raidījums ir gabaliņš no dzīves, cerams - pa īstam, bez bla, bla, bla...» saka Aina Poiša. Tomēr aprunāšanās ar psihoterapeitu neko neatrisinās, jāstrādā būs pašam, un bez strādāšanas ar sevi, ja neko nedarīsi, nekas arī nemainīsies.

Psihoterapeits kā tehniskā apkope

Savu atgriešanos televīzijas raidījuma vadītājas lomā Aina Poiša uztver pragmatiski - kā darba piedāvājumu, kā iespēju paplašināt savu darbības jomu. Protams, uz laiku. «To nu gan es zinu - nedrīkst kļūt atkarīgs no televīzijas, nedrīkst pazaudēt pamatu sev zem kājām, jo šis ir ļoti gaisīgs darbs - šodien esi, rīt neesi televīzijā. Es pieņemu to kā atsevišķu projektu, kuram ir sākums un beigas. Esmu dzirdējusi daudzu cilvēku stāstus, kuriem projekta beigšanās televīzijā nākusi kopā ar tādu kā adrenalīna zaudēšanu. Vispār - būšana lielajā ilūziju mašīnā, kā arī var saukt televīziju, rada iespaidu, ka tur dzīve mutuļo, ka tur ir kas īpašs,» uzskata Aina Poiša un piebilst - ja nekļūsti atkarīgs, tad kādā brīdī nav arī jākrīt panikā. «Es esmu brīvais putns, pati regulēju savu darba dzīvi, un, ja piedāvātajā idejā man ir kaut kas pievilcīgs, tad es pieņemu piedāvājumu.»

Ikdienā viņa turpina darbu savā profesijā. «Nevajag domāt, ka problēmas rodas pāriem, kas jau kādu laiku dzīvojuši laulībā, jo reizēm apprecas ar problēmām pūrā, kopdzīvē tās aug tikai augumā. Jautājums ir - vai ar problēmām sadzīvo un samierinās, sakot, ka «mums viss ir normāli», lai tikai nav jākustina. Kopdzīve jau neaprobežojas tikai ar sadzīvi, nereti problēmu pamatā ir eksistenciāli jautājumi, kā rezultātā pāris dzīvo vienā dzīves telpā, bet dzīves vilciens katram iet uz citu pusi,» saka Aina Poiša. Interesanti, ka šobrīd arvien biežāk psihoterapeitu meklē tā sauktie neatkarības laika bērni, kuri jau ir tai vecumā, kad tiek veidotas ģimenes. Daļēji tās ir bērnu tiesību sekas. Cilvēkbērns, kuram visu dzīvi ir stāstīts, ka viņš ir īpašs un neaizskarams, ar savu «īpašo statusu» uz citiem skatās no augšas. Un kādus kontaktus viņi var veidot? Un, ja satiekas divi «īpašie», tad emocionālu tuvību vispār nevar izveidot. Tāpēc labāk ir lietot vārdu «unikāls», jo visi cilvēki ir unikāli.

Aina Poiša ir priecīga, ka šobrīd cilvēki vairs neliek vienlīdzības zīmi starp psihoterapiju un psihiatriju, un arī daudz biežāk meklē attiecību speciālista palīdzību. «Reizēm cilvēks pats nevar visu atrisināt, vajag vienu neitrālu cilvēku, kas nav emocionāli saistīts ar tavu problēmu, kas neieinteresēti un neiesaistīti paskatās uz problēmu, iedod savu redzējumu un risinājumu. Cilvēkiem savu psihoterapeitu tomēr vajag. Tāpat kā mašīnu katru gadu vedam uz tehnisko apkopi, tā arī cilvēkam vajag apmeklēt psihoterapeitu. Iespējams, pat nav nekādu problēmu, bet cilvēkam ir urdoši jautājumi, bet nav ar ko īsti pārrunāt. Ne jau vienmēr caurumi zobos aizved pie zobārsta, ik pa laikam jāiet arī pie higiēnista...»

Rosola nebūs!

Vasaras sākumā Ainai Poišai apritēs 60 gadu, bet viņa jau tagad zina, ka iztiks bez rosola un bārbekjū, bet dosies uz Grieķiju, protams, kopā ar vistuvākajiem cilvēkiem. Ideju viņa nošpikojusi no savas draudzenes, kas pati dzīvo ASV, bet savus draugus no visas pasaules bija uzaicinājusi dzimšanas dienā satikties Grieķijā. Turklāt tas esot daudz kvalitatīvāks kopā pavadīšanas laiks - visi ir prom no ikdienas, nevienam nekur nav jāskrien, sevi var pilnvērtīgi veltīt kopābūšanai.

Abi Ainas Poišas bērni jau ir lieli, jau sen prom no vecāku ligzdas. Grūti jau esot bērnus palaist pasaulē un vienlaikus - paturēt sev. «Es ļoti cenšos būt laba vīramāte un ceru, ka man labi sanāk. Es ļoti savlaicīgi pie tā piedomāju, ka laižu savus bērnus prom viņu pašu dzīvē, ka viņiem ir savas izvēles, ka man jāmācās viņus respektēt. Ne vienmēr tas, ko es domāju, viņiem ir jādzird. Patiešām svarīgo un būtisko es pasaku, bet bez uzspiešanas. Tā ir viņu izvēle - ar ko būt kopā, kādu veidot savu attiecību modeli. Es mācos to pieņemt ar mīlestību un labvēlību, trenējos nekritizēt, jo kādreiz jau mammas acs redz to, ko nevajadzētu redzēt, bet es, goda vārds, trenējos paklusēt. Jo man ir svarīgi tas, ka varam pastāvēt līdzās un ar prieku būt kopā,» saka Aina Poiša. Protams, par laimes mirkļiem viņa sauc visas ģimenes kopā būšanu, kurā nenoliedzami pirmā loma ir ģimenes pagaidām vienīgajai jaunākajai atvasei - mazmeitai Līvijai.

Ar vīru Gati jau kādu laiku izjutuši, ko nozīmē no «bērniem tukša māja», pie tā jau pieraduši. «Tāpēc mums ir dzīvnieki, par kuriem jārūpējas,» pasmaida Aija Poiša. «Mums ļoti patīk skatīties teātri, labas filmas. Kultūras noslodze ziemas sezonā ir pamatīga, bet vasarā dzīvojam pie dabas. Kādreiz jau ir nogurums, bet jāsaņemas, jo kultūras jomā piedāvājums ir liels, visu gribas redzēt, un šajā ziņā mums abiem sader. Abi esam lieli grāmatu tārpi. Katrs savā klubkrēslā ar grāmatu rokā - tas ir normāli. Es viņu nevelku tur, kur viņš negrib iet, viņš mani arī nevelk uz vietām, kur es negribu iet. Mēs jau esam vairāk nekā 30 gadus kopā, abi esam pašpietiekami, un galu galā katram vajag savu telpu.»

***

Aina POIŠA

• Ģimenes psihoterapeite

• Dzimusi 1957. gada 20. maijā Rucavā

• Pēc pārliecības liepājniece, kopš 1975. gada rīdziniece

• Precējusies, meita Annija, dēls Toms, mazmeita Līvija

• Studējusi amatierteātra režiju

• Kopš 1995. gada studējusi un strādājusi sistēmiskajā ģimenes terapijā, tālākizglītībā - psihodrāmu, sociometriju un grupu psihoterapiju

• Vadījusi ģimenes izglītības un atbalsta grupas

No 2004. gada līdz 2007. gadam vadījusi TV 3 sarunu šovu Aina. Bijusi viena no vadītājām raidījumā Tautas balss, pērnā gada nogalē vadījusi Mana mamma gatavo labāk nekā tavējā