Ieva Kerēvica. Vispirms ir pašiem jāmainās

«Es vairs nedomāju par to, ka Ziemassvētki nāk ar dāvanām, es vairāk koncentrējos uz to, ko pati varu iedot. Un tieši šis ir laiks, kad es arī varu vairāk iedot saviem klausītājiem, un šī sajūta ir ļoti laba,» saka dziedātāja Ieva Kerēvica.

Šovakar ar diviem koncertiem Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā un Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā viņa kopā ar kontrtenoru Sergeju Jēgeru atklās savu Ziemassvētku koncerttūri Debess dārzos. Viņu sniegumu akustiski papildinās Romāns Vendiņš (piano), Norberts Skraucis (kontrabass) un Andrejs Jevsjukovs (ģitāra).

Skatīties vienā virzienā

«Ideja par šiem Ziemassvētku koncertiem pieder producentam Nikam Volmāram. Kad viņš jautāja, ar ko kopā es gribētu dziedāt, sapratu, ka visi, ar kuriem man ir ērti dziedāt duetā, ir jau aizņemti citos projektos. Un es iedomājos par Sergeju Jēgeru, kurš dzied ļoti interesantā manierē, darbojas pavisam citā nišā. Likās, tas varētu būt interesanti - gan izaicināt viņu no viņa komforta zonas un ielikt drusciņ manējā, gan man atsevišķos gabalos pieslēgties tam, kā viņam ir ērtāk,» stāsta Ieva Kerēvica, uzsverot, ka jau pirmajā satikšanās reizē, vienkārši runājot par pašu ideju, abi sapratuši, ka viņiem ir pa ceļam. «Strādājot komandā, man ir ļoti svarīgs cilvēciskais faktors. Un, lai arī nekad nebijām kopā dziedājuši, mums kopā ir interesanti - jo mēs spējam skatīties vienā virzienā.»

Artūriņš un Laura kungs

Jau sākot gatavoties šai programmai, dziedātāja apzinājās, ka pirmssvētku laikā būs ļoti aizņemta un daudz prom no mājām, kas nozīmē, ka, dodot saviem klausītājiem, viņa atņems laiku savai meitiņai. «Jā, diemžēl. Bet viņa paliek ar manu mammu. Mani vecāki ir ļoti, ļoti pretimnākoši, par ko esmu priecīga un gandarīta. Viņi izmanto katru iespēju man palīdzēt, un es ļoti augstu to novērtēju. Katrā ziņā loģistika manā dzīvē ir neizbēgama, un, jā, šobrīd tā ir ļoti intensīva. Nekad nebiju domājusi, ka tas būs tik komplicēts process, bet tāds tas ir, un tas dod arī lielu gandarījumu,» atzīst divgadīgās Grietas mamma. Viņa sapratusi, ka var gulēt arī mazāk nekā astoņas stundas un arī ir baigi okei.

Dziedātāja stāsta, ka nereti ņem meitiņu līdzi uz darbu - gan uz Dailes, gan Leļļu teātri, kur strādā kā vokālā pedagoģe. «Viņai ļoti patīk abos teātros. Kad, ienākot Dailes teātrī, viņai prasu, kur mēs esam, viņa saka: mājās. Viņa jau pazīst arī dažus aktierus, piemēram, Artūru Skrastiņu sauc par Artūriņu, satiekot Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu, saka: Ilžuks. Bet Lauri Dzelzīti viņa sauc par Laura kungu. Savukārt Leļļu teātrī ir raganas un briesmoņi, un visādi citi mošķi...»

Izbauda katru minūti

Sadarbība ar Dailes teātri Ievai Kerēvicai aizsākās 2008. gadā, kad aktrise Ieva Pļavniece pieaicināja palīdzēt sagatavoties lomai izrādē Manu sievu sauc Moriss. «Tad iepazinos ar Juri Vaivodu [komponists, aranžētājs, koncertu muzikālais vadītājs, mūzikas režisors], sapratām, ka mums ir pa ceļam, un - šī sadarbība arvien turpinās. Es palīdzu aktieriem sagatavoties koncertiem, muzikālajām izrādēm, un es tiešām izbaudu katru sekundi, katru minūti, katru stundu. Man galvenais rādītājs ir, vai aktieriem noderu, vai viņi ir apmierināti ar to, ko viņiem iesaku un varu dot. Katrā ziņā tas ir darbs ar fantastiskiem cilvēkiem, un katrs jauns projekts man ir jauns izaicinājums,» atzīst dziedātāja. Ieva stāsta, ka aktieri viņu sauc par skolotāju, uz ko viņa parasti atteic, ka viņa nav skolotāja, ka viņa vienkārši dalās savā pieredzē. «Un es tiešām reāli to arī daru - es dodu to, ko pati esmu iemācījusies un apguvusi, lai viņi būtu sagatavoti izrādei vai koncertam pēc iespējas īsākā laikā.»

Ieva Kerēvica neslēpj, ka darba process un arī rezultāts atkarīgs no tā, cik aktieri ir atvērti, pretimnākoši un gatavi pārkāpt savām robežām. Īpaši tas attiecas uz izrādēm, jo koncertos tas nav nepieciešams. «Es viņus spiežu iziet ārpus viņu komforta zonas, un aktieri vai ļaujas un notic sev, ka var vēl vairāk un vēl labāk, vai neļaujas. Ir ļoti dažādi. Tas, protams, atkarīgs arī no garastāvokļa - jo mākslinieki tomēr ir emocionāli atkailināti, ar nemitīgi izžautu dvēseli. Bet jebkurā gadījumā man ir ārkārtīgi interesanti un es tiešām izbaudu šo sadarbību.»

Apstākļi nemainās ārpusē

Dziedātāja atzīstas: viņa ir drusciņ noilgojusies, ka ar viņu kāds tā strādātu - kādā nopietnā, augsta līmeņa projektā. «Tas man tāds sapnis - iegūt pasaules līmeņa profesionālu pieredzi, jo tad man atkal būtu informācija, ar ko pēc tam varētu dalīties tālāk teātrī, lai kopīgi celtu līmeni. Jā, to es gribētu, lai vismaz tajā, kas attiecas uz manu lietu, Dailes un Leļļu teātris būtu augstā līmenī.»

Bet Neatkarīgās lasītājiem Ziemassvētkos Ieva Kerēvica gribētu novēlēt veselību - fizisko un garīgo. Un par to, viņasprāt, katram jārūpējas pašam. «Jo, ja mēs paši rūpējamies par sevi, tad arī mums apkārt viss kļūst labs un gaišs. Jo apstākļi nemainās no ārpuses - tie mainās mūsos, caur mums. Vispirms mēs paši maināmies, un tikai tad mainās pasaule mums apkārt,» dziedātāja sapratusi. «Un vēl es novēlu visiem veiksmi, optimismu un pozitīvismu. Un vēlmi bagātināties ne tikai materiālā, bet arī garīgā ziņā. Jo, ja mēs paši sevī radīsim gan drosmi tādiem būt, gan ticību, ka mēs tādi varam būt, mūsu dzīve arī ieskanēsies tieši tādā tonalitātē.