24.novembra jubilāre: mākslas zinātniece Ramona Umblija

Spānijas karaļa dārzu mākslas pārsteigumos Ramonu Umbliju fotoattēlā ietvēris Rundāles pils direktors Imants Lancmanis © no Ramonas Umblijas personīgā arhīva

Mākslas zinātniece Ramona Umblija savu 65. dzimšanas dienu šodien atzīmēs kopā ar trīsgadīgo mazdēlu Justu, «abiem kopā izzinot pasauli», jo tā sanācis, ka meita ar znotu dosies uz īpašu koncertu, bet pašai prāts un sirds itin nemaz nekāro rīkot balli, jo «tāds ir šis laiks».

«Pēdējos gados man nepatīk īpašu notikumu svinēšana, man tas šķiet pašmērķīgi, tukši un nevajadzīgi, daudz svarīgāk, ja neatkarīgi no dienas var sanākt kopā ļaudis, kuriem ir kopīgas intereses, kuriem patīk domāt un dalīties domās un viedokļos,» atzīst Ramona Umblija. Šogad daudzi cenšas pārlasīt Raiņa un Aspazijas darbus, arī mākslas zinātniece pārlasījusi Aspazijas vēstules un atradusi tekstu par gudrības asins ķermenīšiem, kuriem vajag cirkulēt cilvēkā un cilvēcē. «Precīzi pateikts – gudrības asins ķermenīšiem ir jācirkulē, ja tā nav, tad nav interesanti dzīvot,» atzīst Ramona Umblija.

Šis rudens publiskajā telpā ir samērā drūms, pesimistisks un baiļu pilns, daudzi runā par kara situāciju. Mākslas zinātniece domā: «Ir labi, ka par nepatīkamo sāk runāt atklāti un tieši, saucot lietas īstajos vārdos. No politiskās elites puses iegājies, ka vārdus apviļā, būtību nepasakot. Piekrītu, ka situācija ir nopietna, tomēr, skatoties nākotnē, vajag saglabāt iekšēju harmonisku līdzsvarotību un pozitīvismu. Jā, mums visiem jābūt daudz možākiem un saspringtiem, bet ne tik daudz jāsasprindzina nervi, vairāk jāliek cirkulēt saviem gudrības asins ķermenīšiem un domāt par to, kā katrs var saglabāt neskartu iekšējo pasauli. Arī rudeņos nāk vēja un lietus brāzmas, bet tāpēc jau cilvēks negāžas gar zemi, viņš turas pretī. Man šis laiks nav depresīvs.»

Tomēr dzīve jau negriežas ap dzimšanas dienu vien, ir gana daudz darbu profesijā, turklāt lieli un nozīmīgi. Domās pārskatot pēdējo piecu gadu bilanci profesionālajā jomā, mākslas zinātniece ir gandarīta, ka tie bijuši «intensīvi, piepildīti un interesanti», un ir pateicīga liktenim, ka viņai bijusi iespēja sevi realizēt lielos un nozīmīgos projektos. 2011. gadā viņa ar kolēģiem Baibu Kurpnieci un Andri Vecumnieku un sadarbībā ar Stradiņa universitāti sākusi lielu projektu – neformālās izglītības programmu Inteliģences akadēmija. Akadēmijas pamatideja ir sniegt zināšanu un prasmju kopumu, ko nesniedz akadēmiskā izglītība, taču kas ir svarīgs personības izaugsmē un ir viena no veiksmes atslēgām karjeras attīstībā, piemēram, zināšanas par mākslu, mūziku, uzvedības kultūru, dejotprasmi un citu. «Tās ir starpdisciplināras lekcijas. Šo gadu laikā no zāles ar 200 vietām esam pārgājuši uz divas reizes lielāku zāli. Tas gandarī – ir cilvēki, kuriem tas nepieciešams,» secina Ramona Umblija. Viens no lielajiem pēdējo gadu projektiem bija arī multimediālā izstāde Naudas dizains. PIN kods, kas pērnajā un šajā gadā bijusi skatāma Rīgā, Ventspilī un Rēzeknē. Multimediālajā izstādē bija iespējams iepazīt vairāk nekā 20 gados paveikto lata banknošu, monētu un arī Latvijas eiro monētu dizaina veidošanā, vairāk nekā 40 izcilāko Latvijas mākslinieku darinātās naudas zīmes sniedza stāstu par naudas un personības attiecībām telpā un laikā. Ramona Umblija jau vairāk nekā 20 gadus ir Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas locekle, kā arī Valsts Heraldikas komisijas locekle.

Ik pa laikam viņas uzmanību piesaista mākslas izstādes, un zinātniece neslēpj, ka viņas uzmanību spēj piesaistīt personības mākslā. «Visu redzēt nevar, turklāt šobrīd visa kā ir tik daudz. Desmit gadus esmu nostrādājusi Mūzikas akadēmijā, daudz eju uz koncertiem, tas arī prasa laiku. Kam velti laiku – tas mūsdienās ir ļoti svarīgs jautājums. Lielu daļu laika veltu savam mazdēlam, jo man ir interesanti pētīt, kā mazs cilvēks apgūst pasauli, kas viņam svarīgs, kā viņš klausās un kā uztver, ko uzskata par primāro, ko – par sekundāro. Es ļoti daudz runājos ar mazdēlu. Manu meitu Santu būtībā uzaudzināja mana mamma, kamēr es strādāju trīs četrās darbavietās. Tas bija periods, ko Juris Rubenis sauc par rosības vecumu, un es tieši tā arī darīju. Šobrīd man ir cita pieredze, skatījums un saprašana.».



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais