24.maija jubilāre: LNO soliste Jolanta Strikaite-Lapiņa
«Kad man palika 29 gadi, vienā brīdī notika tāds kā lūzums: es sapratu, ka vairs negribu dzīvot tā, kā agrāk, bet pa jaunam arī īsti vēl nemāku. Ir iestājies krass iekšējo pārmaiņu laiks,» saka Latvijas Nacionālās operas soliste Jolanta Strikaite-Lapiņa. Svētdien viņai paliks apaļi 30!
«Kaut kas jocīgs ap tiem trīsdesmit gadiem notiek – nezinu, vai tikai ar mani, vai vispār ar cilvēkiem. Tagad skatos uz sevi, vēroju savas sajūtas un mēģinu saprast, kas ir mainījies. Tas ir diezgan smags izziņas process, kas tagad notiek. Sajūtu ziņā nekad iepriekš man tā nav bijis,» Jolanta atzīstas, piebilstot, ka absolūti dabīgi ir parādījies izslāpums pēc garīgām lietām. Kaut kas iekšēji pārveidojas, bet viņa vēl nezina, kas tas ir.
Vai operdziedātājai pašai ir interesanti, kas ar viņu notiek? «Bija brīdis, kad tas nebija interesanti, jo sevis izzināšanas process nekad nav viegls,» viņa saka. «Domāju, katram dzīvē ir brīdis, kad primārās ir materiālās vērtības, un tad pienāk brīdis, kad tu pārvērtē savu vērtību skalu un apjaut, kas patiešām ir svarīgi un – kas nav. Jā, šis laiks man ir zināms atskaites punkts par to, kas ir paveikts, vai ceļš, kuru eju, ir pareizais, un kādas ir perspektīvas,» stāsta Jolanta. Viņa domā, ka atbildes uz šiem jautājumiem cilvēks meklē visu mūžu, un tomēr, atskatoties uz paveikto, jaunajai operdziedātājai ir sajūta, ka viss, kas notiek, ir pareizi.
Svētdien savā dzimšanas dienā Jolanta būs kopā ar saviem tuvajiem, iespējams, aizies uz kādu branču un mierīgi pasēdēs kopā ar ģimeni. «Mana dzīve ir ārkārtīgi blīva ar notikumiem, tāpēc nekas īpašs par godu maniem 30 gadiem netiks rīkots. Es savas dienas rēķinu tā: diena pirms koncerta, diena pirms pirmizrādes, diena pirms eksāmena. Un arī mana dzimšanas diena būs «diena pirms» – pirms kora Kamēr... 25 gadu jubilejas koncerta, kas notiks Latvijas Nacionālajā operā un kur man finālā pirmatskaņojumā uzticēts nodziedāt soprāna solo partiju.»
Bet pēc tam operdziedātājas ikdiena tiks pakārtota mācībām, jo straujiem soļiem tuvojas diplomeksāmens augstskolā. «Man šogad jābeidz maģistrantūra, un tad beidzot noslēgsies mans desmit gadu cikls Mūzikas akadēmijā. Taču tam vēl ir ļoti nopietni jāgatavojas, jo operdziedātājiem vissvarīgākais diploma eksāmens ir stundu gara programma, kas jāizpilda. Un man tas būs 4. jūnijā,» stāsta skanīgās balss īpašniece. Desmit gadu laikā viņa ieguvusi divus bakalaura grādus – mūzikas pedagoģijā un vokālajā mūzikā – un nu ir pāris nedēļu attālumā no maģistra grāda.
Bet vasaras nopietnākais izaicinājums Jolantai būs Saulcerītes loma Arvīda Žilinska operas Zelta zirgs iestudējumā Siguldas Opermūzikas festivālā. Ir plānots arī brauciens uz Milānu, kur viņa uzaicināta dziedāt Latvijas dienās Itālijā. Turp viņa dosies kopā ar vīru. Sievas statusā dziedātāja ir precīzi mēnesi – ar savu mīļoto vīrieti Jāni Lapiņu, ar kuru ir kopā teju astoņus gadus, viņa apprecējās 20. aprīlī. «Bildinājums bija jau novembrī, bet pēc tam bija daudz darbu, tāpēc par kāzām nedomājām. Un tad vienā marta dienā izdomājām, ka jāapprecas. Nu tas ir izdarīts!» viņa priecīgi nosaka, neslēpjot, ka kāzu dienā piedzīvojusi ļoti skaistas emocijas.
«Visi prasa, kas tagad ir mainījies? Tā pa lielam nekas nav mainījies, bet sajūtas ir labākas. Ir piederības sajūta. Ir iekšējs miers. Varbūt tas ir mānīgi un tikai uz laiku, bet, ja es jūtu, ka man līdzās ir cilvēks, ar kuru kopā varu augt, tas man ir tikai vēl viens atspēriena punkts.»