26.marta jubilārs: Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello
«Šausmu sajūta jau ir pāri, bet divus mēnešus jutos stipri draņķīgi. Tas iekšējais tremolo, kad tu apzinies, ka var būt visādi un turpmākā dzīve var sagriezties šreijā, man neļāva domāt par nākotnes plāniem, vienīgi cerēt, ka viss būs labi. Un – viss būs labi!» priecīgi saka daudzu skatītāju iemīļotais Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello. Viņu šodien sveicam dzimšanas dienā un, vēlot stipru veselību, gaidām atgriežamies uz skatuves!
«Jau divas trīs dienas varu uz brīdi iziet ārā un pastaigāt bez kruķiem. Dakteris ļauj. Viņš saka, ka varu iet arī uz baseinu, bet – nu, es vēl ļoti uzmanīgi...» saka šodienas gaviļnieks, atklājot, ka vēl pāris mēnešus jānēsā ortopēdiskais zābaks, tad būs vasara, un tad jau uz rudens pusi arī varēs atgriezties teātrī. «Es gan būšu teātrī jau agrāk – uz sezonas noslēguma koncertu Hameleonu rotaļas – Spanovska ballīte, kas gaidāms 10., 11. un 12. jūnijā. Tas būs mans pirmais gājiens jau bez ortopēdiskā zābaka,» stāsta Jānis Paukštello.
Viņš arī atklāj, kas bija noticis, kāpēc praktiski visu sezonu nav redzēts uz teātra skatuves. «Tas bija oktobra sākumā, kad vannasistabā uz flīžu grīdas man paslīdēja kāja. Pamežģīju potīti. Tas mans vājais punkts, veca vaina – tai avārijā pirms 16 gadiem man to kāju salauza, laikam kaut kas nebija pareizi saaudzis. Pēdējos septiņus astoņus gadus ik pa laikam pasāpēja, bet padzēru zāles, un pārgāja. Domāju jau, ka tagad atkal pāries, bet... vairs vispār nevarēju paiet,» atminas Jānis Paukštello. Viņš neslēpj, ka vilcinājies iet pie ārsta, nedēļu gulējis mājās ar ļoti augstu temperatūru, līdz sieva burtiski lūgusies, lai beidzot brauc uz slimnīcu. «Nu, jā, tas bija pēdējā brīdī...» viņš tagad apzinās, cik nopietnas sekas varēja būt. «Sliktākais, ko vien var iedomāties, arī varēja būt. Bet man tika piesūtīts dakteris–eņģelis – Mārtiņš Malzubris! Viņš savāca manu kāju kopā no pilnīgas bezcerības! Divus mēnešus gulēju slimnīcā, arī māsiņas kā eņģelīši mani aptekalēja no visām pusēm, jo es nedrīkstēju celties no gultas. Bija ļoti sarežģīti. Man uztaisīja trīs operācijas, un tikai tagad, kad noņēma ģipsi un no pēdas izņēma septiņas stieples, divas skrūves vēl palika, esmu mazliet nomierinājies, un prāts ir palicis priecīgāks,» aktieris vaļsirdīgi atzīstas.
Nebija jau tā, ka slimības laikā Jānis Paukštello bija kolēģu aizmirsts un vientuļš. «Nē, nē, nē! Teātris rūpējās par mani kā par mazu bērnu – gan direkcija, gan režisori, gan kolēģi. Ik pārdienas kāds piezvanīja. Es tiešām nevaru sūdzēties, man apkārt bija labi cilvēki. Un dakteri–eņģeļi – Mārtiņš Malzubris, Sarmīte Skaida, ģimenes ārste Vizma Vecvērdiņa! Pateicoties viņiem, būs labi!» aktiera balsī jaušams prieks, ka jau drīz varēs atgriezties aktīvajā apritē. «Kad biju slimnīcā, kolēģi teica, lai mierīgi guļu un gatavojos jauniem projektiem. Bet, kad ir tāds stress, ka nezini, kas ar tevi būs, ar to gatavošanos ir tā, kā ir. Bet nu jau gan varu sākt par to domāt.»
Jānis Paukštello atklāj, ka padomā ir divi lieli projekti: rudens pusē viņš savus skatītājus plāno uzrunāt ar Jāņa Petera dzejas un dziesmu programmu, kas jau ierakstīta un drīz varētu tikt izdota CD formātā; bet septembra viducī Stelpes pagastā, Raiņa vecāku mājvietā, plānots kora mūzikas pasākums, kurā piedalīsies LU Fizikas un matemātikas jauktais koris Aura un Vecumnieku bērnu un jauniešu koris Via Stella, bet Jānis Paukštello un aktrise Indra Burkovska runās Raiņa dzeju. «Un tad jau sāksies jaunā teātra sezona. Varbūt sākumā vēl drusku pieklibošu, bet – būs labi!».