12.marta jubilārs: režisore Antra Cilinska

«Aizvien skaudrāk gribu darīt to, ko patiešām vēlos, atmetot visu lieko. Domāju, tā ir lielākā cīņa – veltīt laiku lietām, kas to pelnījušas, bet dzīve ievieš savas korekcijas un ne vienmēr to iespējams darīt. Citi teic, ka tikai pats sev esi saimnieks un ko vēlies, to dari. Es to mācos, un mans uzdevums pēdējos pāris gadus ir spēt ar to tikt galā – atteikties no liekā un koncentrēties uz to, kas pašam šķiet būtisks,» saka rītdienas gaviļniece, režisore Antra Cilinska.

«Vienmēr ir prieks un atvieglojums par labi padarītu darbu,» saka režisore un kā vienu no pēdējā laika spilgtākajiem gandarījuma piemēriem min pērn iznākušo dokumentālo filmu 4. maija republika, kas veidota kopā ar Jāni Domburukā scenārija autoru. Viņa stāsta, ka pagājušais gads bijis saspringta darba pilns, tāpēc viņa gada nogalē iesēdusies lidmašīnā un vienreiz mūžā izbaudīja izjūtu «vienkārši aizbraucot». «Jauno gadu sagaidīju Neapolē, un tas bija gluži citādi nekā ierasts; tā bija patīkama pārmaiņa – braukt projām bez īpaša mērķa un uzdevuma. Varētu novēlēt sev vairāk šādu brīžu.» Režisore ir pārliecināta, ka balanss starp darbu un atpūtu ir jāievēro, jo: «Var strādāt nemitīgi, un tie, kas sūdzas, ka nemāk atpūsties, paši pie tā ir vainīgi. Tā ir lieta, kas jāiemācās, un es to cenšos darīt. Kad ir šis balanss, darbošanās iegūst labāku nokrāsu, jo tiek sniegta lielāka atdeve. Ja esi atpūties, ir šī otra puse, kas sniedz spēku.»

Šobrīd režisore un Jura Podnieka studijas radošā komanda strādā pie projekta par Raini uz Aspaziju, kas saucas #domasspēks, kurā 29 īsfilmās katras Eiropas Savienības dalībvalsts pārstāvis savā dzimtajā valodā lasa citātu no abu dižgaru daiļrades. Antra uzskata, ka šajā projektā ir jācenšas izdarīt neiespējamais, un viņa sauc to par izaicinošu projektu – darīt zināmu Raiņa un Aspazijas vārdu pasaulē. Savukārt šonedēļ, 13. martā, kinoteātru repertuārā tiks iekļauta pilnmetrāžas spēlfilma Divas sievietes Veras Glagoļevas režijā, kurai Antra ir producente. Tāpat Jura Podnieka studijas tuvāko notikumu sarakstā ir sadarbības projekti ar jauniem režisoriem; viens no tiem – Santas Skuteles dokumentālā filma Kvanta kods, kuras galvenais varonis ir Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs. Vēl viena personība, par kuru Roberta Rubīna režijā top filma, ir baletdejotājs Aleksejs Avečkins. «Projektu gaisā ir daudz, jāspēj tikai tikt galā,» apmierināti smaida Antra, stāstot par tuvākajiem plāniem radošajā sfērā. «Šādos gadījumos saproti, ka laiks ir jāsadala.»

Par pēdējā laikā novērojamo latviešu filmu parādīšanos kinoteātru repertuārā Antra izsakās: «Latviešu kino mums bijis vienmēr, bet ir ļoti labi, ka beidzot ir sadzirdēts par tā esamību. Tas ir apsveicami, un tagad nepieciešams, lai skatītāji vairāk interesētos un pieprasītu to. Ir jāstrādā, lai būtu iespēja šīs filmas veidot vēl vairāk, jo šobrīd to nav pietiekamā skaitā. Ir jāpanāk, ka politiķu skatījums uz filmu veidošanu Latvijā netiks uztverts kā kaut kas īpašs vai ārpus mūsu dzīves sastāvdaļas esošs. Negribētu, lai profesionāļiem tas kļūtu par hobiju, nevis pamatdarbu. Nacionālais kino ir mūsu kultūras daļa. Ja mēs paši to neatbalstīsim, neviens cits pasaulē to nedarīs. Bet man ir prieks par šo izjūtu, ka šķiet – kino ir kļuvis vairāk un džins no pudeles ir izsprucis ārā.».