SARUNA: Atmiņas, bet ne saldsērīga šņaukāšanās

Agris Daņiļevičs: «Dzirnas ir kā mazs bērns, kas ir visu laiku maziņš. Dzīvē vienā brīdī bērns tomēr aiziet pats savām kājām, bet Dzirnas ir kā 30 gadu vecs mazs bērns, kuram visu laiku vajag mammu un tēti, kas par viņu rūpējas, tā vienkārši palaist dzīvē nav iespējams. Tā jau saka, ka mazi bērni savus gados pavecākos vecākus uztur tonusā, pie aktīvas dzīves pozīcijas, un man šķiet, ka Dzirnas tieši tā rīkojas ar mani.» © F64

«Dzirnas ir kā mazs bērns, ko ne uz mirkli nevar atstāt vienu,» saka deju grupas Dzirnas radītājs un skolotājs Agris Daņiļevičs. 12. februārī notiks viņa izveidotā kolektīva 30 gadu jubilejas koncerts 1 un kopā – Dzirnām 30. «Ar Dzirnām esam kopā bijuši dažnedažādās vietās, ne tikai treniņzālē un uz skatuves, bet arī ūdenī, džungļos un tuksnesī.»

Best of Dzirnas

Koncerts bija ieplānots jau pērnā gada nogalē, lai plašāk atzīmētu deju skolas Dzirnas jauno telpu atvēršanu, taču ideja mazliet iestrēgusi, koncerts vairākas reizes pārcelts mazliet uz priekšu, un tad jau sanācis, ka tas iekrīt gadā, kad rudenī pašām Dzirnām aprit 30 gadu pastāvēšanas jubileja. Tādējādi koncerta programmā iekļauts retrospektīvs atskats uz iepriekšējos gados piedzīvoto un dejoto, vienlaikus tajā būs redzamas arī pavisam jaunas horeogrāfijas. «Atmiņas būs, bet noteikti ne saldsērīga šņaukāšanās par pagājušajiem laikiem. Dzīvojam uz priekšu. Sevi noteikti vēl pieskaitu pie tiem, kas neskatās atpakaļ, bet vairāk – uz priekšu,» uzsver ansambļa vadītājs.

Koncerta programmu var arī dēvēt kā «Best of Dzirnas», jo tajā iekļauts tas, ko šādā jubilejas reizē noteikti nevar nedejot. «Aizvēru acis un iedomājos, ko no visa 30 gadu ilgā repertuāra nevar nedejot,» saka Agris Daņiļevičs un atzīst, ka blakus tā sauktajam zelta fondam būs arī jauni numuri. «Bohēmas rapsodija, Karalis, citāti no Spēlēju, dancoju un No zobena saule lēca. Protams, Maugli vienkārši nevar nedejot. Un sanāk tā, ka atkal pašam būs jālec Akela, arī jādzied, nu mēģināšu,» saka Agris Daņiļevičs. Kopā ar Dzirnām uzstāsies arī citi kolektīvi, ar kuriem šo gadu gaitā strādājis horeogrāfs, – Daiļrade, Katvari, Zeperi, Vizbulīte, Dadzīši, Lielupe. «Ar viņiem visiem ir eksperimentēts, visi viņi bijuši mani izmēģinājuma trusīši. Protams, ka vislielākais modelēšanas darbs ir bijis tieši Dzirnās.» Koncertā apvienosies visu paaudžu dejotāji, un kolektīva vadītājs pasmaida, ka par vecākās paaudzes dejotājiem nākas dēvēt tos, kam ap trīsdesmit. «Labi, kāds ne tik augstu lec, ne tik klusu piezemējas, bet principā dejo tikpat labi. Skatoties uz saviem dejotājiem, man ir sajūta, ka caur Dzirnām viņi ir iemācījušies ķermeņa kultūru, viņi par sevi rūpējas, viņi patrenējas un paskrien, dara vienalga ko, bet nepalaiž ķermeni pašplūsmā. Gandarījums, ka izdevies viņiem to iepotēt,» prieku neslēpj horeogrāfs.

Ieguldījums bērnos un nākotnē

Pērnā gada otrajā pusē deju skola Dzirnas pārcēlās uz jaunām mājām, kur tai ir daudz plašākas telpas, bet četrstāvu ēku, protams, vajadzēja iztīrīt, arhitektoniski pārplānot, savest kārtībā. «Skolai ir daudz palīdzētāju gan ar celtniecības materiāliem, gan ar būvgružu konteineriem, gan ar elektroinstalācijas materiāliem, gan ar krāsām... Neviens jau neuzmācās ar savu labvēlību, bet es gāju un lūdzu, un man neatteica, turklāt palīdzēja ar milzīgu labvēlību, pat biedējošu labvēlību. Domāju, ka nevienam šobrīd neklājas viegli, nav taču nekādi treknie gadi, bet firmas, kas krīzi pārdzīvojušas, ir ne tikai kvalitatīvas, bet arī labvēlīgas pret pasauli,» stāsta Agris Daņiļevičs. Horeogrāfs pat nemāk izskaidrot, kāpēc tik daudzi neatteikuši viņa lūgumam atbalstīt skolu. «Principā jau nav nekādu problēmu šo naudu iesūkt nāsīs, bet cilvēki zina – šis ieguldījums tiks izlietots tā, kā paredzēts. 30 gadu es esmu mēģinājis strādāt godprātīgi un kvalitatīvi. Es varu likt roku uz sirds un teikt, ka viss darīts godīgi. Mēs esam pieraduši vienmēr publiski balstīt bērnus ar īpašām vajadzībām, sociālām un veselības problēmām, bet bērnam, kuram šādu problēmu nav, tāpat kaut kas ir vajadzīgs. Nākotnei vienmēr kaut kas ir vajadzīgs, ar vai bez īpašām problēmām. Šis ir ieguldījums veselīgi un aktīvi domājošā un darošā Latvijas nākotnē. Arī Dzirnas nekad nav norobežojušies no cilvēkiem, kuriem ir kaut kādi garīgi vai fiziski traucējumi, mūsu durvis bijušas atvērtas visiem – kādi viņi ir, tādi nāk un dejo, strādājuši esam ar visiem. Dzīves liksta, kas piemeklējusi kādu no bērniem, visos pārējos bērnos izraisa tikai sapratni un līdzjūtību, un dod viņiem māku sadzīvot ar to bērnu, kuram varbūt tik ļoti nav laimējies. Iespēja ir jādod visiem,» ir pārliecināts Agris Daņiļevičs. Pedagogs atceras, kā Dzirnu sākumposmā, vēl Krimuldas skolā, kolektīvā dejojuši vairāki brāļi, bet «vienam brālim bija problēmas ar kājām un, kad viņš nokrita, grūti bija piecelties. Tomēr puika dejojis gan Mauglī, gan Mazajā nāriņā, un visi puikas viņu vaktēja, ja viņš nokrita, pārējie viņu uzcēla kājās un dejoja tālāk. Un tas nav vienīgais gadījums».

Milzīgu atsaucību viņš saņēmis arī no māksliniekiem, kas piekrituši piedalīties Dzirnu jubilejas koncertā, turklāt visi – bez atlīdzības, un iegūtie līdzekļi tiks novirzīti skolas labiekārtošanai. Koncertā uzstāsies daudzi Latvijā pazīstami mūziķi – Renārs Kaupers, Intars Busulis, Kārlis Lācis, Mārtiņš Brauns, Igo, Lauris Reiniks, Aivars Hermanis, Kārlis Kazāks un citi, arī grupas The Sound Poets, Auļi, Raxtu Raxti, Doma kora skolas kori.

Kad koncerta datums nemitīgi tika pārcelts, kāda horeogrāfa paziņa, kas nodarbojas ar astroloģiju, «ieskatījusies zvaigznēs» un teikusi, ka 12. februāris ir laba diena koncertam. Horeogrāfs nosaka, ka būs vien jāsāk ticēt astroloģijai, jo «viss arī gāja gludi un kā pa sviestu».

Idille meža vidū

Ne tikai gatavojoties šim koncertam, kurā viņam būs arī jādejo un jādzied, horeogrāfs cenšas pats savu ķermeni nepalaist pašplūsmē, lai gan ar katru gadu tas kļūstot arvien grūtāk. Braukšana ar riteni esot viens no veidiem, kā uzturēt sevi formā, bet ziemas klasika ir peldēšana – vismaz pāris reižu nedēļā viņš iegriežas Krimuldas baseinā. «Nav jau aizraujoši skatīties uz flīzēm un dzenāties pa baseinu šurpu turpu, bet apzinos, ka to daru savas veselības un labas pašsajūtas dēļ,» nosaka Agris Daņiļevičs. Ģimenes mājās Putni, kas atrodas Lēdurgas meža vidū, ezera krastā, darba nekad netrūkstot – jāgrābj lapas, jāskalda malka, mežā ir nokaltuši koki, kas jānogāž un jāsaved mājās, patiesībā – katrs paksis jāpieskata. «Varētu jau kādreiz veikt eksperimentu un izmērīt, cik daudz laika nepieciešams, lai vienā lauku sētā padarītu 95% no tā, kas jāizdara. Man patīk šādi darbi, bet zālīti gan es sen vairs nepļauju, to dara mans kaimiņš Uldis, mums ir kooperācija – mans traktors, viņa darbs, un viņš pļauj man un sev. Man nekad nav laika, plus vēl ir sirdslietas, arī makšķerēšana, arī kalnu slēpošana, un ir jāizvēlas – vai nu brīvās stundās pļauj zāli, vai arī aizej makšķerēt».

Abi vecākie bērni – Katrīna un Kristaps – jau savā dzīvē, un, protams, vislielākā uzmanība tiek veltīta jaunākajai atvasei Emīlijai Paulai, kurai drīz būs divi gadiņi, kā arī jaunākajam dēlam Rūdolfam, «kuram šogad galvenais uzdevums ir godam pabeigt 9. klasi un iestāties Mūzikas vidusskolā, jo tas ir tas, ko viņš grib darīt, kas viņam arī sanāk». Lai gan tēvs bieži iet uz kalnu kopā ar savu jaunāko dēlu, jubilejas koncerts piespiedis mazliet iepauzēt ar kalnu slēpošanu, jo kalnu slēpošana tomēr ir paaugstināta riska sports. «Neriskēšu ar kājām, mazliet es pataupīšos, uz kalnu iešu pēc tam,» nosaka Agris Daņiļevičs. Pavisam drīz jau klāt būs arī pavasaris un līdz ar to – visi dārza darbi. «Darāmā nekad netrūkst – varam iet mežā lasīt sēnes, dedzināt žagarus, kopt pagalmu, grābt lapas, un tas jau ir vislabākais ģimenei – būt kopā. Iebraucam ar laivu ezerā, noķeram līdaku, ko reizēm palaižam vaļā, reizēm, kad gribas ēst, – ne.»

Agris Daņiļevičs

Horeogrāfs un dejas pedagogs

Dzimis 1963. gada 26. oktobrī Siguldā

Precējies, sieva Singita, četru bērnu tēvs – Emīlija Paula (2), Rūdolfs (16), Katrīna (21) un Kristaps (27)

Absolvējis Latvijas Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti (1985)

80. gados darbojies tautas deju ansamblī Gundega, sākotnēji kā repetitors, vēlāk – mākslinieciskais vadītājs

1985. gadā kļuvis par Krimuldas pagasta deju grupas Dzirnas vadītāju, kopš 1998. gada – deju skolas Dzirnas vadītājs, 2002. gadā dibinājis skolas studiju Rīgā

Viņa horeogrāfijas tikušas izmantotas Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos

Bijis vairāku TV šovu žūrijas loceklis, kā arī piedalījies TV3 šovā Koru kari 1 Siguldas kora sastāvā

Svarīgākais