28. janvāra jubilārs: Gunta Virkava
«Kā jebkuram, arī man ir patīkami dzirdēt labus vārdus. Ir prieks, ka mani atceras, apskauj un apmīļo. Ne ziedi, ne dāvanas nav tik svarīgi kā apskāvieni un maigums – tas ir pats svarīgākais, ko cilvēks cilvēkam var dot,» sapratusi Nacionālā teātra aktrise Gunta Virkava. Viņu šodien dzimšanas dienā suminām un apskaujam!
«Mana meita teic, ka dzimšanas dienas ir jāsvin, taču sajūtu ziņā man šobrīd kaut kā nav uzrāviena skaļām svinībām. Nav tādas noskaņas. Es tāpat ļoti bieži satiekos ar draugiem, kaut kur kopā izbraucam, arī ikdienā ir jaukas negaidītas tikšanās, tāpēc nav sajūtas, ka dzimšanas diena ir obligāti jāsvin,» saka Gunta Virkava. Un tomēr viņai ir vismaz trīs scenāriji, kā šo dienu pavadīt. Kurš no tiem tiks realizēts, aktrise pati pat nenojauš, bet zina, ka spontānās idejas allaž ir bijušas visveiksmīgākās. Turklāt – jubilārei šodien ir pilnīgi brīva diena.
«Ir jārēķinās ar to, ka ir darbadiena, visi strādā. Ja būtu tāda iespēja, protams, es gribētu satikt visus savus draugus. Jo tikai mīļi vārdi un apskāvieni man ir vajadzīgi. Vairāk nekas. Es momentā jūtu, ja tas nāk no sirds. Un tas ir tik tīkami, ka burtiski trīsas iziet caur ķermeni,» atzīst lieliskā aktrise. Viņa uzskata, ka ikdienā mēs pārāk reti izmantojam šo iespēju vienam otru apmīļot. Mēs pavirši paskrienam viens otram garām, viens otru bieži aizmirstam un neiedomājamies, cik ļoti cilvēkam ir vajadzīgi labi vārdi. «Es negribu atkārtot, ka vajag domāt labas domas un runāt labus vārdus. Jā, mēs to visu zinām, tikai praksē to nereti aizmirstam. Bet – kas gan pasaulē var būt vēl foršāks kā siltas un cilvēcīgi mīļas savstarpējās attiecības? Tas taču ir visbrīnišķīgākais!» ir pārliecināta šodienas jubilāre.
Aktrise atklāj: teātrī viņa šobrīd ir brīva no mēģinājumiem, divas jaunas lomas būs tuvāk pavasarim. Tāpēc šo laiku Gunta Virkava izmanto, lai kopā ar kolēģiem Aīdu Ozoliņu un Jakovu Rafalsonu strādātu pie jaunas komēdijas, ko Eduarda Smiļģa Teātra muzejā iestudē režisors Felikss Deičs. «Darbs ir nepārtraukti. Šī sezona man iesākās ar lomu izrādē Blakts pie režisora Dāvja Auškāpa. Spēlēju arī daudzās iepriekšējo sezonu izrādēs, turklāt komēdiju Laulāts un brīvs, ko kopā ar Jakovu Rafalsonu spēlējam jau piekto sezonu, februārī spēlēsim simto reizi! Uz visām izrādēm biļetes vienmēr ir izpārdotas, un par to ir vislielākais gandarījums,» atzīst skatītāju iemīļotā aktrise.
Gunta Virkava neslēpj, kā ziemas sezonā viņa pavada savu brīvo laiku. «Meita man uzdāvināja foršu slēpošanas kostīmu. Es gan esmu diezgan švaka slēpotāja, bet no Kaķīškalna Siguldā jau esmu nobraukusi!» aktrise lepni nosaka, vienlaikus smejot, ka nobraukusi nevis skujiņā, bet – pa taisno. «Kalna vidū slēpes pēkšņi nostājās viena otrai līdzās, nekāda skujiņa vairs nesanāca, un es braucu – man likās, ka tie bija vismaz divsimt kilometri stundā... Bet es nenokritu!»
Ko aktrisei dzimšanas dienā novēlēt? «Ir tāds teiciens, ka laimes dzīvē ir tik daudz, cik daudz tu pats to spēj pamanīt. Tāpēc pati sev novēlu, lai esmu redzošāka! Bet, ja nopietni – veselību un izturību novēliet. Izturību visādā jomā – gan darbā, gan sadzīvē, gan privātajā dzīvē. Izturēt, izturēt, izturēt.» Bet Neatkarīgās lasītājiem Gunta Virkava novēl: «Lai pasaulē būtu miers. Lai mēs varētu uzaudzināt savus bērnus un mazbērnus. Lai, Dievs pasarg’, pasaule neaiziet turp, kurp tā tagad iet. Lai Dievs mūs sargā un katrā cilvenāk gaišais saprāts!».