«Nekāda svinēšana šodien nav paredzēta, jo tā ir sakritis, ka šis man ir ļoti darbīgs periods. Kā zināms, šobrīd ir projektu iesniegšanas laiks, un es nopietni gatavojos nākamajai kamerbaleta sezonai,» saka pazīstamā horeogrāfe Indra Reinholde. Viņu šodien sveicam dzimšanas dienā!
«Radi un draugi jau zvana un jautā, kur un kā svinēsim, bet man diemžēl visiem nākas teikt, ka svinēšana jāpārceļ uz vēlāku laiku. Drīz man būs vārda diena [1. februārī], tad arī nosvinēsim,» smaidot saka Indras Reinholdes kamerbaleta mākslinieciskā vadītāja. Viņa atzīstas, ka ar gadiem savai dzimšanas dienai pievērš arvien mazāk uzmanības. Bērnībā, jā, tad gan tas bija notikums. «Tagad tās īpašās robežšķirtnes veido citi notikumi, nevis piedzimšanas datums. Tie drīzāk ir mani radošie projekti – tie man ir lielāki notikumi, un tos kopā ar saviem dejotājiem tad arī svinam,» saka Indra Reinholde. Nākamā svinēšana plānota rudens pusē, kad Indras Reinholdes kamerbalets piedāvās jaunu izrādi. Šobrīd ir projektu iesniegšanas un finansējuma piesaistes posms. Kad finansiālā puse kļūs skaidrāka, horeogrāfe sola ķerties klāt radošām lietām. «Ieceres ir, bet neko konkrēti vēl negribas stāstīt, jo radošais process var ienest savas korekcijas. Viss vēl var mainīties, bet viens ir skaidrs – rudenī izrāde būs!»
Indra Reinholde neslēpj: 2014. gads viņas vadītajam kamerbaletam bija absolūti tukšs. Pirmo reizi kopš 2009. gada, kad tika dibināts jaunais modernā baleta teātris, kas ir radošu domubiedru grupa ar savdabīgu horeogrāfisko rokrakstu, netika radīts nekas jauns. Atgādinām, ka iepriekšējo reizi Indras Reinholdes kamerbaleta dejotāji kāpa uz skatuves 2013. gada rudenī laikmetīgā baleta projekta Borderless ietvaros, vairākās Latvijas pilsētās piedāvājot izrādi-fantāziju par Čehova tēmām Gulbja dziesma. Tas bija unikāls projekts Latvijas baleta vēsturē, jo izrādē piedalījās ne vien dejotāji no Latvijas, bet arī trīs ārvalstu mākslinieki – no Dienvidkorejas, Meksikas un Spānijas.
«Acīmredzot pēc šī darba man bija pienācis tāds laiks, kad vajadzēja apstāties, padomāt, kaut ko uzkrāt sevī, lai varētu iet uz priekšu ar jauniem spēkiem. Man ir sapnis, ka es varētu tikai taisīt izrādi un neko citu... Bet pagaidām tas nav iespējams. Latvijā situācija ir tāda, ka horeogrāfam viss ir jādara vienam, sākot ar finansiālām, reklāmas un organizatoriskām lietām un beidzot ar radošām, un tas nogurdina. Ja nav iespējas noalgot darbiniekus, ir ļoti grūti atrast komandu, uz kuru varētu paļauties. Tāpēc pagājušogad no tā visa it kā pagāju malā un vairāk nodarbojos ar apmācību – strādāju Dejas un personības kultūras centrā I-Dejas māja, kur radoši sadzīvo vairāk nekā 30 dažādas dejas nodarbības,» stāsta laikmetīgās un modernās dejas pasniedzēja.
Indra Reinholde atklāj: aizvadītais pārdomu gads licis saprast, ka iesāktais ir jāturpina. «Cita ceļa jau nav, jādara vien būs!» viņa pasmaida un atzīst, ka radošā darbošanās viņai tomēr ir ļoti svarīga. «Šobrīd man ir ļoti daudz nodarbību un dažkārt ir sajūta, ka pašai sev laika nepaliek. Gribētu vasarā izbrīvēt vairāk laika sev, bet tas atkal nonāk pretrunā ar maniem radošiem plāniem. Tāpēc dzimšanas dienā novēliet, lai būtu spēks mums visiem – gan man, gan maniem dejotājiem – turpināt mūsu iesākto ceļu! Tas man ir galvenais.»
