Jānis Jarāns: Man nevajag miljonu!

«Katram jādara tas, kas viņam sanāk vislabāk. Ja man sanāk spēlēt komēdijas, tad man tās ir jāspēlē,» sapratis lieliskais komiķis Jānis Jarāns. Viņš ir tik ļoti noslogots, jo skatītāju mīlēts un pieprasīts, ka divus gadus nav bijis kalnos slēpot, kas ir liela viņa kaislība, un divus gadus nav bijis golfa laukumā.

Ceturtdien kinoteātrī Splendid Palace notiks populārās stand up komēdijas Alu cilvēks 10 gadu jubilejas izrāde, kurā vienīgo reizi uz skatuves satiksies abi galvenās lomas tēlotāji – Jānis Jarāns un Ainārs Ančevskis. Deviņu sezonu laikā izrāde, ko katrs no aktieriem nospēlējis vairāk nekā 100 (!) reižu un kas ļoti asprātīgā veidā spēj atspoguļot pretējo dzimumu īpatnības, ne mirkli nav zaudējusi savu aktualitāti. Lugas autors ir scenārists un psihologs Robs Bekers, luga tulkota 16 valodās, un to joprojām spēlē vairāk nekā 35 pasaules valstīs.

Vairāki gargabalnieki

«Pirmā izrāde, ko nospēlējām ap 300 reižu, bija jau pirms daudziem gadiem Dailes teātrī – Šerloks Holmss [1979. gadā ar Valentīnu Skulmi titullomā]. Tikpat ilgi kā Alu cilvēku – desmit gadus – esmu spēlējis arī Mihaila Zadornova komēdiju Pērku jūsu vīru [ar Zani Daudziņu un Aīdu Ozoliņu]. Tā nospēlēta vairāk nekā 200 reižu, izbraukāta Anglija un Zviedrija. Man tādi gargabalnieki ir bijuši vairāki, jau esmu pieradis. Drīzāk brīnos, kas tagad notiek teātros – nospēlē desmit izrādes un ņem nost no repertuāra. Taisām nākamo! Un tik štancē! Tas ir nežēlīgi pret aktiera darbu,» uzskata Jānis Jarāns. Strādājot pie lomas dramaturga Laura Gundara lugā Vienādas asinis, ko Valmieras teātrī šosezon iestudējis Mārtiņš Vilkārsis, aktieris noskatījies, kā viņa kolēģes tiek nodzītas. «Vienu darbu tikko pabeigušas, jau mēģina nākamo. Kājas tulznās, saites sarautas... Vienkārši žēl skatīties. Tas jau nav pārmetums vadībai, tāda ir situācija visos repertuāru teātros. Bet aktrises taču būtu pelnījušas skaistumkopšanas procedūras, masāžas, baseinu...» domā Jānis Jarāns.

Arī viņam pašam ir tik daudz darbu, ka labi, ja paliek laiks izgulēties.

Ne tikai komēdijas

Šajā sezonā Jānis Jarāns spēlē stand up komēdijā pieaugušajiem Mana kaķa dienasgrāmata (režisors Ivars Lūsis), divās izrādēs Daugavpils teātrī – Vosorys saulgrīžu burvesteibys (režisors Viktors Jansons) un Ekstrasensa cīņa (režisors Ivars Lūsis), jau pieminētajā izrādē Valmieras teātrī – Vienādas asinis, trijās starptautiskās teātra kompānijas Domino teātris izrādēs – režisora Oļega Šapošņikova režisētajos Kailajos briežos (latviešu val.) un Striptīza ērgļos (krievu val.) un komēdijā Trakās šķēres (režisors Marcins Slavinskis), arī jautrā komēdijā Sieviņa uz stundu vai kafija diviem kopā ar Daini Porgantu un Jūliju Ļahu (režisors Ivars Lūsis).

Šobrīd aktieris strādā pie vēl divām lomām – režisora Ivara Lūša režijā top ļoti smieklīga komēdija, kuras darbība risinās... morgā, un kopā ar Jāni Jarānu tajā spēlēs arī Dainis Porgants. Abi atkal būs vecenītes, un pirmizrāde plānota 12. martā. Bet vēl pirms tam – 6. martā – gaidāma pirmizrāde Ivara Lūša režisētajai Žannai d’Arkai, kur aktierim ir neliela, tomēr nozīmīga loma.

Savukārt rudens pusē Jānim Jarānam, iespējams, būs vēl divas lielas un nopietnas lomas un tām sekojošs brauciens uz Ameriku. Bet par šīm iecerēm viņš sīkāk neko nestāsta, jo pagaidām tās vēl virmo gaisā.

Par citiem palūgt

Jānis Jarāns atminas: kad pirms vairākiem gadiem viņam nebija darba, viņš ik rītu un vakaru lūdza dieviņu, lai iedod darbiņu. «Ja tu viņam palūdz, viņš iedod. Cilvēki tikai nemāk lūgt. Bet, kad viņš man iedeva, tad saķēru galvu – kur tik daudz! Tāpēc arī lūgt vajag ar prātu,» aktieris pasmaida un saka, ka nu jau viņš pat baidās ko lūgt. «Reiz atkal palūdzu un sabira vesels vagons. Spēj tikai to visu izdarīt! Galvenais, lai būtu veselība. Jā, jā, dakteri jau prasa, kad es beidzot aiziešu sirsniņu pārbaudīt. Bet kad es varu aiziet? Rīt mēģinājums, parīt mēģinājums, tad izrāde, tad atkal mēģinājums... Kolēģi jau redz, ka man katru dienu jāapēd piecas sešas tabletes, lai palīdzētu savai sirsniņai. Protams, tas viss prasa arī bišķiņ nervus, taču tos var nomierināt ar kādu glāzīti konjaka vai labu seksu. Muldos tagad...» aktieris nosmej un tad pavisam nopietni saka, ka varētu jau palūgt dieviņam arī jaunu mašīnu, bet viņam nevajag. Tā pati vecā ir laba, mīļa un joprojām kustas.

«Varbūt drīzāk par citiem gribētos palūgt... lai reiz attopas. Bet es negribu šodien runāt par politiku. Tāpēc esmu piekritis spēlēt izrādē Žanna d’Arka –, jo šajā materiālā tiek runāts par mūsdienās ļoti aktuālo morāles jautājumu.»

Jānis Jarāns sapratis, ka viņam nevajag arī miljonu. «Ja es palūgtu miljonu un man iedotu – nu, ko es ar to darītu?! Braukt dzīvot uz Kanāriju salām? Bet man tur nebūtu ko darīt! Un bez darba es būtu mironis. Ir jākustas, ir jāstrādā. Ko es ar to miljonu – kā Jūlijs Krūmiņš sēdēšu savā bīčā un kūpināšu cigāru? Nu, un?! Vai tāpēc es būšu laimīgāks?...»