Aleksandrs Ribaks: kad bez apsardzes braucu ar metro, neviens pat nenāk klāt

© publicitātes

«Šo divu gadu laikā, kopš pēdējoreiz biju Baltkrievijā, vēl labāk esmu iemācījies runāt krieviski,» smaida Eirovīzijas 2009 uzvarētājs, baltkrievu izcelsmes norvēģu dziedātājs Aleksandrs Ribaks (28). Neatkarīgajai bija ekskluzīva iespēja ar viņu aprunāties Baltkrievijā, kur šomēnes notika XXIII Starptautiskais mākslu festivāls Slāvu tirgus Vitebskā (Slavjanskij bazar v Vitebske). Savā dzimtenē Aleksandrs Ribaks bija ieradies, lai strādātu starptautiskā estrādes dziesmu izpildītāju konkursa žūrijā.

«Labi, ka šai žūrijā neesmu viens, jo mana pieredze vēl nav tik liela, lai vērtētu citus. Taču es domāju, ka mans pluss ir tas, ka dzīvoju Norvēģijā – man ir eiropieša acs un auss, es spēju saredzēt un sadzirdēt to, kas varētu interesēt Eiropu,» uzskata pasaulslavenais skatuves mākslinieks, kurš, jau daudzus gadus dzīvojot Norvēģijā, tomēr spējis saglabāt baltkrieviem raksturīgo vienkāršību un laipnību.

Uz jautājumu, vai uzvara Eirovīzijas dziesmu konkursā ir palīdzējusi kāpt pa radošās karjeras kāpnēm un nodrošinājusi materiālu labklājību, Aleksandrs Ribaks neslēpj, ka jau ar dziesmu Fairytale, ar ko uzvarēja šai konkursā, viņš nopelnīja savu pirmo miljonu. «Par darbu un naudas trūkumu nežēlojos. Uzstājos visā Eiropā, Amerikā, Krievijā, tostarp dažādos korporatīvos pasākumos, un honorāri ir vienlīdz lieli visur. Ja mani aicina, tie ir divdesmit tūkstoši eiro, bet, ja tā ir mana izvēle – piemēram, strādāt kopā ar bērniem, tādu naudu neprasu,» vaļsirdīgi stāsta slavenais mūziķis.

2012. gadā pabeidzis Oslo konservatoriju, kur ieguvis vijoļmeistara bakalaura grādu, Aleksandrs Ribaks jau pāris gadus darbojas starptautiskā projektā, kas atbalsta talantīgos bērnus dažādās pasaules malās, un šī projekta ietvaros viņš vada dažādus seminārus, māca bērniem vijoles spēli un kopā uzstājas. Šādi koncerti ar lieliem panākumiem jau bijuši Polijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Amerikā un pavisam nesen – Azerbaidžānā. Viņa tuvākās nākotnes plānos ir strādāt arī ar baltkrievu talantīgajiem bērniem. Aleksandrs Ribaks nešaubās, ka baltkrievi ir ļoti talantīgi un viņiem nav jāskrien pakaļ Eiropas modei, nav neviens jāatdarina, tāpēc viņa plānos ir arī uzrakstīt dziesmu Eirovīzijas dziesmu konkursam, kuru varētu izpildīt meiteņu grupa un kurā atklātos baltkrievu tautas kultūra.

Aleksandrs Ribaks stāsta: tūlīt pēc uzvaras Eirovīzijā viņam bija pat līdz četrsimt uzstāšanos gadā, bet nu viņš tik daudz vairs nekoncertē – arī simt koncerti gadā esot daudz. Ar gandarījumu mūziķis stāsta par savu jaunāko veikumu – dziesmu Into A Fantasy, kas kļuvusi par ASV animācijas filmu studijas Dream Works jaunās multiplikācijas filmas Kā pieradināt drakonu 2 (How To Train Yor Dragon 2) saundtreku. Kadrus no šīs multiplikācijas filmas viņš iekļāvis arī šīs dziesmas videoklipā. Te gan jāatgādina, ka Norvēģijā ieskaņotajā šīs filmas pirmajā daļā (How To Train Yor Dragon) tās galvenais varonis runā Aleksandra Ribaka balsī. Darbs pie šīs lomas ieskaņošanas arī iedvesmojis mūziķi uzrakstīt dziesmu Into A Fantasy un nosūtīt to Dream Works producentiem.

«Es esmu iegādājies mūzikas ierakstu studiju un ļoti labprāt gribētu rakstīt filmu mūziku. Ceru, ka man būs tādi piedāvājumi,» saka talantīgais skatuves mākslinieks un atsauc atmiņā, cik dažādi bijuši piedāvājumi uzstāties. Viņš aicināts dziedāt gan zoodārzā, gan ūdens atrakciju parkā. «Reiz man piedāvāja piecdesmit tūkstošus eiro, lai spēlēju kādā jubilejā pilī – kā fona mūziķis laikā, kamēr ierodas ciemiņi un malko šampanieti. Atteicos. Es drīzāk spēlētu par divdesmit tūkstošiem, bet gribētu, lai manī klausās...»

Mūziķis stāsta, ka, arī strādājot ar bērniem, viņš labprātāk strādā nedēļu un par mazāku summu nekā pāris dienas un par lielu naudu. «Jo tad rezultāts ir labāks. Un tas man ir pats svarīgākais. Nevis nauda un steigā atstrādātas stundas.»

Aleksandrs Ribaks nenoliedz, ka viņa dzīve pēc Eirovīzijas gājusi tikai uz augšu. Daudzviet pasaulē viņu joprojām atceras, pazīst, un viņa fanu skaits jo dienas jo aug. «Bet ziniet, kas ir interesanti: kad eju kaut kur pa sarkano paklāju, cilvēki ir sajūsmā, prasa autogrāfus, grib kopā fotografēties, meitenes ģībst. Taču, kad Kijevā bez apsardzes braucu ar metro, neviens pat nenāca klāt, tikai sačukstējās un noskatījās. Iespējams, nespēja noticēt, ka es tā vienkārši pārvietojos ar metro, varbūt domāja, ka tiek kaut kas filmēts. Bet es taču esmu tāds pats kā visi!» mūziķa vienkāršība patiesi apbur. Viņš arī ģērbjas ļoti vienkārši – gan uz skatuves, gan ikdienā. «Vai man vajadzētu ģērbties līdzīgi Filipam Kirkorovam?!» Aleksandrs Ribaks smaidot pajautā. Viņam ir burvīga humora izjūta: uz jautājumu, kā viņš tiek galā ar sajūsmināto meiteņu pūļiem, kas viņu ielenc, tiklīdz viņš kaut kur parādās, mūziķis atteic, ka ir uzrakstījis viņām dziesmu krievu valodā Ты Достала меня, kurā viņš spēlē savu vijoli un dzied, sasiets trakokreklā – jo jau sajucis prātā. Un tas, par ko šai dziesmā viņš dzied, ir patiess stāsts.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais