Nelsonu un BSO Kārnegija zālē sveic ar tādām ovācijām, kādas nekad iepriekš šajā zālē nebija skanējušas
Bostonas simfoniskā orķestra (BSO) un orķestra galvenā diriģenta Andra Nelsona uzstāšanos Ņujorkas Kārnegija zālē skatītāji sveica ar stāvovācijām. Tā bija pēdējā Nelsona uzstāšanās ar orķestri šajā sezonā.
Bostonas simfoniskais orķestris uzstājās ar programmu, kas nesen tika atskaņota Bostonā un kurā bija fragmenti no Džona Adamsa operas Nixon in China. Otrajā daļā skanēja Antonīna Dvoržāka Devītā simfonija “No Jaunās pasaules”.
Parasti atturīgā Ņujorkas publika Nelsona un BSO uzstāšanos sveica ar stāvovācijām, kas šoreiz burtiski satricināja Kārnegija halles griestus. Zāles izpilddirektors un mākslinieciskais vadītājs Klīvs Gilinsons izdevumam BMInt sacīja: “Savos 20 darba gados šeit neko tādu neesmu pieredzējis.”
Tāpat kā nesenajos koncertos Bostonā, gan orķestra mūziķi, gan koristi pie tērpa bija piesprauduši sarkanas neļķes - tāpat kā Andris Nelsons. Neļķes pie tērpiem bija arī daudziem skatītājiem. Acīmredzot, šis simboliskais protests pret orķestra vadības lēmumu pēc 2027. gada augusta izbeigt Nelsona līgumu bija sasniedzis arī Ņujorku.
Pie koncertzāles biedrības "American Federation of Musicians Local" 802 pārstāvji dalīja savas atbalsta vēstules kopijas Bostonas simfoniskā orķestra mūziķiem, “kuri joprojām nav atguvušies pēc nesenā uzticības pārkāpuma”, kad orķestra vadība nolēma pārtraukt sadarbību ar Nelsonu “pretēji mūziķu vēlmēm un bez skaidra paskaidrojuma”.
Vairāki orķestra padomes locekļi koncertu klausījās vienā no Kārnegija hallesl greznajām ložām. Koncerta beigās, pēc tam, kad Nelsons bija sveicis orķestra solistus, viņš ar draudzīgi pamāja arī ložai, kur atradās augstie viesi, tostarp izpilddirektors Smits un padomes priekšsēdētāja Barbara Hostetere.
Smits, kura rīcība Nelsona atlaišanas jautājumā izpelnījusies asu kritiku no mūziķiem un orķestriem visā Ziemeļamerikā un Eiropā, tika redzēts pametam ložu tūlīt pēc koncerta beigām, kamēr publika vēl aplaudēja. Ne viņš, ne Hostetere, šķiet, nepiedalījās pēckoncerta pasākumā, ko Nelsons rīkoja mūziķiem un draugiem.
Šajā tikšanās reizē Nelsons emocionāli runāja par to, ko viņam nozīmē vadīt Bostonas simfonisko orķestri, īpaši ņemot vērā satricinājumu pēc viņa atlaišanas.
“Es nekad dzīvē neesmu piedzīvojis tik daudz mīlestības, cilvēcības un atbalsta. Lai kas notiktu, mans redzējums ir pozitīvs. Mēs turpināsim spēlēt mūziku, ko mīlam mēs un ko mīlat jūs, un jūs to darāt brīnišķīgi". Klausoties Nelsona uzrunu, dažiem orķestra mūziķiem acīs mirdzēja asaras.
