Albuma apskats: “Zintnieks” – “Ilgas pēc vasaras rītiem”
Šo sestdien, 14. martā, Vagonu Zālē uz sava albuma prezentācijas koncertu aicina pašmāju “stoner & doom metal” apvienība “Zintnieks”, solot “vakaru, kur skaņas smagums sastop ilgas, bet lēnie ģitāras rifi atver durvis klusai, drūmai gaismai.” Noklausoties jaunajā albumā ietverto skaņu materiālu, gara acīm jau var ķert “vēnu griežamo noskaņu” – tas būs pasākums, kas nav domāts cilvēkiem ar vājiem nerviem un suicidālām ievirzēm…
Grupas “Zintnieks” otrajā studijas albumā apkopotas piecas kompozīcijas, taču tā kopējais garums ir bez pāris minūtēm stunda: skaņdarbi ir lēni, smagi, drūmi un - ilgi, ap 12 minūtēm katrs. Uzskatāms piemērs “Zintnieka” kompozīcijām ir jau ievadošais skaņdarbs “Miegainis” (teicams nosaukums!), ko varētu sadalīt vismaz trīs daļās, un no kurām pirmā kā atsevišķa dziesma varētu noslēgties jau ceturtās minūtes beigās, savukārt trešā tikpat patstāvīgā statusā varētu uzsākt savu dzīvi pēc “Miegaiņa” astoņu minūšu skanējuma (kopumā dziesma ir 12:22 minūšu garumā). Kas ar otro daļu? Bez tās varētu iztikt.
Lai nu paliek hronometrāža, šādai stilistikai garas kompozīcijas piestāv. “Salīdzinot ar debijas albumu, “Ilgas pēc vasaras rītiem” sper soli prom no psihedēlijas un iedziļinās tīrākā “doom” būtībā - monumentālās, zemās skaņu struktūrās un hipnotiskā vēstījumā,” vēsta paši “zintnieki”. “Tematiski albums pievēršas atmiņām par laiku, kad dzīve šķita vienkāršāka un vieglāk satverama. Tas ir kā pretstats tagadnei, kurā dzīve ir kļuvusi sarežģītāka, radot sajūtu, ka ikdienas nasta velk arvien dziļāk dzelmē.”
Un vēl no pašu autoru apcirkņiem: “Albuma noskaņa ir emocionāli piesātināta un vienlaikus mistiska. Mēs pievēršamies mītiskām apcerēm, mistikai un teikām, meklējot atbildes dabas norisēs un trauslajā robežā starp atmiņām un realitāti. Tas ir hipnotisks vēstījums, kurā smagnējas skaņu struktūras saplūst ar nemirstīgu ilgu sajūtu.”
Mazliet no vēstures. Pirmoreiz “Zintnieka” vārds acīs iekrita 2019. gada decembrī ar demo “Tumšais zintnieks”, kas gan bija tikai viena dziesma teju desmit minūšu garumā. Paši mūziķi savu muzicēšanas stilu jau tolaik pieskaitīja “doom metal”, taču piesaucot arī “stoner” un postmetāla ietekmes. 2021. gada novembrī “zintnieki” pieteica savu debijas albumu “No aizkurienes”, kas jau bija krietns solis uz priekšu, bet pie tā “zintnieki” neapstājās, savās turpmākajās gaitās slīpējot meistarību koncertos. Pašreizējais sastāvs: Elizabete Frišfelde-Āgare (vokāls), Rihards Karņickis (ģitāra), Mārtiņš Jansons (bass) un Normunds Balodis (bungas).
Ja salīdzina grupas sākotnējos darbus ar “Ilgas pēc vasaras rītiem”, izaugsme ir nenoliedzama, pirmām kārtām to attiecinot uz Elizabeti. Monumentāls un episks albums, kura motorīgais ģitārskanējums un bass kārtīgi izdrebinās iekšas - ja vien uzliksiet to uz jaudīgas skaņu aparatūras (un kaimiņi neizsauks pašvaldības policiju…). Mīnuss - brīžiem kompozīcijas šķiet nevajadzīgi izstieptas, turklāt to kopējā depresīvā noskaņa ne katram ies pie dūšas.
Kas attiecas uz jau pieminēto albuma prezentācijas koncertu, tad jāpiebilst, ka vakara kopējo skanējumu papildinās “Zintnieka” biedri no Lietuvas - teicamā grupa “Hellhookah”, kā arī pašmāju “doom/sludge” blice “Life of Vice Eternal” jeb “L.O.V.E.”. Vizuālo atmosfēru papildinās Liquid Lecho, “Puškina ielas gaismas”, Ralfs Frišfelds-Āgaris un” Evvlkns Lightshow”. Dzīvajā “zintnieki” ir un būs labi, tas ir ar garantiju!
