Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Kultūra \ Mūzika

"Kurzemes filharmonija" noliedz neadekvāti zemu cenu noteikšanu pianista Šimkus koncertiem

© Pexels.com

SIA "Kurzemes filharmonija" noliedz neadekvāti zemu cenu noteikšanu pianista Vestarda Šimkusa koncertiem, kā to iepriekš publiskajā telpā bija paudis Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers.

"Kurzemes filharmonijas" valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa aģentūrai LETA pauda, ka Millera apgalvojums, ka biļetes uz Šimkus koncertiem Ventspilī tirgotas zem pašizmaksas un par 1,5 eiro, nav patiesība. Tāpat Migoļa uzsver, ka Millera paustais par to, ka biļetes uz šiem koncertiem nav izpārdotas, arī ir nepatiesība.

"Lai arī Millers nenorādīja, par kuru Šimkus koncertu Ventspilī ir runa, ir pilnīgi skaidrs, ka viņa apgalvojumus ir neatbilst patiesībai, jo šādas cenas uz šī pianista koncertiem Ventspilī nav bijušas nekad," uzsver Migoļa.

Viņa skaidro, ka līdz šim pēdējo reizi Šimkus Ventspilī uzstājās 2022.gada 17.decembrī, izpildot Ziemassvētku koncertu kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri. Biļešu cenas uz šo koncertu, kuru organizēja "Kurzemes filharmonija", bija no demit līdz 20 eiro un koncerts tika izpārdots.

Tāpat Migoļa min, ka patlaban "Kurzemes filharmonijas" piedāvājumā koncertzālē "Latvija" un teātra namā "Jūras vārti" nav atrodami pasākumi, kuros būtu tik zemas biļešu cenas, kā publiski minēja producents Millers.

Savukārt Millers aģentūrai LETA skaidroja, ka Migoļa kļūdaini interpretējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā diskusijā pausto piemēru par privātā un publiskā sektora konkurenci kultūras nozarē. Turklāt izteikums par biļetēm, kas tirgotas zem pašizmaksas, attiecināms nevis uz pašreizējo situāciju, bet gan notikumiem atklājot teātra namu "Jūras vārti" vairāk nekā desmit gadus atpakaļ.

Tāpat viņš skaidroja, ka tolaik nozares iniciatīvas grupa arī vērsās Konkurences padomē, ar kuras palīdzību cenu deformācija novērsta.

LETA jau vēstīja, ka 16.oktobrī notika LTRK diskusija "Publisku personu iesaistes komercdarbībā tiesiskie, ekonomiskie un praktiskie aspekti".

Diskusijā Millers pauda, ka konkurencē ar pašvaldībām kultūras nozarē situācija kopš Covid-19 pasliktinājusies. "Daudz pašvaldības gan pēc pašvaldību reformas, gan pēc kovid ir deleģējušas vai likušas savām kultūras institūcijām - vienalga, vai tās būtu kapitālsabiedrības, vai kultūras pārvaldes, vai kultūras centri - tiešā veidā nodarboties ar komercdarbību," skaidroja Millers.

Viņš pauda, ka pašreizējā situācijā pašvaldības kontrolē virkni resursu, tostarp pasākumu norises vietas, kultūras centrus, kam uzliktas ļoti augstas nomas maksas. Lai arī pasākumu producenti būtu gatavi nodrošināt likumā paredzēto kultūras procesu pieejamību sabiedrībai, pašvaldības tiešā veidā sāk nodarboties ar komercdarbību, nevis veicina sadarbību ar privāto sektoru.

"Tas ilgtermiņā nozarei ir katastrofāli," uzsvēra Millers, minot piemēru ar Ventspilī notikušo pašvaldības organizēto Šimkus koncertu, kura biļetes tirgotas par 1,5 eiro, ar ko privātais sektors konkurēt nevar.

Millers vairākkārt norādīja, ka situācija dramatiski pasliktinājusies tieši pēc pandēmijas. Viņaprāt, ja Covid-19 laikā vēl varēja saprast pašvaldību iniciatīvu organizēt koncertus zem pašizmaksas, jo tās rīcībā bija resursi, tad patlaban, kad pašvaldības sāk organizēt kultūras festivālus uz komerciālas bāzes, turpinot tirgot biļetes, kas nenosedz, piemēram, telpu nomu, privātajam sektoram šajās teritorijās vairs nav ko darīt.

"Tas novedīs vienkārši pie tā, ka Latvijas kultūras dzīve pāris gadu laikā paliks ļoti nabadzīga," pauda Millers.

Latvijas Producentu savienība reģistrēta 2020.gadā. Biedrības mērķi ir apvienot Latvijas pasākumu un audiovizuālo darbu producentus, aizstāvēt biedru intereses, kā arī veicināt Latvijas producentu darbības specifikai atbilstošu nodokļu režīmu un sociālo garantiju ieviešanu, kas līdzvērtīgas citām nodarbināto kategorijām.