Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Kultūra \ Mūzika

RECENZIJA. Iļģi “Mēs deviņi bāleliņi”

© Publicitātes foto

Nupat veiksmīgi pavadīta gada īsākā diena un garākā nakts (Ziemas saulgrieži bija otrdien ap sešiem vakarā), taču droši vien daudziem joprojām ir tautisks un folkloru alkstošs muzikālais noskaņojums.

Lūk, opuss “Mēs deviņi bāleliņi” - latviešu folklorā garākā dziesma -, ko “Iļģi” laiduši klajā savā 40. dzimšanas dienas gadā. Šī latviešu folklorā ir unikāla dziesma, tai ir ļoti daudz dziesmas tekstu un mūzikas variantu, tās izcelsme attiecas uz vissenākajiem vedību dziesmu slāņiem. Taču galvenais - tā ir garākā dziesma latviešu folklorā, tai ir veseli 65 panti! Darbs pie opusa veidošanas un ierakstīšanas studijā noritējis gandrīz divu gadu garumā. Ierakstā kopā ar “Iļģiem” piedalījušies arī vairāki viesmākslinieki, tostarp Irīna Mihailovska, Uģis Prauliņš un Ivars Cinkuss, ar kuriem “Iļģi” radoši sadarbojušies jau vairākkārt. Albuma vāciņa dizaina autors ir Toms Burāns, kurš strādā arī pie animēta mūzikas video izveides šim opusam. Jāpiebilst, ka grupas diskogrāfijā “Mēs deviņi bāleliņi” ir jau astoņpadsmitais albums, bet šoreiz tikai digitāls. ”Iļģi” pašlaik - tie ir Ilga Reizniece - balss, vijole; Māris Muktupāvels - balss, kokles, dūdas, akordeons, stabule; Gatis Gaujenieks - balss, bass, ģitāra, ģīga, mandolīna; Egons Kronbergs - basģitāra, ģitāra; Mārtiņš Linde - sitamie instrumenti.

PAR. Lai nebiedē pieteikums, ka šis opuss ir tikai viena dziesma pusstundas garumā - patiesībā šis cikls gluži labi nolasās arī kā atsevišķi fragmenti, līdz ar to garlaikoties nebūs iemesla. Albumu var ar interesi klausīties gan kā folkloras materiālu, gan kā katra instrumenta individuālās meistarības paraugstundu, gan kā saspēlētības meistarklasi. Viss pēc pašiem augstākajiem “Iļģu” standartiem, šis darbs ir drošs pretendents uz “Gada albuma ‘2021” titulu.

PRET. Ko nu pret klasiku - vai nu labu vai neko… Protams, klausoties šādu darbu, ir jābūt arī attiecīgam noskaņojumam, bet tas (noskaņojums) ir absolūti subjektīvs jēdziens.