Septembrī Dzintaru koncertzālē norisināsies ‘‘Kremerata Baltica’’ festivāls

© Publicitātes foto

10. un 11. septembrī Dzintaru koncertzālē norisināsies jau 18. starptautiskais “Kremerata Baltica” festivāls.

Slavenais vijolnieks Gidons Krēmers, talantīgais un publikas iemīļotais pianists Georgijs Osokins un izcilais “Kremerata Baltica” orķestris diriģenta Fuada Ibrahimova (Fuad Ibrahimov) vadībā šogad aicina uz “Kremerata Baltica” orķestra un vijolnieka Gidona Krēmera jubileju svinībām, lai baudītu spožu ārvalstu un Latvijas komponistu skaņdarbus. Koncertos uz skatuves būs arī daudzsološā pianiste Agneses Egliņa un sitaminstrumentālists Andrejs Puškarevs.

Festivāla atklāšanas dienā, 10. septembrī būs dzirdama īpaša dāvana Dzintaru koncertzāles apmeklētājiem - neparasti daudzpusīgās komponistes, pianistes un dzejnieces Ļeras Averbahas (Lera Auerbach) ‘‘Serenādes melanholiskai jūrai’’ pirmatskaņojums.

Gidons Krēmers mūziķi ir raksturojis kā ‘‘vienu no apdāvinātākajiem māksliniekiem, ko jebkad esmu sastapis. Viņas daiļrade ir patiesa un sirsnīga, arī inovatīva un drosmīga’’.

Koncerta programmā izcilo kamerorķestra “Kremerata Baltica” mūziķu, pianistes Agneses Egliņas un vibrafonista Andreja Puškareva, kā arī Madaras Pētersones un Magdalēnas Ceples izpildījumā dzirdēsim mūslaiku krievu komponista Viktora Kisina (Viktor Kisin) skaņdarbu “In Memoriam Philip Hirschhorn”, kas ir veltījums izcilajam vijolniekam, pedagogam un G. Krēmera skolas laika draugam Filipam Hiršhornam (Philippe Hirschhorn). “Kremerata Baltica” un V. Kisina sadarbība aizsākās 2001. gadā, un tā ir vainagojusies vairākos albumos, ko izdevusi prestižā ierakstu kompānija “ECM”.

Dzirdēsim G. Krēmera tuva līdzgaitnieka - klusuma un asaru mūzikas komponista - Gija Kančeli (Giya Kancheli) skaņdarbu “Twilight” divām vijolēm, vibrofonam un stīgu orķestrim, ko, kā vairākus citus komponista opusus, inspirējis tieši G. Krēmers.

Pašmāju komponista Pētera Plakida skaņdarbs “Mūzika klavierēm, timpāniem un stīgām” neapšaubāmi ir viens no latviešu mūzikas šedevriem, pārsteidzoši svaigs un oriģināls savā skanējumā, savukārt “Kremerata Baltica” mūziķa - komponista un kontrabasista Kristapa Pētersona - partitūras allaž ir izsmalcinātas un ar noslēpumainības auru. “Mūzika lielam ansamblim” ir komponēta īpaši “Kremerata Lettonica” mūziķiem un jubilejas koncertā piedzīvos pirmo publisko atskaņojumu.

Savukārt 11. septembra koncertā romantiskos senās un jaunās mūzikas akordos līdzās maestro G. Krēmeram un “Kremerata Baltica” orķestrim uz skatuves būs izcilais pianists Georgijs Osokins un sitaminstrumentālists Andrejs Puškarevs. Koncertā skanēs reti atskaņotā Fikreta Amirova (Fikret Amirov) “Kamersimfonija”. F. Amirovs bija ievērojams 20. gadsimta azerbaidžāņu komponists, kurš savā daiļradē apvienojis azerbaidžāņu, Tuvo Austrumu un Rietumu mūzikas kultūras tradīcijas.

G. Krēmera izpildījumā dzirdēsim versmainā romantiķa Roberta Šūmaņa (Robert Schumann) mūža nogales opusu - “Koncertu vijolei un orķestrim”. Leģendārais vijolnieks Jehūdi Menuhins (Yehudi Menuhin) R. Šūmaņa “Koncertu vijolei” raksturojis kā iztrūkstošo tiltu starp Ludvigu van Bēthovenu (Ludwig van Beethoven) un Johannesu Brāmsu (Johannes Brahms) tā cilvēciskā siltuma, cēluma, bagātīgās izdomas un daudzpusīgās pieejas vijolei dēļ. Dzirdēsim arī labskaņas ideālista un pētnieka Georga Pelēča “Ziedu svītu”, kurā komponists apjūsmojis pieneņu, kallas un peoniju burvību. Tieši G. Krēmeram pieder nopelni G. Pelēča mūzikas nokļūšanai starptautiskajā mērogā.

Pianists Georgijs Osokins, “Kremerata Baltica” rezidējošais mākslinieks, atskaņos Friderika Šopēna (Frédéric François Chopin) “Otro klavierkoncertu”, kas ir tobrīd 20 gadu vecā komponista atzīšanās mīlestībā poļu dziedātājai Konstancjai Gladkovskai (Konstancja Gładkowska). G. Osokins šogad oktobrī gatavojas atkal piedalīties starptautiskajā F. Šopēna pianistu konkursā, kurā plūca uzvaras laurus jau iepriekš. Līdz tam šajā prestižajā konkursā neviens pianists no Latvijas nebija guvis godalgotas vietas.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais