Vasaras noslēgumā Liepājas ezerā skanēs Astora Pjacolla mūzika
29. augustā Liepājas ezerā, “Austrumu fortā”, notiks instrumentāls koncerts tango karaļa Astora Pjacolla (Astor Piazzolla) mūzikas noskaņās. Apmeklētāji varēs piedzīvot vakaru laivās, uz plostiem vai salas. Savukārt pirms notikuma klātesošie aicināti uz Argentīnas vīnu izlases degustāciju.
Vasaras izkaņas koncertā “Iegriez tango ezerā” uzstāsies profesionālu mūziķu apvienība: akordeonists Artūrs Noviks, vijolniece Annija Endija Kolerta, trompetists Jānis Ivuškāns, taustiņinstrumentālists Ritvars Garoza, kontrabasists Mārtiņš Zālīte un sitaminstrumentālists Pauls Ķierpe. Koncertu novērtēs tie, kam sirdij tuva Astora Pjacollas un citu autoru argentīniski temperamentīgā mūzika un instrumentālie skaņdarbi.
“Pjacollas mūzika mani aizkustina līdz sirds dziļumiem. Pjacolla vienmēr ļauj izpausties pašam mūziķim, jo tas, kā viņš raksta, bieži vien ir tikai skelets, karkass, kuru interprets pats var aizpildīt un būvēt, papildinot ar improvizāciju un savu radošo izpausmi, kam atvēlēta nozīmīga vieta," saka solists akordeonists Artūrs Noviks.
“Tango - tas, kur tu ej, ko tu ēd, dzer un elpo - tas viss ir tango. Skan banāli, bet tāda sajūta ir. Aizveram acis un uz brīdi izbaudām uzburto ainu, kas brīžiem raisa agresīvas un brīžiem sentimentālas izjūtas. Mūzika, garu un īsu soļu sajaukums, te asi, te maigi ieurbjas ausīs un domās. Tieši šo pretrunīgumu pauž tango dejas raksturs. Virzoties turp un šurp, pārmaiņus lēniem un pārmaiņus ātriem soļiem, pēkšņi asi apraujot kustību, sajūtot kaisli, jūtu uzplūdus un atplūdus,” stāsta koncerta organizatore, “Liepāja Lake Music” projektu vadītāja Irita Kalēja.
Astors Pjacolla ir pasaulslavens tango mūzikas komponists un bandoneonists. Argentīnā, kur mūziķis dzimis un allaž atgriezies, Pjacollu sauc par El Gran Ástor - Lielo Astoru vai Diženo Astoru. Ja varētu iezīmēt šī autora lielāko devumu Tango mūzikas vēsturē, tad tā bijusi spēja šo žanru burtiski izvilkt no nabadzīgāko un skaudrāko dzīves pieredžu cilvēku aprindām, padarot to par vairs ne tikai dejojamu, bet arī par patstāvīgi atskaņojamu un klausāmu mūzikas žanru.
19. gadsimta beigās mūziķi spēlēja tango dziesmas publiskajos namos un Buenosairesas nabadzīgo kvartālu ielās, kur imigranti no Itālijas, Francijas, Spānijas, Polijas un citām zemēm glābās no vienkāršām skumjām un nostalģijas. Taču pašos pirmsākumos tango bija visai vīrišķīga nodarbošanās. Sieviešu trūkuma dēļ vīrieši trenējās tango soļos viens ar otru un reizēm ielās rīkoja dejošanas dueļus. 20. gadsimta sākumā parādījās pirmie tango klubi, studijas un tango kvarteti. Ap 1910. gadu Argentīnas tango iekaroja Parīzi, un pamazām tango, ko agrāk uzskatīja par piedauzīgu un klaji provocējošu deju, sāka transformēties un iegūt popularitāti arī buržuāzijas aprindās. “Tango vispirms ir deja. Intīma un kaislīga kā tuvība starp vīrieti un sievieti. Mīlestība, seksualitāte un naids vienuviet,” saka Artūrs Noviks.
Pirms koncerta paredzēta gastrobāra “Wood Stock” Argentīnas vīnu degustācija. Tāpat arī koncerta laikā apmeklētāji varēs iegādāties vasarīgus dzērienus, uzkodas un ēdienus.