Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Kultūra \ Mūzika

RECENZIJA: Sarnovskis. Sēruma "Neskaramam nepieskaros"

© Publicitātes foto

Lai gan muzikālās apvienības “Sarnovskis. Sēruma” sastāvā ietilpstošie Mareks Sarnovskis un Anna Sēruma varbūt arī nav plašākai auditorijai ļoti atpazīstami, mūzikā viņi ir jau ilgus gadus, atstājot tajā arī savus noturīgus nospiedumus.

Piemēram, jēkabpilietis Sarnovskis kā kristīgais mūziķis darbojās jau pagājušā gadsimta beigās, ar projektu “Mareks un draugi” izdoti divi albumi “Zemes mala” (2000) un “Es zinu…” (2003), tomēr visskaļāk izskanējis viņa grupas “Zemes mala” vārds - vairākas dziesmas no šīs grupas repertuāra nokļuva radiostaciju apritē, bet 2008. gadā klajā nāca itin profesionāli nostrādāts albums “Ģeometrija”. Pirms kādiem pieciem gadiem Mareks izveidoja projektu “Periscope”, kurā līdzdarbojās arī tādi zināmi vīri kā Edgars Rubenis, Mārtiņš Burkevics un Gundars Lintiņš.

Savukārt sabiliete Sēruma ir roka ģitāriste ar iespaidīgu muzikālo izglītību, 2017. gadā izdevusi albumu “What If”, bet 2018. gadā Jēkabpilī izveidojusi grupu “Pelni”, kura spēlē tikai un vienīgi dziesmas ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa tekstiem - pērn klajā nāca visnotaļ izdevušais albums “Nospiedumi”. Arī muzikālās platformas dzejai (tā tiek pieteikts šis projekts) “Sarnovskis. Sēruma” izdotajā radošo darbu apkopojumā “Neskaramam nepieskaros” iedziesmota Jāņa Rokpeļņa dzeja. Albums “ir ietērpts līdz šim vēl nedzirdētās avangarda akustiskajās muzikālajās variācijās, tomēr par galveno mērķi uzsverot dzejas nozīmību,” uzsver abi mūziķi.

PAR. Ņemt dziesmu tekstiem profesionālu dzejnieku garadarbus ir pareizs gājiens, ar kuru, it īpaši jau Rokpeļņa gadījumā, garām neaizšaut. Sarnovskim ir patīkams balss tembrs, dažbrīd kaut kas uz Ainara Mielava un rāma Zigfrīda Muktupāvela pusi, taču vēl interesantāka no vokālā viedokļa ir Sēruma ar savu “haraldsīmanisko” dziedāšanas piegājienu: žēl, ka viņa šajā albumā pie teikšanas tiek tik ļoti reti, toties, kad tiek, rezultāts ir visnotaļ jauks, piemēram, dziesmā “Putns”. Šis arī varētu būt viens no labākajiem albuma gabaliem, vēl ausīs iespiežas ar stīgu skaņām bagātinātā elegantā dziesma “Pelēks lietus” un skarbi “fūzētām” ģitārām iekrāsotā “Braks (George Braque)”, ar kaut ko aizķeras arī “Pārtapi vējā”, “Lupata” un “Bezvējš”. Jāpiebilst, ka albums “Neskaramam nepieskaros” pieejams arī taustāmā CD formātā ar tipogrāfiski kvalitatīvu un skaistu bukletu, kurā pieejami dziesmu tekstos izmantotie dzejoļi ar to rašanās un krājumu gadiem - papildu bonuss un uzslava izdevējiem.

PRET. Nekā īpaši iebilstama nav, ja nu vienīgi māc pamatotas aizdomas, ka šim garadarbam būs grūti atrast savu auditoriju, un arī atrastā nebūs diez ko daudzskaitlīga.