Soliste Inga Kalna. Pērle ar noslēpumu

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

«Hendeļa garīgajai mūzikai piemīt prieks, sajūsma, ārkārtīgs miers un visu aptveroša gaisma – tieši tas, kas šajā tumšajā pirmssvētku laikā mūs priecē visvairāk,» saka soliste Inga Kalna. Pirmo reizi savā radošajā karjerā viņa piedalīsies Georga Frīdriha Hendeļa pasaulslavenā skaņdarba – oratorijas Mesija – atskaņošanā.

Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivāls 13. decembrī, kas šogad notiks jau piekto reizi, tiks atklāts ar Georga Frīdriha Hendeļa oratoriju Mesija - vienu no populārākajiem un vienlaikus vismajestātiskākajiem skaņdarbiem Rietumu mūzikas vēsturē. Pirmo reizi darbs atskaņots Dublinā 1742. gada 13. aprīlī, un kopš tā laika skaņdarbu ik gadu atskaņo Ziemassvētkos visā pasaulē. «Brīnumi mēdz notikt. Esmu daudz dziedājusi Hendeli - gan operas, gan oratorijas, arī tos darbus, kas tiek reti izpildīti. Kad savai skolotājai atklāju, ka šogad Hendeļa Mesiju dziedāšu pirmo reizi, viņa ļoti smējās,» sarunā ar Neatkarīgo saka Inga Kalna. «Hendelis ir mana profesionālā mūža viens no lielajiem pieturas punktiem, jo man ārkārtīgi patīk gan Hendeļa estētika, gan, ja tā var teikt, būšana viņa mūzikā, un es uzskatu, ka tā balsij ir viena no visveselīgākajām mūzikām, kas vispār ir sarakstīta.» Lai arī Georga Frīdriha Hendeļa oratorija Mesija galvenokārt tiek atskaņota Ziemassvētku laikā, dziedātāja uzskata, ka «Hendelim nav sezonas, jo Hendelis vienmēr ir labs un nekad neapnīk». Inga Kalna ir pārliecināta, ka tieši tas ir arī viņa ģenialitātes noslēpums - prasme ārkārtīgi sarežģītas lietas pateikt īsi un lakoniski, bez ārišķības. «Hendelis ir ļoti patiess, tiešs un personisks, un tas uzrunā cilvēkus. Hendeļa Mesija, kā jebkurš ģeniāls darbs, ir pērle ar noslēpumu.» saka Inga Kalna. 14. decembrī koncerts izskanēs vēlreiz Liepājas koncertzālē Lielais dzintars.

Šajā reizē Inga Kalna Latvijā ir nedēļu, un tās laikā būs iespēja pabūt kopā ar mammu, arī tikties ar draugiem. Kā ierasts, Ziemassvētki tiks sagaidīti kopā ar ģimeni Vācijā. Kad bijusi Hamburgas operas soliste, nereti nācies strādāt gan Ziemassvētku laikā, gan gadumijā. «Pavisam godīgi - Ziemassvētkos man patīk būt mājās, pie klāta galda un dziedot Ziemassvētku dziesmas, nevis sapucētai atrasties uz skatuves. Ar vīru kopā esam pavadījuši 17 gadu, šogad apritēja 15 gadu kāzu jubileja, un šo gadu laikā Ziemassvētku dziesmu dziedāšana jau izveidojusies par tradīciju mūsu ģimenē. Atceros no savas bērnības - kad sanāca ģimene, arī mammas radi, apsēdāmies pie galda un dziedājām. Diemžēl šī tradīcija mirst, to reti kurš piekopj, bet man ir liels prieks, ka man to izdevās ieviest savā ģimenē, un Ziemassvētku dziesmas parasti dziedam līdz tam mirklim, kad vīratēvam apnīk. Tad apmaināmies dāvanām, tikai tad ķeramies klāt piparkūkām un mielastam,» stāsta Inga Kalna. Nesen satikusies ar kaimiņieni, kura teikusi, ka viņu ģimene katru gadu klausoties Inga Kalnas ģimenes muzicēšanu Ziemassvētkos.

Jau pirms braukšanas uz Latviju soliste kopā ar meitu pagatavojusi piparkūku mīklu, kas tradicionāli tiek meistarota pēc senas ģimenes receptes, «jo katra saimniece zina, ka piparkūku mīklai ir mazliet jānobriest», tāpēc nākamnedēļ abas ar meitu ķersies klāt piparkūku cepšanai. Par vislabāko novēlējumu Adventa laikā māksliniece uzskata - priecīgu kopābūšanu. «Laiki mainās, vide mainās, dzīves apstākļi un tehnika mainās, pat iespējas sarunāties mainās, tomēr cilvēki paliek tādi paši. Mēs visi tiecamies pēc harmonijas, pēc kopienas, pēc sajūtas, ka neesi viens. Cilvēks tiecas kaut ko darīt kopā ar citiem. Gribu novēlēt, lai kopābūšana koncerta laikā, Ziemassvētku laikā, gadumijā cilvēkiem nes prieku un laimi, jo tas ir tas, pēc kā mēs tiecamies visvairāk, un lai visiem tas arī tiek.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.