Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde. Valmiera – Sanfrancisko – Frankfurte

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Piektdien, 6. decembrī, ar Frankfurtes operas solistes, mecosoprāna Zandas Švēdes un kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertu britu diriģenta Džonatana Bermana vadībā Lielajā ģildē tiks atklāts festivāls Eiropas Ziemassvētki.

Arvien biežāk Latvijā

Festivāla Eiropas Ziemassvētki atklāšanas programmā būs Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija (Heroiskā simfonija), Riharda Vāgnera Vēzendonkas dziesmas un Antona Vēberna opuss stīgu orķestrim. 1803. gadā komponētā Ludviga van Bēthovena Trešās simfonijas pirmais nosaukums bija Bonaparte - tas bija komponista veltījums viņa dievinātajam vienaudzim Napoleonam, tomēr franču karavadoņa ambīcijas noveda pie vilšanās un Bēthovena dusmām. 1804. gada maijā, uzzinot, ka Napoleons nolēmis sevi kronēt par Francijas imperatoru, Bēthovens demonstratīvi saplēsis simfonijas titullapu, tādējādi atsaucot savu veltījumu. Vēlāk, 1806. gada simfonijas izdevuma titullapā parādījās gluži cits nosaukums - Heroiskā simfonija. «Man vienmēr ir prieks atgriezties Latvijā, ja vien man tas ir iespējams,» saka Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde. Liela nozīme esot iespējai muzicēt kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga, ar kuru muzicēts kopā pirms četriem gadiem tieši ap Ziemassvētku laiku, kā arī izpildīt Riharda Vāgnera Vēzendonkas dziesmas, jo pēdējā laikā arvien vairāk griboties dziedāt vokāli simfonisko koncertrepertuāru. Riharda Vāgnera Vēzendonkas dziesmas komponists sacerējis vienlaikus ar operu Tristans un Izolde. Cikla nosaukums apvieno piecas dziesmas sievietes balsij un klavierēm, par pamatu ņemot Matildes Vēzendonkas poēmas.

Kopš Zanda Švēde ar ģimeni no ASV pārcēlusies uz dzīvi Eiropā un kļuvusi par Frankfurtes operas solisti, viesošanās dzimtenē ir biežāka - ik pa laikam viņa redzama Latvijas Nacionālās operas iestudējumos. Piedāvājumus uzstāties Latvijā soliste saņemot regulāri, lai gan viņas vārds Latvijā vēl nav plaši zināms, jo uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas, nedebitējot nevienā profesionālā kolektīvā Latvijā, viņa devās uz ASV. «Tā bija veiksme. Kad studēju Mūzikas akadēmijas pēdējā kursā, meistarkursos Austrijā iepazinos ar savu tagadējo vīru, un viņš man ieteica izmēģināt spēkus vienā no jauno mākslinieku programmām, kas ir ļoti populāras ASV. Aizbraucu uz Ņujorku, atdziedāju žūrijai, lai gan biju absolūti zaļa, tikko no skolas un bez profesionālas pieredzes. Mani paņēma Merola vasaras programmai, pēc tam deva iespēju stažēties trīs gadus Sanfrancisko operā. Nav tā, ka es aizbraucu par spīti kādam vai tāpēc, ka man te neviens neko nepiedāvāja, tieši otrādi - man bija unikāla iespēja, kurai nevarēja teikt «nē»,» aizbraukšanas iemeslu izstāsta Zanda Švēde. Merola programmā no aptuveni 800 pretendentiem atlasa apmēram 25 jaunus māksliniekus no visas pasaules, ar kuriem 11 nedēļas strādā, maksājot nelielu stipendiju, bet vasaras kursu izskaņā ir koncerts. Dažiem labākajiem Merola programmas dalībniekiem ir iespēja saņemt piedāvājumu turpināt divu sezonu darba praksi Sanfrancisko operā, ar iespējām to pagarināt vēl par gadu. Zanda Švēde ASV pavadīja trīs gadus.

Latvijā viņu neaizmirst ar atgādinājumiem palīdzējusi pedagoģe Andžela Goba, to vērā ņēmis tā laika Latvijas Nacionālās operas vadītājs Zigmars Liepiņš, kurš Zandai izteicis reālu priekšlikumu - izpildīt titullomu operā Karmena. «Sanfrancisko es strādāju pilnu slodzi, teātris neļāva braukāt šurpu turpu, turklāt pārlidojums ir samērā grūts, jo īpaši - aklimatizācija,» atzīst soliste un piebilst, ka tagad būšot vairāk iespēju uzstāties Latvijā. Starp citu, arī pārcelšanās uz Eiropu neesot bijusi plānota, vienkārši saņemts labs piedāvājums no Frankfurtes operas. «Ar vīru apspriedāmies un secinājām, ka nebūtu prātīgi teikt «nē». Eiropā operas solistiem ir daudz lielākas iespējas, turklāt Vācija ir unikāla ar vairāk nekā 150 operas teātriem. Man dzīvē daudz kas noticis neplānojot, bet uzdrošinoties pieņemt piedāvājumu,» saka Zanda Švēde. Ikdienas dzīvē viņa esot uzmanīga un piesardzīga, tomēr šādos gadījumos paļaujas uz intuīciju. «Un nevaru teikt, ka šie lēmumi bijuši nepareizi.»

Sānsolis tūrismā

Zanda ir jaunākā trīs bērnu ģimenē, savulaik mācījusies arī bērnu mūzikas skolas kora klasē, bet meitenei nav padevusies ne klavierspēle, ne solfedžo, tāpēc pēc piektās klases tomēr pateikusi ardievas bērnu mūzikas skolai, bet ne mūzikai - dziedājusi koros un kopā ar māsām un mammu, kurai savulaik bijis sapnis kļūt par operdziedātāju, privātstundās pie Gaidas Ungures apguvusi dziedāšanu. Privātskolotāja jau pašā sākumā atzinusi, ka daba Zandai devusi lielisku balss materiālu, bet meitene tomēr devusies studēt tūrismu Vidzemes augstskolā. «Atceros, ka bērnībā, kad ar ģimeni braucām uz Sāremā salu, nakšņojām kempingā, un es reiz teicu, ka gribētu, lai man kādreiz pašai būtu kempings. Pēc tūrisma studijām strādāju Dikļu pilī - vispirms recepcijā, pēc tam mārketingā, bet vienā brīdī sapratu, ka darbs ir labs, bet - es par to nedegu, ka nav nekā tāda, ko es gribētu realizēt, pat ziedojot negulētas naktis. Sapratu - ir jāmeklē kas cits. Aizgāju pie dziedāšanas skolotājas, tāpat vien - padziedāt. Atceros, viņa man teica, ka vēl joprojām nav par vēlu vokālām studijām, lai gan man bija jau 24 gadi,» stāsta Zanda Švēde. Tagad viņa uzskata, ka tieši mazliet pieaugušāka cilvēka attieksme pret dzīvi viņai daudz palīdzējusi - bijusi lielāka mērķtiecība, atbildība un nosvērtība. Gadu veltot dažādām privātstundām, Zanda iestājusies Mūzikas akadēmijā. «Pati sev apsolīju - ja mani uzņems budžeta grupā, tā būs zīme, ka man jāiet šis ceļš,» pasmaida soliste. «Daudziem dziedātājiem ir raksturīga pazemība un nedrošība, neziņa par to, vai ir labi vai tomēr ne... Ceļš nav viegls, kamēr no iesācēja izrocies līdz skatuvei. Patiesībā studiju laikos neviens jau nezina, vai vispār tiks līdz skatuvei,» saka Zanda. Reizēm esot bijuši arī kompleksi, jo vecumā, kad pārējie studiju biedri braukājuši pa prestižiem konkursiem, viņa tiem vēl nav bijusi gatava, un tad domājusi - vai vispār līdz tādiem kādreiz tiks? Tomēr apziņa, ka novēlotu studiju sākšanas dēļ viņai laika ir mazāk nekā citiem, devusi stimulu mērķtiecīgāk strādāt.

Zanda Švēde atzīst, ka viņai dzīvei ļoti veicies ar pedagogiem - Gaida Ungure viņu pamanījusi un pastūmusi šīs profesijas virzienā, savukārt Andžela Goba uzturējusi spītību virzīties uz priekšu un arvien jaunā meklēšanu, savukārt Sanfrancisko periodā viņas vokālais pedagogs strādājis ne tikai ar viņas tehniku, bet arī iedevis pārliecību par varēšanu. «Tieši Sanfrancisko periodā es sāku iegūt pārliecību, pārbaudot sevi dažādās situācijās,» uzskata Zanda Švēde. Soliste atzīst, ka ne tikai tagad viņai bieži vien jāatsakās no piedāvājumiem, bet tagad to izdarīt esot daudz vieglāk. «Tagad jau es pati zinu, kas ir piemērots manai balsij. Ļoti bieži es arī neatsaku, bet apsolu pamēģināt. Kamēr esi jauns, tikmēr šķiet - ja es visu laiku atteikšu, darba man nebūs, bet šajā profesijā pašaizsardzība jeb sava instrumenta - balss spēju - novērtēšana ir svarīga. Pārāk liela piesardzība arī nav laba, reizēm tomēr ir jāriskē. Pērn Frankfurtē iestudēja Georga Frīdriha Hendeļa operu Kserkss. Izskatīju notis, nospriedu, ka tas tomēr nav priekš manis, bet pēc atkārtotiem piedāvājumiem, es tomēr mēģināju, un rezultāts bija labs. Īstenībā šis gadījums atvēra durvis uz baroka operu, ko es pirms tam nebiju uzskatījusi «par savu»,» saka Zanda Švēde.

Mazliet vairāk brīvības

Līgums ar Frankfurtes operu Zandai Švēdei ir uz trim gadiem, bet sadarbība var būt pat ļoti ilgstoša, ja vien tiks atrasts labs kompromiss. Starp citu, arī nokļūšana Frankfurtes operā esot bijis kā laimīgs gadījums. Tolaik pat nedomājusi, ka varētu pārcelties uz dzīvi Eiropā, strādāt kādā kompānijā, jo trīs gadi Sanfrancisko operā pagājuši intensīvā režīmā, ko māksliniece raksturo kā «mazliet nogurdinošu un izdedzinošu». Jāstrādā bijis sešas dienas nedēļā, darba grafiks saņemts tikai iepriekšējās dienas vakarā, patiesībā - nav bijis laika sev. «Es gribēju vairāk kontrolēt savu laiku, un Frankfurtē tas ir iespējams - tur darba plānu iedod gadam uz priekšu, un, teiksim, katru dienu no vieniem līdz pieciem ir brīvs laiks, nevienam nav jāatskaitās par to, kad bērnu vedu pie ārsta,» nosaka Zanda Švēde. Tomēr trīs gadi Sanfrancisko operā bijuši ļoti noderīgi, jo devuši «atspērienu, arī iespēju no studenta pārveidoties par dziedātāju. Trešā gada izskaņā es jau debitēju Karmenas lomā, tātad - trīs gados biju sagatavota tik tālu, ka varēju dziedāt savu pirmo galveno lomu.»

«Reizēm esmu domājusi par to, kāpēc manā karjerā viss noticis tik viegli un likumsakarīgi, tik līdzeni. Ir tik daudz dziedātāju, kas cenšas un plēšas, bet vienalga netiek uz skatuves. Kāpēc es? Nezinu. Nevaru atbildēt. Mans profesionālais solistes ceļš līdz šim ir bijis līdzens, bet nevar teikt, ka tas bijis viegls. Es tā negribēju pārcelties uz dzīvi ASV, bet tieši tas laiks iedeva unikālu pieredzi. Personīgā un profesionālā izaugsme, protams, nākusi caur puņķiem un asarām, un ar sevis meklēšanu, tehnikas meklēšanu, pārliecības meklēšanu. Tas nav bijis viegli, un ir milzīgi daudz jāstrādā, vienlaikus arī jāsaprot - ir lietas, ko vari ietekmēt, un ir lietas, ko nevari ietekmēt. Teiksim, neviens nevar garantēt, ka vienmēr būs vesels, protams, tiek darīts viss, lai tā būtu, bet baciļus nevar nokontrolēt. Šī ir mentāli sarežģīta profesija, jo var gadīties visādi... Man nav plāna B, bet vienlaikus man ir sajūta, ka dziedāšana nav viss šajā dzīvē.»

Slinkā režīmā ar kemperi

Šoreiz uz Latviju Zanda Švēde atbrauca kopā ar ģimeni - vīru un dēlu, un uzreiz devās pie saviem vecākiem, kuriem netālu no Valmieras ir sava zemnieku saimniecība. «Man ir paveicies ar vecākiem, viņi vienmēr atbalstījuši manas trakās idejas. Tiesa gan, tētim vienmēr bijis svarīgi - ja dara, tad kārtīgi, nevis pa roku galam,» atzīst Zanda Švēde.

Ar savu vīru, basbaritonu Ričardu Bloku, viņa iepazinusies vasaras kursos Austrijā, pēc trīs mēnešu pazīšanās abi saderinājušies, jo secinājuši, ka abiem saskan dzīves mērķi. «Pagaidām mana karjera ņem virsroku. Vīrs ir laipni piekritis būt par mūsu bērna aukli, un es to ļoti novērtēju. Kad man nāca piedāvājums no Frankfurtes, viņam nebija nekādu piedāvājumu. Mums par to bija saruna - es viņam vaicāju, vai viņš nenožēlos to, ka veltījis laiku dēla audzināšanai, nevis karjerai, vai nebūs sajūta, ka pats kaut ko zaudējis tāpēc, ka jāatbalsta mani, un vīrs atbildēja ar pretjautājumu - vai es atteiktos būt mājās ar mūsu bērnu, ja viņam būtu analoģisks piedāvājums? Protams, es paliktu mājās ar mūsu bērnu. Vīrs teica - uz nāves gultas es nenožēlošu, ka pavadīju laiku ar savu dēlu,» stāsta Zanda Švēde. Ar dēlu Zanda visu laiku runā latviski, un latviešu valodu mācās arī viņas vīrs, kuram esot ķēriens uz valodām, tāpēc, ļoti ticams, dēls jau no mazotnes pratīs vismaz divas valodas.

Ziemassvētku laikā jaunā ģimene būs Frankfurtē, jo pirms svētkiem Zandai ir mēģinājumi, pēc tam - izrādes. Diemžēl jau trešo gadu neizdosies aizbraukt līdz vecāku mājām, kur parasti svētku laikā sanāk kopā lielā ģimene.

Ar dāvanām nolēmuši neaizrauties, jo «ar gadiem arvien grūtāk ir nopirkt dāvanas, par kurām to saņēmējam būtu neviltots prieks». Tāpēc ar vīru nolēmuši neko nedāvināt viens otram, bet naudiņu nolikt abu ceļojumu kontā. «Mums ir tik daudz sapņu, kurp mēs gribētu aizbraukt. Ir sapnis ar kemperi izbraukt pa ASV nacionālajiem parkiem, tādā slinkā režīmā, bet tam vajadzīgi līdzekļi un arī laiks, tāpēc šī ideja tiek pārcelta no gada uz gadu, bet gan jau kaut kad izdosies,» atklāj Zanda Švēde.

***

Zanda ŠVĒDE

• Mecosoprāns

• Frankfurtes operas soliste (kopš 2018. gada)

• Dzimusi 1984. gada 14. augustā Valmierā, jaunākā meita trīs bērnu ģimenē

• Precējusies, dzīvesbiedrs Ričards Bloks, dēls - Leo (gads un četri mēneši)

• Mācījusies Valmieras bērnu mūzikas skolā

• Absolvējusi Valmieras ģimnāziju (2002), Vidzemes augstskolu (tūrisma specialitāti, 2006) un Latvijas Mūzikas akadēmiju (Andželas Gobas klasi, 2013)

• Dziedāšanu apguvusi pie leģendārās dziedāšanas skolotājas Gaidas Ungures

• Uzstājusies ASV opernamos - Kanzasā, Sietlā un Pitsburgā, Sanfrancisko, Ziemeļkarolīnas, Palmbīčas Aidaho opernamos, kā arī Čikāgas liriskajā operā un Atlantas operā

• Kopā ar Sanfrancisko simfonisko orķestri viņa piedalījusies Bēthovena

9. simfonijas atskaņojumā, kopā ar Losandželosas filharmoniķiem izpildījusi mecosoprāna partiju Bernstaina Mesā. Interpretējusi solo partijas arī tādos klasikas šedevros kā Vivaldi Gloria, Pergolēzi Stabat Mater, Lista Missa coronationalis, Baha Ziemassvētku oratorija, Haidna Mesa kara laikā un Mocarta Rekviēms

• Latvijas Nacionālajā operā debitēja 2017. gadā ar titullomu Žorža Bizē operā Karmena

• Dziedājusi korī Valmiera

• 2020. gada februārī dziedās Polinas lomu Pētera Čaikovska operas Pīķa dāma atjaunojuma pirmizrādē

 

Abonē