«Tā būs muzikāla vīzija par Maestro radošo periodu no 1956. līdz 1968. gadam jeb no pirmās dziesmas līdz pirmajai uzvarai Mikrofona aptaujā ar Mežrozīti. Par laika posmu, kad neviens no četrpadsmit jauniestudējuma dalībniekiem, kuri būsim uz skatuves, vēl nebijām dzimuši. Apzināt un iepazīt tā laika mūziku mums visiem ir ļoti vērtīgs ieguvums,» saka pianists Anatolijs Livča.
Svētdien, 8. decembrī, pulksten 19 VEF Kultūras pilī viņam pirmizrāde muzikālā vīzijā par Raimonda Paula jaunību un daiļrades sākumu - Leģendas dzimšana. Idejas, libreta un tekstu autore ir Elizabete Trumpe, tērpu māksliniece - Ilze Kaša, skatuves dizainu veidojusi Māra Ulme, producente - Laila Ilze Purmaliete.
«Izrādē skanēs arī tā laika pasaules hiti, ko savulaik dziedāja mūsu mākslinieki: My way, Bessame mucho, Stambula nav Konstantinopole un citas ļoti skaistas dziesmas, kas šodien kļuvušas par «džeza standartu». Maestro tās spēlēja restorānos un ballītēs, kas patiesībā bija augsta līmeņa koncerti,» paverot topošā iestudējuma priekškaru, saka jauniestudējuma horeogrāfs un mākslinieciskais vadītājs Jānis Putniņš. Viņš norāda: tas nebūs retro koncerts, bet gan mākslinieciska jaunrade, un uz skatuves vienlaikus atradīsies divi Maestro tēli: viens - pianists Anatolijs Livča - visu laiku būs pie klavierēm, bet otrs - Dailes teātra aktieris Gints Andžāns - dažbrīd iejutīsies Raimonda Paula tēlā, kurš stāstīs par sevi un mūziku un jokos sev raksturīgā manierē.
Izrādes veidošanā izmantotas gan intervijas ar Maestro, gan arī informācija no grāmatām, kas sarakstītas par viņu.
Izrādē piedalīsies: dziedātāji Kristīne Prauliņa, Ieva Sutugova, Juris Jope, Arta Jēkabsone, Aija Vītoliņa, Līga Kupča, Jēkabs Ludvigs Kalmanis, Kristaps Kiršteins un Artūrs Biķernieks (atsevišķās izrādēs dalībnieku sastāvā būs nelielas izmaiņas) un mūziķi Indriķis Veitners (klarnete/saksofons), Viktors Veličko (kontrabass) un Mareks Logins (sitamie instrumenti), kuri atainos Raimonda Paula muzikālos skatuves partnerus.
«Raimonds Pauls ir leģenda, viņu klausās un klausīsies vienmēr. Viņš ir mans etalons - man patīk viņa klavierspēles maniere, improvizācija, pieeja skaņai un pieskāriens taustiņiem. Viņu esmu klausījies un no viņa iedvesmojies visu savu radošo mūžu,» atklāj pianists Anatolijs Livča. Viņaprāt, katrs latvietis zina, kādu mūziku rada Maestro Raimonds Pauls, bet - vai visi zina, ar ko viņš ir sācis, par ko jaunībā interesējies, no kā iedvesmojies? «Pauls nav padomju varas veidots komponists, viņš ir džeza iespaidots, iedvesmojies no tā laika pasaulē slavenākajiem mūziķiem. Tajā laikā tas bija nevēlams un neatļauts mūzikas virziens, kas varēja pastāvēt pārsvarā tikai ārpus akadēmiskajām sienām, un tas arī noteica bohēmisko vidi, kur šo muzicēšanas veidu varēja baudīt. Izrādē līdzās Paula agrīnajām melodijām Nenosūtītā vēstule, Ziemas vakars, Lai tik līst, ko daudzi, iespējams, atceras un zina, atskaņosim arī tā laika pasaules populārākās melodijas, un klausītājs noteikti saklausīs, ka tās ir muzikāli līdzvērtīgas,» stāsta Anatolijs Livča.
Viņš pavisam vaļsirdīgi atzīstas, ka viņam kā pianistam tas bija atklājums - ka Maestro sirds pieder džezam, ka viņš savulaik iedvesmojies no džeza Bēthovena, amerikāņu komponista Džordža Gēršvina (1898-1937), amerikāņu komponista Edvarda Kenedija Djūka Elingtona (1899-1974), britu pianista un komponista Džordža Šīringa (1919-2011), amerikāņu džeza mūziķa Glena Millera (1904-1944) un citu mūziķu repertuāra, ko tolaik izpildīja Ella Ficdžeralda, Lūiss Ārmstrongs, Frenks Sinatra u. c. «Tikai vēlāk viņa radošums izkristalizējās latviešu klausītājam vajadzīgā manierē, vienlaikus saglabājot pasaules līmeņa elpu,» piebilst pianists. «Mēs visi zinām, ko Pauls dara šodien, mēs klausāmies arī jauno latviešu komponistu mūziku, jo laiks iet uz priekšu un mēs tam līdzi, bet - atskats pagātnē ir ne tikai interesants un aizraujošs, bet arī būtiski svarīgs. Jo tās ir mūsu saknes, kas Paula gadījumā iesniedzas Eiropas un Amerikas mūzikā, un bez kurām šis koks nevarētu ne plaukt, ne zaļot, ne nest augļus,» uzskata Anatolijs Livča, piebilstot, ka izrāde atklās Maestro neatdalāmo saistību ar norisēm pasaules mūzikā, akcentējot, ka viņa unikālo klavieru piesitienu ir veidojis un noteicis džezs.
Pianists nenoliedz, ka, protams, ir vajadzīga drosme - gan veidot izrādi par mūsu leģendu, gan mēģināt iemiesoties Maestro Raimonda Paula tēlā. Tāpēc viņš saka paldies producentei Lailai Ilzei Purmalietei par uzticēšanos. «Protams, tā ir arī liela atbildība, taču mūsu mērķis nav Paulu atdarināt, bet radīt vīziju - aizvest skatītāju atpakaļ vairāk nekā piecdesmit gadu senā pagātnē, iegremdēt viņu tā laika mūzikā, un par to liecinās arī visi izteiksmes līdzekļi, tostarp scenogrāfija un kostīmi,» saka Anatolijs Livča, uzsverot, ka viņš šo izrādi uztver kā svētu lietu un gatavojas tai ar lielu atbildību.
«Es nāku no akadēmiskās vides - esmu pabeidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA), bet manī vienmēr dzīvs bijis vieglās mūzikas nervs, jo, kad nonācu izvēles priekšā, vai turpināt izglītību maģistrantūrā vai iegremdēties vieglās mūzikas lauciņā, es izvēlējos otro. Un nu jau astoņus gadus esmu koncertmeistars tādai estrādes leģendai kā Žoržs Siksna,» ar sevi iepazīstina pianists Anatolijs Livča, piebilstot, ka bērnībā, skatoties un klausoties, kā dzied Žoržs Siksna, pat nevarēja iedomāties, ka abi kādreiz būs draugi - katru dienu sazvanīsies, jokos, runās par politiku un apkārt notiekošo un pat dalīsies pieredzē par dēlu audzināšanu.
Pianists stāsta, ka jau sešus gadus viņš strādā arī ar dziedātāju Roberto Meloni, kurš Latvijas izklaides lauciņā ienes itāliski saulainas nokrāsas un ar kuru nupat uzsākta tūre pa Latviju, prezentējot dziedātāja jauno, jau trešo, pavārgrāmatu Pa Latvijas novadiem ar Roberto.
«Es uzskatu, ka dzīvē nav nejaušību, viss notiek tā, kā tam jānotiek - mēs satiekam mums vajadzīgos cilvēkus. Dzīve mani vedusi cauri dažādiem līkločiem, un man vienmēr ir bijusi izvēle. Apzināti esmu gājis vieglās mūzikas lauciņā un no programmas uz programmu iepazinies ar dažādiem māksliniekiem. Tā arī veidojusies katra nākamā sadarbība, un šobrīd esmu uzsācis sadarbību arī ar Latvijas Nacionālās operas tenoru Juri Jopi, kurš ir ļoti spilgts jaunās paaudzes mākslinieks, jaunāks par mani,» smaidot piebilst Anatolijs Livča.
«Būt par pianistu nebija mans bērnības sapnis,» atzīstas Anatolijs Livča, kura klavierspēlē šodien populāras ārzemju un latviešu melodijas iegūst jaunu un saistošu skanējumu. «Es nāku no mazas pilsētiņas - Krāslavas. Tētis ir akordeona spēles pasniedzējs, un tieši viņš bija tas, kurš uzskatīja, ka bērniem ir jāmācās mūzikas skolā. Arī abas māsas pabeigušas mūzikas skolu Krāslavā, bet es tālāk devos vēl uz Daugavpils mūzikas koledžu, kur tiku Aivara Broka rokās. Viņš ir ievērojamo Latgales diriģentu, pedagogu Staņislava Broka un Terēzijas Brokas dēls, un viņš man iedeva švunku un cīņas garu - mācīties tā, lai studijas varētu turpināt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā,» stāsta Anatolijs Livča, uzsverot, ka Daugavpilī iegūtā izglītība viņam pavisam viegli ļāva iestāties augstskolā - gan zināšanas mūzikas teorijā, gan praktiskās iemaņas klavierspēlē bija izcilas. Tāpēc šodien par savu ceļu mūzikā pianists vislielākos paldies saka tēva neatlaidībai, kurš teica, ka mūzika ir jāmācās, bet par pavāru varēs kļūt vienmēr, Aivaram Brokam, no kura jaunais pianists visvairāk iedvesmojies, un JVLMA profesoram Aldim Liepiņam.
«Starp citu, arī tēva teiktais par pavāra profesiju, izrādās, nebija nejaušība - man ļoti patīk gatavot. Improvizēt ne tikai pie klavierēm, bet arī virtuvē. Tādā ziņā manai sievai paveicies - es viņu pat nelaižu virtuvē,» pianists smaidot piebilst, sakot, ka varbūt arī pavārmākslu kādreiz vajadzētu apgūt kā otru profesiju.
***
• Pianists
• Dzimis 1985. gada 20. jūlijā Daugavpilī, uzaudzis Krāslavā
• Izglītība: mūzikas apguvi uzsācis Krāslavas mūzikas skolā, turpinājis Daugavpils mūzikas koledžā (2004), bet pianista diplomu ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2008)
• Darba pieredze: Rīgas privātās vidusskolas Klasika mūzikas skolotājs (2008-2009), Ropažu sieviešu vokālā ansambļa vadītājs (2008-2010), SIA Musica Baltika izdevniecības darbinieks, pārdevējs, veikala vadītājs (2008-2010), koru koncertmeistars Āgenskalna Valsts Vācu ģimnāzijā (2006-2015), Olaines Kultūras centra kora Dziesma koncertmeistars, vokālais pedagogs (2014-2015)
• Rīgas Teikas vidusskolas koru koncertmeistars (kopš 2010. g.), Rīgas Vācu biedrības ansambļa koncertmeistars (kopš 2012. g.), Rīgas Āgenskala sākumskolas koru koncertmeistars (kopš 2013. g.), biedrības Koncertu paradīze valdes loceklis (kopš 2015. g.), Rīgas Franču liceja koru koncertmeistars (kopš 2015. g.)
• Jau astoņus gadus ir latviešu estrādes leģendas, dziedātāja Žorža Siksnas koncertmeistars, sešus gadus sadarbojas ar dziedātāju Roberto Meloni
• Pavadošās grupas vadītājs sadarbībā ar solistiem dažādos projektos: Juris Jope, Dzintars Čīča, Ineta Rudzīte, Kaspars Antess, Rikardions, Ainārs Bumbieris, Kristīne Šomase, Andris Daņiļenko, Andris Ābelīte, dziedošie aktieri u. c.
• Nošu grāmatas Latvijas Radio 2 Zelta šlāgeri idejas līdzautors un sastādītājs (2011), grāmatas Klavierspēles ābecīte līdzautors (2012)
• Precējies - sieva Loreta Livča ir deju studijas Red Rose Lady Studio (strip-plastika) dibinātāja un vadītāja
• Divi dēli - Adrians (šomēnes paliks 3 gadi) un Redžinalds (1,5)
