Trīs muzikāli daudzpusīgi koncerti

PAR VARU UN RADOŠĀS BRĪVĪBAS IEROBEŽOŠANU. Festivāla "Kremerata Baltica" noslēguma koncertā "Mūsu laika hronikas", kas ir Gidona Krēmera un Krievijas režisora Kirila Serebreņikova kopīgi radīta muzikāla izrāde, būs stāsts par varu un radošās brīvības ierobežošanu - problēmu, kas bija aktuāla ne tikai Padomju Savienībā, bet ar ko saskaramies arī mūsdienu pasaulē. © Publicitātes foto, Angie KREMER

No 6. līdz 8. septembrim Dzintaru koncertzālē norisināsies 16. Kremerata Baltica festivāls.

Līdzās pasaulslavenajam vijolniekam Gidonam Krēmeram un izcilajiem kamerorķestra Kremerata Baltica mūziķiem trijos muzikāli daudzpusīgos koncertos diriģenta Fuada Ibrahimova vadībā būs iespēja tikties ar pasaulslaveno latviešu ērģelnieci, Hamburgas Elbas filharmonijas goda mākslinieci Ivetu Apkalnu, vijolnieku Džeraldu Bidvu, operdziedātājiem Ievu Paršu un Alekseju Močalovu, kā arī talantīgajiem Osokinu dzimtas pianistiem - tēvu, profesoru Sergeju Osokinu, un dēliem, starptautisku konkursu laureātiem - Andreju un Georgiju Osokiniem.

Kremerata Baltica festivāla atklāšanas koncertā piektdien, 6. septembrī, kam dots apakšnosaukums Austrumu robeža, muzicēs vijolnieks Gidons Krēmers un pianisti Sergejs un Andrejs Osokini, kā arī Kremerata Baltica koncertmeistars Džeralds Bidva. Diriģenta Fuada Ibrahimova vadībā viņi atskaņos spilgtā un pasaulē zināmā rumāņu komponista un vijolnieka Džordže Enesku nelielos stīgu intermeco, ebreju izcelsmes Polijā dzimušā komponista Mečislava Veinberga 10. simfoniju la minorā, viena no 20. gadsimta pazīstamākajiem čehu skaņražiem Bohuslava Martinū Stīgu sekstetu, kā arī rumāņu izcelsmes pianista un komponista Dinu Lipati Symphonie concertante divām klavierēm un stīgām.

Sestdienas, 7. septembra, koncertā Bahs un Baltija uz Dzintaru koncertzāles skatuves satiksies vijolnieks Gidons Krēmers un ērģelniece Iveta Apkalna. Kopā ar Kremerata Baltica mūziķiem diriģenta Fuada Ibrahimova vadībā viņi atskaņos klasiskās mūzikas dižgara Johana Sebastiāna Baha, latviešu komponistu Ērika Ešenvalda un Marģera Zariņa, čehu komponista Bohuslava Martinū, kā arī krievu komponistu Dmitrija Kurļandska un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbus.

Kaut arī Johans Sebastiāns Bahs Latvijā nav viesojies, viņš būtu aplaimots, dzirdot un redzot, ar kādu vērienu un jaudu komponista rindotās skaņu virtenes iezaigojas zem latviešu ērģelnieces Ivetas Apkalnas zibošajiem pirkstiem un pēdām.

Šī būs viena no retajām iespējam dzīvā koncertizpildījumā dzirdēt arī Ērika Ešenvalda nu jau pirms pieciem gadiem komponēto pirmo ērģeļdarbu - koncertu Okeāna balsis.

Bet īpašs notikums būs komponista Andra Dzenīša jaundarba Leaves leaving Leipzig vijolei un stīgu orķestrim pasaules pirmatskaņojums. «Tā ir mūzika ar ļoti personisku nozīmi manā dzīvē. Darbs veltīts Gidonam Krēmeram - mūziķim, kura daudzu ikonisku laikmetīgās mūzikas opusu interpretācijas manos agrīnajos pusaudža gados atstāja neizdzēšamu iespaidu uz manu muzikālo gaumi un izpratni, kā arī orķestrim Kremerata Baltica,» - tā par šo skaņdarbu saka tā autors Andris Dzenītis.

Festivāla noslēguma koncerts Mūsu laika hronikas izskanēs svētdien, 8. septembrī, un būs veltīts ebreju izcelsmes Polijā dzimušā komponista Mečislava Veinberga simtgadei. Tā būs muzikāla performance ar vizualizācijām, kuras muzikālo programmu atlasījis pats Gidons Krēmers, skaņu kolāžā iekļaujot gan Mečislava Veinberga simfoniju daļu fragmentus, gan arī viņa komponētās kinomelodijas. Koncertā piedalīsies: Gidons Krēmers (vijole), Madara Pētersone (vijole), Ieva Parša (soprāns), Aleksejs Močalovs (bass), Georgijs Osokins (klavieres), Jurijs Gavriļuks (kontrabass) un Kremerata Baltica kamerorķestris.

Uzveduma vizuālie mākslinieki kuratora Kirila Serebreņikova vadībā pievienojušies Gidonam Krēmeram un Kremerata Baltica, lai atklātu neparasti skaudro un cilvēcīgo stāstu par mākslinieka likteni un dzīves izvēlēm, par komunisma un holokausta postu un tā radītajām sekām.

Visu trīs koncertu diriģents būs Fuads Ibrahimovs - Azerbaidžānas Valsts simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents, Minhenes Jaunās filharmonijas simfoniskā orķestra galvenais diriģents un Baku kamerorķestra galvenais diriģents.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais