VĒRTS APMEKLĒT. Starts ar ambīcijām

Šogad festivāls norisināsies četras nedēļas nogales, un atklāšanas koncertos muzicēs arī vijolnieks Julians Rahlins un pianists Rūdolfs Buhbinders, kā arī pianisti - Luks Geņušs un Džeimss Mārtins Bārtlets, savukārt Bavārijas Radio simfoniskais orķestris muzicēs kopā ar diriģenti Suzannu Melki, kura aizstās maestro Marisu Jansonu, kurš veselības problēmu dēļ šovasar atcēlis visus koncertus. «Mūsu mērķis ir ierindoties starp izcilākajiem klasiskās mūzikas pasākumiem pasaulē, piedāvājot ne vien vietējiem mūzikas cienītājiem Latvijā, bet arī starptautiskai auditorijai spožu mākslinieku un repertuāra apvienojumu. Gribam kļūt par nozīmīgāko kultūras galamērķi Ziemeļeiropā - ticam, ka mākslinieciski augstvērtīgs piedāvājums kombinācijā ar Latvijas piedāvājumu kultūrtūrisma jomā sniegs unikālu pieredzi ikvienam skatītājam, kā arī kļūs par būtisku atbalstu arī valsts tēla veidošanā,» atzīst festivāla izpilddirektore Zane Čulkstēna.

Pēdējā laikā ne tikai Latvijā notiek «kultūras festivalizācija», līdzīgi procesi novērojami pasaulē, bet Zane Čulkstēna uzskata, ka Latvijā vēl joprojām ir brīva niša tādiem mūzikas festivāliem, kas piesaistītu plašu starptautisku auditoriju. «Vienīgais, kas to jau gadiem veiksmīgi ir darījis, ir Rīgas Operas festivāls. Domājot par to, kas ir Latvijas unikalitāte pasaules kontekstā, arī par to, ka šo valsti varētu apmeklēt daudz vairāk izglītotu tūristu, mums likās, ka pilnīgi noteikti ir vieta šādam festivālam,» saka Zane Čulkstēna.

Lai gan mākslinieki un kolektīvi, kas piedalīsies festivālā Rīga Jūrmala, muzicē daudzviet pasaulē, izpilddirektore ir pārliecināta, ka tomēr izdosies ieinteresēt starptautisku publiku. «Protams, šos pašus māksliniekus var redzēt daudzos citos mūzikas festivālos pasaulē, bet šis festivāls ir apzināti veidots, fokusējoties uz nedēļas nogalēm, katrā nedēļas nogalē piedāvājot piecus, manuprāt, ģeniālus koncertus - trīs koncerti vakaros, divi - dienā, un tādā intensitātē ir diezgan grūti redzēt tāda līmeņa māksliniekus. Būtiski arī tas, ka kultūras tūristi labprāt atklāj jaunas pilsētas, jaunas vietas, bet viņiem tikai vajag dot iemeslu atbraukt un atklāt līdz šim nenovērtētu pasaules daļu,» saka Zane Čulkstēna. Biļešu pārdošanas un rezervāciju statistika apliecina, ka festivāls Rīga Jūrmala pagaidām visvairāk ir ieinteresējis tieši vietējo publiku - apmēram 80 procenti biļešu tika iegādātas Latvijā. Rīkotājiem gan ir ambiciozi plāni - tuvākajos trīs gados panākt, ka šī proporcija ir 50:50. Festivāla programma un izpildītāji raisījuši interesi Latvijas tuvākajās kaimiņvalstīs - Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, bet publikā būšot arī ļaudis no Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Francijas, Skandināvijas valstīm, pat no tālās Dienvidkorejas. Tas, ka festivāla piedāvājums raisījis tik lielu vietējo skatītāju interesi, viņasprāt, liecinot par «festivāla Rīga Jūrmala pasaules līmeņa saturu». Zane Čulkstēna: «Ja pirms pāris gadiem man teiktu, ka Latvijā uzstāsies Juidzja Vana vai Marijs Peraija, vai Vadims Repins, es neticētu. Svarīgi, ka biļešu cenas uz koncertiem ir, sākot no desmit eiro, turklāt ir arī dažādas atlaižu programmas, ļoti daudz biļešu ir iegādātas ar pensionāra vai studentu apliecību. Mums ir arī svarīgi, lai cilvēki, kas veltījuši savu mūžu mūzikai, var atļauties apmeklēt mūsu koncertus, un nevis kādu vienu izņēmuma kārtā, bet kaut vai 20. Tas nav stāsts par maka biežumu, bet produkta saturu un saprātīgām biļešu cenām. Mēs arī gribam, lai šis festivāls ir īpašs gan klausītājiem, gan mūziķiem, lai viņi gribētu atgriezties Latvijā. Un ļoti ceru, ka šis festivāls būs vēl viens apliecinājums tam, ka Rīgā ir nepieciešama koncertzāle.» .