VĒRTS APMEKLĒT: Pianists Vestards Šimkus. Vispersoniskākā soloprogramma
 
©Publicitātes foto

«Es esmu kristīgs un ticīgs cilvēks, es redzu ļoti spilgtus un neaizmirstamus sapņus, un šī programma, kurā iekļautas gan Baha reliģiskās atklāsmes, gan manas sapņu ainas, visprecīzāk raksturo manu dziļāko būtību. Tāpēc tā noteikti ir vispersoniskākā no manām soloprogrammām, kurā es caur mūziku varu runāt ar klausītājiem par, manuprāt, patiešām būtiskām lietām,» atklāj izcilais pianists Vestards Šimkus (34).

Piektdien, 15. martā, pulksten 20 viņš sniegs solokoncertu Liepājas koncertzālē Lielais dzintars - 27. Liepājas starptautiskā zvaigžņu festivāla ietvaros. Programmā pianists iekļāvis 18. gadsimta baroka laikmeta ģēnija Johana Sebastiana Baha deviņas korāļprelūdijas, kas oriģinālajā versijā rakstītas ērģelēm, bet ko 19. gadsimta nogalē klavierēm apdarināja leģendārais un virtuozais itāļu pianists un komponists Feručo Buzoni. Tā ir kristīgi garīgas tematikas mūzika - sava veida reliģiskas atklāsmes. Savukārt koncerta otrajā daļā skanēs Vestarda Šimkus paša komponētās Sapņu ainas. Deviņas etīdes klavierēm.

«Šī programma ir izteikti konceptuāla, jo es savas deviņas etīdes komponēju speciāli kā kompanjonu Baha deviņu korāļprelūdiju ciklam, līdz ar to, protams, domājot par to, kā tas kopā izklausīsies. Turklāt viena no šīm etīdēm ir īpaši veltīta Baham, un rakstīta nedaudz dīvainā Baha stilā,» atklāj Vestards Šimkus. «Sapņu ainās esmu mēģinājis ar skaņu palīdzību notvert dažus savus spilgtākos sapņus, lai neaizmirstu tos jau drīz pēc pamošanās. Sapņi ir mūsu zemapziņas mākslas darbi. Tā ir neizskaidrojama un mistiska pieredze, gluži tāpat kā reliģiskais pārdzīvojums Baha korāļprelūdijās, tāpēc šajā koncertprogrammā esmu licis tiem abiem sastapties,» stāsta pianists, pebilstot, ka šo programmu pēdējo apmēram četru gadu laikā viņš ir aktīvi spēlējis klausītājiem Parīzē, Berlīnē, Minhenē, Lucernā un citviet Eiropā, tostarp pagājušā gada Rīgas festivālā.

Nākamā iespēja satikties ar Vestardu Šimku pie klavierēm būs 6. aprīlī Rundāles pils Baltajā zālē, kur kopā ar Liepājas simfonisko orķestri un diriģentu Gunti Kuzmu viņš spēlēs Bēthovena Trešo klavierkoncertu. «Savukārt uzreiz pēc tam es dodos uz vienu no šā gada lielākajām savas koncertdzīves virsotnēm, proti, spēlēt solokoncertu Parīzē - klasiskās mūzikas festivālā Nuits oxygene, kur esmu ticis aicināts uzstāties jau vairākkārt. Tas būs 10. aprīlī. Tur uzstāšos ar pilnīgi jaunu soloprogrammu, kurā skanēs gan mana, gan citu komponistu mūzika un kura speciāli gatavota šim festivālam. Nākamais koncerts Latvijā pēc tam plānots Rīgas festivālā - šī solokoncerta programmā būs mana visiemīļotākā krievu komponista un pianista Aleksandra Skrjabina mūzika. Jau 5. aprīlī Francijas ierakstu kompānijā Artalinna klajā nāks mans Aleksandra Skrjabina mūzikas albums, un visa šī programma skanēs arī 15. jūnijā Lielajā ģildē,» pianists atklāj savus tuvākās nākotnes plānus, piebilstot, ka tālākie iestiepjas jau 2021. gadā.

Bet katru brīvo dienu Vestards Šimkus pavada mājās ar dēlu Bernardu, kuram 15. janvārī palika gadiņš. «Es pats, būdams mazs, esmu izbaudījis, ko nozīmē vecāku beznosacījuma mīlestība, uzmanība un bezgalīga laika veltīšana. Līdz ar to man tā ir norma - man tikpat daudz ir jādod arī savam dēlam. Un mēs ar Elīnu šo uzmanību arī lieliski sadalām, skatoties, kā dēls aug burtiski pa dienām, un priecājoties, cik viņš ir smaidīgs, aktīvs un foršs,» mīļi stāsta Bernarda tētis. Viņš atklāj, ka katru dienu paņem dēlu klēpī pie klavierēm un rāda mazajam, kā visādi var spēlēt klavieru taustiņus. «Dažkārt viņam patīk to darīt ļoti skaļi, dažkārt ļoti uzmanīgi, bet - klavieres ir tikai viens no objektiem, kas piesaista viņa uzmanību. Objektu istabā ir daudz, ik pa minūtei interese mainās, tāpēc nevarētu teikt, ka viņam šobrīd būtu izteikta interese par klavierēm,» Vestards pasmaida un atklāj, ka patiesībā dēls vēl nekad nav redzējis viņu spēlējam klavieres. «Viņš ir drusku redzējis, kā mamma dzied, bet viņš pat nenojauš, ar ko nodarbojas viņa tētis...»