«Es neesmu no tiem, kurš publisko savu privāto dzīvi, bet – pagājušogad es kļuvu par vectētiņu! Meitiņa man uzdāvināja mazmeitiņu Dārtu, un viņa manos piecdesmit gados man ir vislielākā dāvana,» priecīgi saka populārais un tautā mīlētais latgalietis, solists, mūziķis un dziesmu autors Andris Baltacis.
Turpinot svinēt dzīves 50. jubileju, koncertprogrammā Dzīves motīvs viņš uz vienas skatuves pulcējis gan tos, ar kuriem kopā muzicējis kādreiz, gan tos, ar kuriem sadarbojas šodien. «Dziesmas mēdz būt dažādas: tās iedvesmo, rosina pārdomas, raisa smeldzīgas atmiņas, dāvā dzīvesprieku. Kādreiz dziedamas draugu pulkā, citreiz dungojamas vienatnē, tomēr vienmēr no sirds,» saka mūziķis Andris Baltacis, aicinot uz tikšanos savos jubilejas koncertos Jelgavas kultūras namā (13. janvārī), CATA kultūras namā Cēsīs (20. janvārī) un VEF Kultūras pilī Rīgā (22. un 29. janvārī).
Koncertos piedalās Atis Auzāns un pirms 30 gadiem kopā dibinātā kapela Dunduri (atjaunotā sastāvā) un viņa vadītais bērnu popansamblis Domino no Olaines, vijolniece Inga Zeile (kapela Rakari), ģitārists Aivars Meijers (Daugavpils grupa Stikls), Aldis Kise un Gregs (grupa Baltie lāči), kā arī citi mūziķi, ar kuriem krustojies mūziķa radošais ceļš. «Apvienojot visus vienotā nosaukumā, sanāk «stiklotie dundurlāči un domino»,» smaidot nosaka Andris Baltacis.
«Tēvs man reiz teica, ka pēc piecdesmit gadiem jubilejas jāsvin katru gadu, jo nezin’, vai visas simts paspēs sagaidīt,» mūziķis turpina, piebilstot, ka, lai arī ne visu var vērtēt gadu skaitļos, programma Dzīves motīvs tapusi, ieguldot vairāk nekā 30 gadu muzicēšanas laikā uzkrāto pieredzi un šajā laikā radītās dziesmas.
«Bija variants dzimšanas dienā uzklāt lielu galdu, sasaukt visus draugus, pieliet acis, un ar to viss beigtos. Es izvēlējos uztaisīt jaunu programmu, jo piecdesmit gadu tomēr ir zināms atskaites punkts. Un šie jubilejas koncerti, kuros tiekos ar saviem uzticamajiem klausītājiem, man ir patiesi laimes mirkļi mūzikā,» atzīst Andris Baltacis. Koncerta programmā viņš izpilda klausītāju iemīļotas un atpazīstamas dziesmas - Līdz rudenim, Skaidruo volūda, Mātēm, Pār Baikāla drūmajām stepēm, Pacel glāzi priekā un daudzas citas.
Mūziķis nemīl nevienam neko lūgt, viņa latgaliskais pašlepnums to neļauj, un arī šie jubilejas koncerti tapuši tikai par paša līdzekļiem. Ieguldītais darbs sevi attaisno - bez lielām reklāmas kampaņām koncerti ir labi apmeklēti, bet Rīgā ieplānots vēl arī papildkoncerts. «Paldies maniem klausītājiem par uzticību, jūtos ļoti pagodināts,» viņš vaļsirdīgi atzīstas.
Mūziķis arī atklāj, ka jau šobrīd strādā pie jaunas programmas, kas februārī būs Baltajiem lāčiem - tās būs dzejnieces un dziesminieces Broņislavas Martuževas (1924-2012) dziesmas, un jaunās programmas darba nosaukums ir Pamet skumjas, pamet nievas. «Viņas dziesmu pūrs reiz nonāca manās rokās, viņas pašas dots, nu beidzot to apstrādājam un - laidīsim ārā! Programma top ar lielu pietāti pret Broņislavas darbu un visu latvisko, kas viņā bijis un ir,» saka Balto lāču solists, uzsverot, ka šodien bieži mēģina nodalīt latvisko no latgaliskā, bet, viņaprāt, tas ir viens veselums. «Man mamma mācīja, ka vispirms ir jāiemācās runāt pareizi latviski, bet latgaliski es spēšu vienmēr. Jā, es esmu no tās zortes, diezgan liels protestants pret jaunajām vēsmām,» atzīstas Andris Baltacis.
Bet sev dzimšanas dienā un Neatkarīgās lasītājiem jaunajā gadā viņš vēl stipru veselību, jo tā ir visdārgākais. «Piedodiet, bet visu pārējo dzīvē var nopirkt.»