«Mūsu sirdis ir ļoti trauslas, bet ikdienā bieži ar to nerēķināmies, jo īpaši sociālajos tīklos, kur nereti neizvēlamies vārdus, aizmirstam par pieklājību, toleranci, iejūtību un līdzjūtību,» saka dziedātāja Ginta Krievkalna.
Piektdien, 7. decembrī, pulksten 19 viņa dziedās Dubultu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā - Ziemassvētku koncertā Sirds ledus trauslumā. Muzikālā programma mūziķu Kristapa un Gintas Krievkalnu vadībā šomēnes izskanēs vēl astoņos koncertos Latvijas baznīcās: Valmieras Sv. Sīmaņa ev. lut. baznīcā (8. decembrī), Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā (14. decembrī), Talsu ev. lut. baznīcā (15. decembrī), Jelgavas Sv. Annas ev. lut. baznīcā (16. decembrī), Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā (20. decembrī), Ikšķiles Sv. Meinarda ev. lut. baznīcā (21. decembrī), Kuldīgas Sv. Annas ev. lut. baznīcā (22. decembrī) un Saldus Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā (28. decembrī). Grupas sastāvā muzicēs ģitārists Ēriks Upenieks, čellists Ēriks Kiršfelds un dziedātājs Uģis Roze. Programmā: Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Ulda Stabulnieka, Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Aigara Voitišķa un Kristapa Krievkalna oriģināldarbi.
«Programmas nosaukums radās absolūti organiski. Mēs ar Kristapu [dzīvesbiedru, mūziķi Kristapu Krievkalnu] un mūsu menedžeri Juri Ludženieku domājām, ka gada laikā vajadzētu izveidot vismaz vienu projektu, kuru regulējam mēs paši, kam programmu sastādām paši. Jo, kā zināms, es piedalos dažādos projektos, kur māksliniecisko koncepciju veido citi, bet gada laikā man sakrājas dziesmas, kas aizkustina dvēseli, taču - man tās nav, kur nodziedāt, jo tās ir daudz smalkākas, trauslākas un klusākas un visbiežāk neiederas standarta programmās. Tās visu gadu stāv noliktas malā un gaida savu brīdi, un nu šis brīdis ir pienācis,» priecīgi stāsta dziedātāja Ginta Krievkalna. Pārlūkojot, kas sakrājies, viņa secināja, ka programma izveidojusies pati no sevis, tikai jāmēģina noformulēt, par ko ir šīs dziesmas. «Man nebija par to daudz jādomā, jo tās visas ir par cilvēka sirds jūtīgumu, ar ko ikdienā bieži nerēķināmies. Jo īpaši sociālajos tīklos, kur nereti viens otram pasakām ko tādu, kas ļoti nodara pāri. Iespējams, arī negribot, jo neaizdomājamies, cik trauslas ir mūsu sirdis un dvēseles,» stāsta Ginta Krievkalna, piebilstot, ka tā arī dzimis programmas nosaukums - Sirds ledus trauslumā. Bet pati dziesma uzrakstīta pēc tam. Viņa uzrakstīja tekstu, piedāvāja to Ērikam Upeniekam, un viņš uzreiz teica, ka jūt, kā šī dziesma varētu skanēt.
Ziemassvētki dziedātājai ir visīpašākie svētki, ko viņa gaida visu gadu. «Mums ir tradīcija, ka 24. decembrī esam Rīgas mājās ar Kristapa ģimeni, bet 25. decembrī braucam uz Valmieru pie manējiem. Šīs divas dienas gadā ir neaizskaramas, mēs tām gatavojamies un pavadām ar pašiem tuvākajiem,» stāsta divu meitu - Kristīnes (18. decembrī būs pieci gadi) un Zelmas (dzimusi šogad 12. aprīlī) - mamma.
Taujāta, pēc kā šajos Ziemassvētkos ilgojas viņas sirds, Ginta atteic, ka patiešām ir ļoti laimīgs cilvēks, jo viņai viss ir. «Man ir laba veselība, paldies Dieviņam. Man ir divi veseli, laimīgi un skaisti bērni. Man ir vīrs, jumts virs galvas un ir, ko ēst. Man ir darbs, ko es mīlu. Nu, ko vēl es varētu vēlēties?! Ja nu vienīgi jaunas smaržas, skaistus zābakus, kādu ceļojumu...» dziedātāja smaidot nosaka, uzsverot, ka viņai ir arī sirdsmiers un skaidrība par to, kas viņa ir šajā dzīvē. «Protams, man ir neatbildēti jautājumi, ko tieši es darīšu pēc pieciem vai desmit gadiem, bet tas, kas mani šajā situācijā glābj - ka man ir ļoti liela ticība Dievam. To, kas nav manos spēkos, es ielieku Dieva rokās, un tas vienmēr attaisnojas.»
