Starptautiskais kamermūzikas festivāls: Baha mūzika dod garīgu spēku

NEMIRSTĪBAS PIESKĀRIENS. «Baha daiļrade pieder visai cilvēcei, dod garīgu spēku katram klausītājam. Viņa mūzika nepazīst šķēršļus starp valstīm un tautām, tā prot tuvināt gan klausītājus, gan izpildītājus,» saka Baha mūzikas fonda prezidente, klavesīniste Aina Kalnciema. Jau 18. reizi viņa aicina uz festivāla koncertiem un meistarklasēm ikvienu, kurš vēlas dot savai dvēselei nemirstības pieskārienu © Rūta Kalmuka, F64 Photo Agency

No 13. novembra līdz 4. decembrim Rīgā jau 18. reizi norisināsies Starptautiskais kamermūzikas festivāls, kurā šoruden galvenie akcenti likti uz franču baroku un to valstu mūziku, kuras svin pastāvēšanas simtgadi.

Festivāla piecos koncertos uzstāsies mākslinieki no Latvijas, Somijas, Lietuvas, Polijas, Austrijas un Francijas, piedāvājot iedvesmojošas interpretācijas labi zināmiem skaņdarbiem, kā arī jaunatklājumus no mazāk pazīstamu komponistu daiļrades.

Festivāla atklāšanas koncertā Mazajā ģildē - 13. novembrī pulksten 19 - piedalīsies Eiropas Savienības Baroka orķestris (EUOB), kura mājvieta ir Antverpene un kurā pulcējas mākslinieki no visas Eiropas Savienības, lai iegūtu muzicēšanas pieredzi pasaules izcilāko baroka mūzikas speciālistu vadībā. Šogad EUBO, kura mākslinieciskais vadītājs ir Larss Ulrihs Mortensens, devies vērienīgā koncerttūrē un tās ietvaros pirmoreiz uzstāsies arī Rīgā, kur viesdiriģentes un baroka vijolnieces Amandīnes Beijēres (Francija) vadībā klausītājiem piedāvās koncertprogrammu «franču gaumē» ar franču baroka komponistu Žana Marī Leklēra, Andrē Kamprā un Georga Mufata opusiem.

Atzīmējot Lietuvas valsts 100 gadu jubileju, 25. novembrī pulksten 19 Mazajā ģildē Baha festivāls iepazīstinās klausītājus ar starptautisku mākslinieciskās sadarbības projektu The Hanseatic Way, kurā piedalīsies kolektīvi Canto Fiorito (Lietuva) un Musica Antiqua Salzburg (Austrija) brazīliešu izcelsmes diriģenta Rodrigo Kalveiras vadībā. Koncertā tiks atskaņoti skaņdarbi no Hanzas savienības vēsturiskā reģiona komponistu daiļrades - baroka mūzika no Anglijas, Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas, Zviedrijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas. Tas būs ceļojums Eiropas kultūrā no 13. līdz 17. gadsimtam.

Jau tradicionāli festivālā vārds tiek dots arī jaunajiem māksliniekiem, un koncertā 30. novembrī pulksten 19, kas notiks Mākslas muzejā Rīgas birža, uzstāsies trīs talantīgas jaunietes: pašmāju mūziķes Anna Katrīna Paukšēna (čells) un Maija Kļaviņa (traversflauta) un Serafina Jafē (arfa) no Vācijas.

Anna Katrīna Paukšēna (17) mācās čella spēli Em. Dārziņa mūzikas vidusskolā, kur no 2010. līdz 2017. gadam viņas skolotājs bija Romāns Trautmans, bet kopš 2017. gada septembra - prof. Eleonora Testeļeca, koncertmeistare Lelde Paula.

Maija Kļaviņa mūziķes gaitas sāka, apgūstot modernās flautas spēli. 2014. gadā ar izcilību absolvējusi Ilonas Meijas flautas spēles klasi J. Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā un, ieguvusi maģistra grādu, studijas turpināja Senās mūzikas katedrā pie Kristīnes Stumbures un Trosingenes mūzikas augstskolā Vācijā, paralēli papildinoties arī meistarklasēs pie pasaulē atzītiem traversflautas speciālistiem. 2017. gadā ieguvusi Lielo mūzikas balvu kategorijā Publikas simpātijas balva.

Serafina Jafē (20) ir dzimusi Berlīnē, kur astoņu gadu vecumā uzsāka čella mācības pie sava slavenā tēva Ramona Jaffē. Bet savu bērnības sapni - spēlēt arfu - sāka realizēt 12 gadu vecumā pie Susannas Hojtlingas. Kopš 2016. gada Serafina studē Mūzikas un mākslas universitātē Grācā Austrijā.

Sveicot Polijas valsti tās 100 gadu jubilejā, 2. decembrī pulksten 19 Rīgas biržā būs iespēja dzirdēt divus jaunus poļu izpildītājus - flautisti Aņu Karpoviču un pianistu Mareku Brahu, kurš Rīgā ieradīsies ar savu instrumentu - āmuriņu klavierēm.

Aņa Karpoviča beigusi Lodzas Mūzikas akadēmiju Polijā (2009) un Detmoldas mūzikas augstskolu Vācijā (2011). Ir atzinīgi novērtēta gan nacionālos, gan starptautiskos mūzikas konkursos Polijā un Vācijā (1999-2015).

Mareks Braha ir viens no interesantākajiem poļu jaunās paaudzes pianistiem, kuram piemīt izsmalcināts, valdzinošs un izteiksmīgi klusināts stils, padziļinātas zināšanas par klasisko un romantisko repertuāru un brīva moderno un vēsturisko instrumentu spēles meistarība. Pianista galvenais pētniecības objekts ir 18.-19. gadsimta muzicēšanas prakse. Viņš piedalījies daudzos festivālos un mūzikas projektos visā pasaulē, tostarp trīs reizes uzstājies prestižajās EXPO izstādēs: Hannoverē (Vācijā, 2000), Aiči (Japānā, 2005) un Milānā (Itālijā, 2015).

Abu mūziķu programmā iekļauta klasicisma un romantisma laika mūzika, kuru pārstāvēs Friderika Šopena, kā arī Kārļa Filipa Emanuela Baha un Franča Šūberta skaņdarbi.

Baha festivāla noslēguma koncerts, kas izskanēs 4. decembrī pulksten 19 Mazajā ģildē, tematiski atgriezīsies pie franču baroka mūzikas, un to izpildīs Somijas baroka orķestris (FiBO) un soprāns Mirjama Arbūza (Francija). FiBO (1989) ir viens no ietekmīgākajiem baroka mūzikas interpretiem Ziemeļvalstīs, kas sadarbojies ar sava laika izcilākajiem solistiem un koncertmeistariem un atskaņojis ļoti plašu repertuāru. Savukārt Mirjama Arbūza, Frovilas Starptautiskā baroka vokālā konkursa 2017. gada laureāte un Rojamonas fonda laureāte, ir jauna, daudzpusīga māksliniece, ļoti pieprasīta uz starptautiskajām skatuvēm savas siltās, vijīgās un liriski bagātās balss dēļ. Viņas repertuārs ir plašs un aptver darbus no agrīnā baroka līdz visjaunākajām mūsdienu kompozīcijām. Programmā: F. Kuperēns, M. Marē, M. Lambērs, Ž. F. Ramo.

Kultūra

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformas sākšanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene.

Svarīgākais