Otrdiena, 23.aprīlis

redeem Georgs, Jurģis, Juris

arrow_right_alt Kultūra \ Mūzika

Dziesmu svētku nākotne – personalizētas biļetes?

© Gints Ivuškāns, F64 Photo Agency

Lai gan nākamie dziesmu svētki ir vēl tālu, biļešu iegādes risinājumi tiek meklēti jau šobrīd. Viens no tiem – biļetes tiktu sadalītas pašvaldībās starp svētku procesā iesaistītajiem, taču gana daudz atbalstītāju ir arī «rindas» modelim un priekšrokas došanai sociāli mazākaizsargātām sabiedrības grupām. Taču iespējams, ka, attīstoties tehnoloģijām, tiks ieviestas personalizētas biļetes.

Aptaujā, kuras platformu izstrādājusi SIA Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija un SIA Norstat Latvija, par dziesmu un deju svētkiem ir pārliecināti pausts, ka tie ir svētki visiem, nevis tikai tā dalībniekiem. 60% respondentu ir bijuši vienisprātis, ka biļešu iegādē «visi ir vienlīdzīgi», un tikai 27% domā, ka priekšroka dodama dalībniekiem. Vērtējot dažādus biļešu izplatīšanas veidus, vairākums atbalstījis iespēju tās iegādāties pirmām kārtām sociāli mazāk aizsargātām grupām (55%), daudziem pieņemami būtu, ja tās par samaksu tiktu izplatītas reģionāli caur pašvaldībām un svētku procesā iesaistītajiem (51%). Gana daudz piekritēju (45%) ir arī līdzšinējam modelim, kad biļetes tiek tirgotas noteiktā datumā un tās var iegādāties tie, kas pirmie iestājušies rindā. Ir pieņemami, ka varētu tikt rīkota arī loterija, kurā varētu piedalīties ikviens - par to ir 42%. Daudz mazāk pievilcīgs šķiet modelis, ka oficiālie varas pārstāvji un sadarbības partneri var nopirkt biļetes Saeimā, Ministru kabinetā un citās institūcijās. Tikai 14% piekrituši uzstādījumam, ka tās nonāktu pie tiem, kas gatavi vairāk maksāt. Taču gadījumā, ja pašam būtu iespējams izplatīt populāru pasākumu biļetes, tomēr kā labākais mehānisms tiek atzīta tā pati rinda (33%). Par nākamo labāko uzskatīta izloze (15%), sadalīšana dalībniekiem caur pašvaldībām (14%), mazāk aizsargātajām sociālajām grupām (12%), kā arī lojalitātes princips, proti, tiem, kas starpsvētku periodā visaktīvāk iesaistījušies svētku procesā (11%), un tad seko pārējie varianti.

Dziesmu un deju svētku rīkošanai veltītajā konferencē izskanēja arī citi ierosinājumi. Diriģents Jānis Ozols iestājās par personalizētām biļetēm. Nevajadzētu būt problēmai šādu sistēmu ieviest, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, kam apliecinājums ir arī dalībnieku elektroniskā ID karte. Tad arī atkristu iespēja iegādāties vairākas biļetes (iepriekšējos svētkos limits bija četras) un tās pēc tam iztirgot par krietni augstāku cenu. Šādu modeli atbalsta arī svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Viņa skaidroja, ka svētku izvērtēšanas laikā fokusa grupas Rīgā un Kuldīgā par labākajiem risinājumiem atzinušas loterijas sistēmu un biļešu sadalīšanu starp dalībniekiem un apmeklētājiem attiecībā 30% pret 70% vai 40% pret 60%. Pēdējo variantu kā optimālo vērtēja arī deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs.

E. Juhņēviča uzsvēra, ka, izvērtējot aizvadīto svētku pieredzi, ir skaidrs, ka biļešu pieprasījums vairākkārt pārsniedz piedāvājumu. Ņemot vērā, ka tradicionālā biļešu tirdzniecības sistēma vairs nestrādās, būs jālemj par jaunu to tirgošanas mehānismu.