Koru koncerts Dziesmu un deju svētku noslēgumā ir apaudzis ar citām nozarēm, tādēļ XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII deju svētkos jāveido atsevišķs dziedātāju koncerts, šādu nostāju šodien Dziesmu un deju svētku padomes sēdē pauda aizvadīto svētku virsdiriģents Romāns Vanags.
Vanags skaidroja, ka svētku noslēguma koncerts ir notikums, kurā visi grib piedalīties, tādēļ tajā iesaistīti arī pūtēju orķestri, dejotāji, kā arī kokles skaņdarbi. Tāpat uzvedumā piedalās arī solisti, un brīžiem mākslinieciskās koncepcijas dēļ runā arī teicējs. Taču, pēc viņa domām, šie visi papildu elementi ir sadrumstalojuši vēsturisko koncepciju.
Virsdiriģents arī piebilda, ka dejotāju nozarei atsevišķi svētku nedēļā tika sagatavoti divi koncerti, no kuriem viens tika uzvests četras reizes. Pēc Vanaga domām, arī koriem nepieciešams atsevišķs lielkoncerts.
Tāpat nozares eksperts pauda, ka ir arī problēmas, kas Dziesmu un deju svētku rīkotājiem jārisina arī starpsvētku periodā, lai šī tradīcija pastāvētu arī turpmāk. Viena no šīm problēmām ir diriģentu trūkums reģionos, un, pēc Vanaga domām, bez politiķu iniciatīvas to nevar atrisināt. Tāpat viņš pauda uzskatu, ka skolu tīkla optimizācija spēj nodarīt kaitējumu Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai reģionos, jo tieši skolas esot vietas, kur savācas kolektīvi un notiek gatavošanās šiem svētkiem.
Savukārt Dziesmu un deju svētku padomes profesionālās mūzikas pārstāve Selga Mence pauda nostāju, ka koru lielkoncertā jāliek uzsvars uz vienkāršākiem skaņdarbiem. "Svētku repertuārs var izaugt tikai no vienkāršo koru ikdienas repertuāra. Tam jābūt ikdienas darbam, ko dzied amatieru kori. Mums ir vajadzīgas vienkāršas dziesmas, jo daudzi komponisti rada sarežģītus skaņdarbus, kas parasti tiek atskaņoti starptautiskajās skatēs, bet svētkiem tas neder," sacīja Mence.
Tāpat viņa skaidroja, ka, pēc viņas domām, nepieciešams palielināt finansējumu jaunu skaņdarbu pasūtīšanai, lai komponistiem vairs nebūtu jācīnās konkursā par viņu skaņdarbu iekļaušanu koncerta programmā.
Kā ziņots, šogad Rīgā norisinājās XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kuros piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieki. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē. Svētku noslēguma koncertā "Zvaigžņu ceļā" uzstājās aptuveni 16 500 koristi.
