Ar koncertu operā uzstāsies izcilais diriģents Andris Nelsons un Leipcigas "Gewandhaus" orķestris

 
©AP/ SCANPIX

Vācu komponista Bernda Aloiza Cimmermaņa koncerts “Nobody knows de trouble I see”, ko jau svētdien, 14.oktobrī, dzirdēsim talantīgā trompetista Hokana Hardenbergera, diriģenta Andra Nelsona un Leipcigas “Gewandhaus” orķestra izpildījumā, ir ārkārtīgi emocionāls džeza un klasiskās mūzikas apvienojums, teica koncerta organizators Andrejs Žagars.

Diriģents Andris Nelsons intervijā stāsta, ka “Cimmermaņa “Nobody knows de trouble I see” ir patiesi izaicinošs un interesants meistardarbs.

“Līdzās trompetes solo daļai, koncertā varēs saklausīt arī džeza elementus, saksofona skaņas un blūza ritmus. Vakara otrajā daļā Cimmermaņa koncertu lieliski papildinās Gustava Mālera 5.simfonija, ar savu stāstu par dzīves vērtību un sava likteņa meklējumiem,” tā Nelsons.

Koncerts trompetei “Nobody knows de trouble I see” bija pasūtinājuma darbs no Ziemeļvācijas radio simfoniskā orķestra. Sākotnēji orķestris vēlējies jaunu klavierkoncertu, bet, atsaucoties uz bezgaldaudzajiem jau sacerēta šī žanra darbiem, Cimmermanim izdevies par solo instrumentu izvēlēties salīdzinājumā ar klavierēm novārtā atstāto trompeti.

Cimmermanis koncerta “Nobody knows de trouble I see” (1954) tapšanai iedvesmu smēlās afroamerikāņu garīgās mūzikas darbā “Nobody knows”. Ar šo skaņdarbu komponists pauda savu atbalstu afroamerikāņu cīņai par vienlīdzīgām tiesībām.

Kā vēl viens sava veida protests bija Cimmermaņa vēlme, lai koncerta nosaukumā artikuls “the” tiek rakstīts kā “de”. Balstoties uz vārda skanējumu, nevis pareizrakstību.

Koncerta pirmatskaņojums notika 1955. gada 11. oktobrī Hamburgā “Studio X”, trompetes solo spēlēja Adolfs Šerbaums (Adolf Scherbaum), pie diriģenta pults bija Ernests Būrs (Ernest Bour). Tolaik koncerta nosaukums bija “Darkey’s darkness” - kā vārdu spēle. Pēc pāris gadiem komponists to pārdēvēja par “Nobody knows de trouble I see”, atsaucoties uz afroamerikāņu spiričuelu, kas kompozīcijā tiek izmantots kā “cantus firmus”, arī idejiski domājot par afroamerikāņu rases drūmo un bezcerīgo situāciju un diskrimināciju.

“Šogad tiek svinēta vācu komponista Bernda Aloiza Cimmermaņa 100.dzimšanas dienas atcere, tāpēc nav pārsteigums, ka pasaulē viņa kompozīcijas skan biežāk nekā citkārt. Viņa sajūtās pagātne, tagadne un nākotne dzīvo neatšķetināmi kopā un vienlaikus. Tā ir mūzika gardēžiem, kur skanējumam ir tikpat liela nozīme kā vēstījumam, kas tajā iekļauts,” piebilda Žagars.

Cimmermanis (1918-1970) dzimis Vācijas pilsētā Erftštatē, mācījies klostera skolā un, sasniedzis pilngadību tieši pirms kara, nonāca kavalērijas bataljonā un karoja gan Francijas, gan Krievijas frontē. 1939.gadā uzsāka muzikoloģijas un kompozīcijas studijas Ķelnes mūzikas koledžā. Jau 28 gadu vecumā viņš komponēja savus pirmos skaņdarbus.

Viņa mūzikā manāmas atsauces uz Hindemitu, Stravinski, viņš apbrīnoja Šēnbergu, tomēr uz Renē Leibovica sludināto dodekafoniju sākotnēji raugās visai piesardzīgi. Komponista manuskripti atklāj, cik cītīgi viņš atteicies no “arhaiskiem” elementiem un kā ieviesis laika garam atbilstošas metodes.

Cimermanis savās kompozīcijās savienoja Baha korāli ar divpadsmittoņu mūziku, džezu, 20. gadsimta mūzikas atklājumus un pasaules muzikālo mantojumu. Tajā pašā laikā Cimmermanis ir izteikti vācisks komponists, kura mūzikā jaušas kas gotiski romantisks.

Cimmermanis bieži jutās nenovērtēts. Viņš uzskatīja, ka profesionālo neveiksmju iemesls ir viņam piemītošā daudzveidība. Komponista dzīves tumšākajā posmā, 52 gadu vecumā viņš nolēma aiziet no dzīves pašnāvības ceļā. Vien piecas dienas pēc savas pēdējās kompozīcijas “I turned and saw all the injustice there was under the sun” pabeigšanas.

14. oktobra koncerta pirmajā daļā Andris Nelsons muzicēs kopā ar Hokanu Hardenbergeru, kurš būs solists Cimmermaņa trompetes koncertā “Nobody knows de trouble I see”. Šo skaņdarbu Hardenbergers šogad spēlē bieži, tādējādi atzīmējot komponista simtgadi. Vakara otrajā daļā Leipcigas “Gewandhaus” orķestris atskaņos Gustava Mālera 5.simfoniju.

Andra Nelsona un “Gewandhaus” orķestra koncertus organizē “Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds” sadarbībā ar “Baltic Musical Seasons”. Šie koncerti iekļauti Latvijas valsts simtgades koncertciklā “Dzimuši Latvijā”, un tie ir koncertcikla “Baltijas Muzikālās sezonas” 2018.gada sezonas noslēguma koncerti. Koncertprogrammu atbalsta “Pastaiga”, “Grindex”, “Live Riga”, “Porsche” un “Latvijas Gāze”.

Koncertcikls „Dzimuši Latvijā” ir Latvijas valsts simtgades notikums, kuru atbalsta Kultūras ministrija. Koncertciklā Latvijas klausītājiem tiek piedāvāta iespēja pieredzēt gan Latvijas jauno talantu, gan jau starptautiski atzītu un pasaulē pieprasītu mūzikas zvaigžņu uzstāšanos Latvijas koncertzālēs.

“Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds” dibināts ar mērķi veicināt un attīstīt augstas raudzes kultūras projektus, īpaši izceļot mūzikas un mākslas nozares, piesaistot valsts, mecenātu un Eiropas fondu finansējumu.

 

Abonē