13. oktobrī Rīgā un 16. oktobrī Liepājā būs reta iespēja Latvijā baudīt diriģenta, vairākkārtēja Grammy balvas ieguvēja Andra Nelsona sniegumu, viņa vadībā muzicēs viens no pasaules labākajiem simfoniskajiem kolektīviem – Leipcigas Gewandhaus orķestris un soprāns Kristīne Opolais.
Programmā - Andra Dzenīša jaundarbs Māra, dziedājumi no Pētera Čaikovska operām Jevgeņijs Oņegins, Opričņiks, Pīķa dāma un Gustava Mālera Pirmā simfonija.
Šobrīd tradīcijām bagātais Leipcigas Gewandhaus orķestris sava jaunā mākslinieciskā vadītāja Andra Nelsona vadībā devies koncertturnejā, kurā līdzās Londonai, Stokholmai, Maskavai, Pēterburgai un Helsinkiem ir iekļauta arī Rīga un Liepāja. Mūsu publikai šo koncertu īpašu dara vēl kāds fakts - tikai pirms nedēļas, 4. oktobrī, Leipcigā Andra Nelsona vadībā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Andra Dzenīša jaundarbs Māra, kas tiks atskaņots arī Latvijā, bet 8. novembrī notiks šī opusa pirmatskaņojums Amerikā - Andra Nelsona vadībā to atskaņos arī Bostonas simfoniskais orķestris. Andra Dzenīša jaundarbs Māra, kas orķestra reklāmas materiālos pieteikts kā veltījums Latvijas simtgadei, komponēts pēc divu Andra Nelsona vadīto orķestru - Bostonas simfoniskā orķestra un Leipcigas Gewandhaus orķestra - pasūtinājuma. Divkārtējais Lielās mūzikas balvas laureāts Andris Dzenītis saka: «Latviešu arhaiskās mitoloģijas centrs ir trīsvienība: visaugstākais, netveramais spēks - Dievs, un divas tā izpausmes mums tveramajā pasaulē - liktenis un dzīves pavediena teicēja Laima, kā arī materiālās, visas redzamās, dzirdamās un taustāmās pasaules aizgādne un materializētāja Māra. Šajā darbā es reflektēju par latviešu zemes, dzīvības un materiālās pasaules dievības Māras izpausmēm gan mitoloģiskā, gan grafiskā veidā, skaņās izstaigājot Māras zīmju līkločus. Gadsimtu gaitā mūsu mitoloģija dzīvesziņā un rituālos ir padzisusi, tomēr tā, manuprāt, joprojām ir pārpilna milzīgas labestības un dzīvības smaržas. Par to vēlos pastāstīt ne tikai mums, bet arī pasaulei. Šī arī ir mana ļoti personiska latviskuma identitātes izpratne mūzikā.» Gewandhaus orķestra Eiropas turnejas laikā Dzenīša Māra izskanēs 13 reizes.
Leipcigas Gewandhaus orķestris tiek uzskatīts par pasaules vecāko joprojām spēlējošo simfonisko orķestri, turklāt šis gads orķestrim ir īpašs gads - Gewandhaus svin pastāvēšanas 275. jubileju, tādējādi norādot, ka par izveidošanas brīdi uzskata 1743. gadu, kad Leipcigas augstmaņi un pilsoņi izveidoja orķestri Großen Concerte, kurā bija 16 mūziķi - puse profesionāļu, puse studentu. 1781. gadā orķestris apmetās uz dzīvi Gewandhaus jeb «Tērpu namā», kas faktiski bija vadmalas tirgotāju nams. Tā orķestris ieguva leģendāro nosaukumu. Kopš tā laika orķestri vadījuši 20 kapelmeistari; Andris Nelsons, kurš postenī stājās 2018. gada sākumā, ir divdesmit pirmais. Iepriekšējo kapelmeistaru sarakstā ir tādi slaveni vīri kā Fēlikss Mendelszons, Artūrs Nikišs, Vilhelms Furtvenglers, Bruno Valters, Kurts Mazūrs, Herberts Blomštets un Rikardo Šaijī. Leipcigas Gewandhaus orķestris bijis daudzu mūsdienās par klasiskiem uzskatītu simfonisko skaņdarbu pirmatskaņotājs, tas regulāri dodas turnejās pa nozīmīgākajām pasaules koncertzālēm kopā ar izcilākajiem mūsdienu solistiem.
