Topošajai Ventspils koncertzālei varētu dot vārdu "Latvija"

© Romāns Kokšarovs, F64 Photo Agency

Sagaidāms, ka oktobrī varētu būt skaidri zināms topošās Ventspils koncertzāles nosaukums, pavēstīja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Politiķis skaidroja, ka notikušas vairākas aptaujas un iesniegti priekšlikumi koncertzāles nosaukumam, kā arī eksperti iesnieguši analīzi pasaules praksi koncertzāļu nosaukumiem. Patlaban par piemērotāko nosaukumu tiekot uzskatīts vārds "Latvija".

Pēc Ventspils mēra domām, nosaukums "Latvija" Ventspils koncertzālei būtu atbilstošs, jo šī ir vienīgā koncertzāle, kas top uz Latvijas simtgadi, Ventspils koncertzāle ir vienīgā Latvijā, kurā būs akustiskās ērģeles un pasaulē lielākās pianīna klavieres.

Paredzēts, ka Ventspils koncertzāles atklāšana notiks 2019.gada 25.jūlijā.

Jau ziņots, ka Ventspils koncertzāle atradīsies vienā ēkā ar Ventspils Mūzikas vidusskolu.

Ventspils Mūzikas vidusskolas jaunās ēkas būvniecība Ventspils Lielā laukuma dienvidu daļā tika sākta 2017.gada februārī un kopumā ilgs divus gadus. Jaunās ēkas ēkas kopējā platība būs 6883 kvadrātmetri. 76% telpu paredzētas skolas vajadzībām, bet 24% - komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai.

Ēkas projektu izstrādājis vācu arhitekta Deivida Kuka pārstāvētais arhitektu birojs "Haascookzemmrich Studio 2050". Būvdarbus veic apvienība "Merks - Ostas celtnieks", kas uzvarēja iepirkuma konkursā ar piedāvāto līgumcenu 25 630 451 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ieskaitot PVN 21% apmērā, ēkas būvniecība kopumā izmaksās aptuveni 31 miljonu eiro.

Koncertzāles būvniecībai ir novirzīta arī siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai paredzētā nauda, un "Sabiedrība par atklātību "Delna"" ir paudusi viedokli, ka projekts neatbilst vides uzlabošanas mērķiem.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais