Jūlija nogalē un augusta pašā sākumā Ventspilī notika 4. Starptautiskais jauno vokālistu konkurss par Alīdas Vānes balvu.
Šis notikums likumsakarīgi izaudzis no ikgadējām vokālistu meistarklasēm un ievērojamās pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu latviešu operzvaigznes, tolaik Sarkanmuižas pagastā, Kurzemes guberņā dzimušās Alīdas Vānes (1899-1969) piemiņas koncertiem, pamazām kļūstot par notikumu ar starptautisku rezonansi. Meistarklašu un konkursa projekta vadītāja un dvēsele ir mecosoprāns Karmena Radov-ska, kuras entuziasma rezultātā iedibināta būtiska tradīcija, kas dod iespēju jaunajiem dziedātājiem parādīt un pārbaudīt savu profesionālo varēšanu.
Alīda Vāne ir, iespējams, pirmā latviešu operdīva, kuras vārds izskanējis tikpat plaši kā šodien pasaulē tiek daudzinātas dziedātājas Elīna Garanča vai Marina Rebeka. Pēc 1905. gada revolūcijas viņa kā bērns kopā ar saviem vecākiem pārcēlās uz Bostonu, taču 20. gadu sākumā atgriezās Eiropā, lai Itālijā studētu vokālo mākslu pie itāļu komponista un pedagoga Vitorio Mario Vanco. 20. gados viņas skaistais soprāns skanējis daudzos operteātros Itālijā un Nīderlandē - Dženovā, Turīnā, Neapolē, Pulā, Trevizo, Boloņā, Palermo, Parmā, Varēzē, Triestē, Venēcijā, Amsterdamā, Roterdamā un Hāgā. Savukārt 30. gados ieskandinājis ASV, Argentīnas un Čīles opernamus Verdi, Vāgnera, Pučīni un citu komponistu operās. Starp viņas spilgtākajām lomām ir Aīda, Leonora Trubadūrā, Madalēna Umberto Džordāno Andrē Šenjē, Toska un Manona Lesko, Elisabete Tanheizerā un Zīglinde Valkīrā. Rīgā skanējusi tikai daļa no tām, turklāt visai dažādu apstākļu dēļ trauksmainajā laika periodā starp 1937. un 1944. gadu, kad cita starpā īsu brīdi operteātra mākslinieciskā vadība bija uzticēta bijušajam Berlīnes Valsts operas mākslinieciskajam vadītājam Leo Bleham.
Šogad Alīdas Vānes konkurss Ventspilī pulcēja dziedoņus no 14 valstīm, kuri sacentās konkursa otrajā kārtā un finālā. Konkursu vērtēja kompetenta starptautiska žūrija, kas sastāvēja no trim pieredzes bagātām operdziedātājām - Ingas Kalnas (Latvija/Vācija), Irenas Milkevičutes (Lietuva) un Karmenas Radovskas (Latvija) - un diviem diriģentiem - Ilmāra Lapiņa (Latvija/Krievija) un Helges Dorša (Vācija). Līdzīgi kā citos vokālistu konkursos, konkursa pirmajā kārtā žūrija atlasīja dalībniekus, vērtējot iesūtītos videoierakstus.
Otrā kārta notika klātienē, Ventspils teātra namā Jūras vārti 30. jūlijā. Pēc spraigas tās dienas ar trim ārijām katra pretendenta izpildījumā finālam kvalificējās septiņi jaunie dziedātāji no Ukrainas, Polijas, Beļģijas, Japānas, Singapūras un Latvijas: četri soprāni, viens tenors, viens baritons un viens mecosoprāns. Žūrija vērtēja dziedātāju vokālo tehniku, interpretāciju, skatuviskumu, repertuāra izvēli un potenciālu. Interesentiem tika piedāvāta iespēja saņemt atgriezenisko saiti no katra žūrijas dalībnieka, kas ir ļoti vērtīga iespēja uzklausīt viedokli no malas, kādu nekad nevar sniegt pedagogs, ar kuru jaunais dziedātājs strādā ikdienā.
Finālā iekļuvušajiem dziedātājiem bija publiskā koncertā jādzied divas obligātās ārijas ar orķestri. Turklāt, lai intriga būtu vēl lielāka, daļai žūrija bija izvēlējusies identisku repertuāru, liekot vienām un tām pašām operu ārijām izskanēt vairākkārt, automātiski paredzot burtisku sāncensību interpretācijā un arī satraukuma pārvarēšanā. Finālā reprezentētā ģeogrāfija parāda, ka nozīme ne vienmēr ir konkursa mērogam. Jāpiebilst, šogad ar Ventspils domes atbalstu konkursa balvu fonds bija 7000 eiro, solot 3000 eiro naudas balvu un Oskara Mikāna veidoto statueti konkursa uzvarētājam un 1500 un 1000 eiro otrās un trešās vietas ieguvējiem, kā arī tika piešķirtas vairākas veicināšanas prēmijas 250 eiro apmērā.
Par konkursa uzvarētāju kļuva poļu tenors Mačejs Kvašņikov-skis - dziedātājs ar visai interesantu biogrāfiju. Dziedātājs nāk no Poznaņas. Paralēli intensīvām studijām vairākās prestižās Eiropas operu jauniešu programmās Varšavā, Parīzē, Ēksanprovansā un Zalcburgā, kā arī meistarklasēs pie slaveniem dziedātājiem un diriģentiem, dzimtajā pilsētā ieguvis inženiera grādu fizikā, specializējoties nanotehnoloģijās. Kopš deviņu gadu vecuma Mačejs dziedājis zēnu korī un bieži ticis izraudzīts par solistu. Alīdas Vānes konkursā Ventspilī dziedātājs neiztika bez pārbaudījumiem - aizkavējušās bagāžas dēļ 2. kārtā nācās startēt šortos un kedās. Tomēr vokālistu konkursos jau nevērtē uzvalku, bet tenora balss Florvila ārijā no Džoakīno Rosīni operas Bruskino kungs, Frānsisa Pulenka Ģitārai un Aleksandra Grečaņinova komponētajā Brašuļa Ņikitiča dziesmiņā mirdzēja pietiekami spoži, lai nešaubīgi iekļūtu finālā, kur kārta bija Mocartam un Čaikovskim - Dona Otavio ārijai no Dona Žuana un hrestomātiskajai Ļenska ārijai no Jevgeņija Oņegina, kas izskanēja spilgti kontrastējošā stilistikā un apskaužamā muzikalitātē.
Starp citu, tūlīt, augusta vidū, Kvašņikovskis debitēs Zalcburgas festivālā, piedaloties Franča Šūberta Mi bemol mažora mesas atskaņojumā ar Rikardo Muti pie diriģenta pults. Otro vietu konkursā ieguva spilgtais ukraiņu liriskais soprāns Hanna Tverdova. Viņa sevi lieliski parādīja Rosīni, Štrausa un Verdi ārijās, bet finālā dziedāja Paminas āriju no Mocarta Burvju flautas un Džuljetas valsi no Guno operas Romeo un Džuljeta, pēdējā pārspējot abas sāncenses no Japānas un Singapūras. Trešā vieta tika Vīnē studējošajai japāņu dziedātājai Morino Misaki. Viņa Morganas ārijā no Hendeļa Alčīnas atklājās kā zinoša baroka interprete, bet pāris sekunžu laikā kļuva par koķeti romantisku Džuljetu pavisam cita stila repertuārā.
Īpašu balvu konkursā saņēma jaunais beļģu baritons Lukass Kartoss - piecu dienu meistarklases pie Ingas Kalnas, kas daudzsološajam censonim varētu atklāt jaunus ceļus vokālajā mākslā. Četri no septiņiem finālistiem, kas neieguva galvenās balvas, saņēma 250 eiro naudas prēmiju. Ar tādu pašu naudas prēmiju tika atbalstīts jaunais koncertmeistars Edgars Tomševics. Savukārt konkursa jaunākā dalībniece - 19 gadu vecā Katrīna Paula Felsberga - saņēma diplomu kā daudzsološākā soprāna balss īpašniece.
Alīdas Vānes konkursa fināls teātra namā Jūras vārti 1. augusta vakarā izvērtās ne tikai par azartisku cīņu par uzvarētāja titulu, bet arī par muzikāli kvalitatīvu piedzīvojumu, ko vainagoja ne vien uzvaras lauri, bet arī elegantais žūrijas priekšsēdētājas Ingas Kalnas iznāciens koncerta 2. daļā Grāfienes ārijā no Mocarta operas Figaro kāzas, uzskatāmi parādot ne vien operdīvas kompetenci, bet arī joprojām izcilo vokālo tehniku un stila izjūtu, kas var kalpot par paraugu ikvienam jaunam dziedātājam, kas savu nākotni saista ar operas industriju.
