Raimonds Pauls: Galvenais ir kustēties
Ar Maestro Raimonda Paula un Latvijas Radio bigbenda veltījumu Latvijas valsts simtgadei sestdien, 2. jūnijā, Dzintaru koncertzālē tiek atklāta vasaras koncertsezona.
Koncerta pirmajā daļā uzstāsies Andrejs Osokins (klavieres) un Jūrmalas festivāla orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Koncerta otrajā daļā izskanēs latviešu tautasdziesmas Maestro Raimonda Paula apdarē, mūzika no latviešu kinofilmām un teātra izrādēm. Kopā ar Maestro Raimondu Paulu, kas tradicionāli piedalās Dzintaru koncertzāles vasaras koncertsezonas atklāšanā, uzstāsies Latvijas Radio bigbends, Jūrmalas festivāla orķestris, solisti Kristīne Prauliņa un Dināra Rudāne.
Maestro atzīst, ka šī koncerta programma izvēlēta, protams, par godu gaidāmajai valsts simtgadei, tāpēc programma veidota tautiskāka.
«Tās melodijas ir ļoti skaistas, mēs nedrīkstam tās aizmirst. Un kāpēc tās nespēlēt, kāpēc nobīdīt malā tās?» vaicā Maestro Raimonds Pauls, kas programmā iekļāvis arī visiem labi zināmo tautasdziesmu apdares, piemēram, Aiz ezera augsti kalni, Strauja, strauja upe tecēj, Saulīt vēlu vakarā... «Vienmēr esmu meklējis melodisko pamatu, tā arī ir latvieša mentalitāte. Var jau teikt, ka melodiskums ir izpatikšana publikai, bet mēs jau redzam, kā reaģē klausītājs, un ar viņu mums jārēķinās. Latvietis ir romantiķis, turklāt diezgan sentimentāls, lai gan - gandrīz visi cilvēki būtībā ir sentimentāli. Lai nu man nesaka pretējo, jo esmu spēlējis tik daudz koncertu, esmu redzējis, kā publikā viens otrs slauka asaras...» saka Raimonds Pauls.
Maestro diezgan skarbi izteicies par vērienīgajiem pasākumiem, ar kuriem tiek sagaidīta valsts simtgade, un ar sev raksturīgo humora devu nosaka: «Tagad jau tik svin, un pamatīgi, pat pilsētas svētkus svin jau vairākas dienas. Tie mūziķiem tagad ir viena no pamatdarba vietām - pilsētas svētki. Kādreiz braucām uz kolhozu jubilejām, tur rullējām, tagad - pa pilsētas svētkiem. Dažiem populāriem dziedātājiem ir pat četri koncerti vienā dienā, tik tikko var paspēt no viena Latvijas gala aizskriet uz otru... Latvieši tā ballējas, ka es pat nezinu, kad viņi strādā. Man reizēm šķiet, ka latvieši vispār vairs nestrādā. Kad reizēm braucu gar milzīgo lielveikalu Juglā, redzu, ka pat darba dienas vidū nav, kur nolikt mašīnu, tātad - cilvēki staigā pa veikaliem.»
Sezonas izskaņā Maestro vēl jāpiedalās Nacionālā teātra jaunākā iestudējuma Man 30 gadu izrādēs, bet pēc tam gan viņš ņemšot pauzi no darbiem un arī sabiedrības. «Visu iepriekšējo sezonu man ir bijis kārtīgi, ko rullēt, vispār jau ir sanācis nedaudz par daudz. Es esmu tik daudz nospēlējis, nenormāls koncertu skaits, vajag atpūsties. Ceru, ka jūnijā un jūlijā dzīvošu pa vasarnīcu, nekur neiešu. Baltezerā ar savu kaimiņu aktieri Jāni Kubili parunāšos par politiku, par valdību, abi pasēdēsim un cerēsim, ka mums kādreiz būs labāka dzīve. To saku nopietni - esmu atteicies no visiem piedāvājumiem. Varbūt vasarā sākšu kaut ko pamurgot pie klavierēm,» teic Maestro Raimonds Pauls. Īsi sakot - vasarā viņš baudīšot mājas idilli Baltezerā, ciemos atbraukšot arī mazmeitas, un vispār - viņam darbs vienmēr atrodas un nekad nav garlaicīgi.
Valsts simtgades svinībām viņš īpaši negatavojas. «Es Latvijai svētkus svinu jau 60 gadus - katru otro dienu esot uz skatuves. Jā, valstij ir 100 gadi, pret šo notikumu izturos ar cieņu, bet nevajag arī pārspīlēt. Ir daudz kā cita, par ko mums jādomā, jārunā, arī jādara. Mēs tā lepojamies ar mūsu mūzikas augsto līmeni, bet esam tik nožēlojami, ka valsts galvaspilsētā nav mūsdienīgas koncertzāles. Tā gan būtu brīnišķīga dāvana valstij, ja uz valsts simtgadi galvaspilsētā būtu atklāta koncertzāle. Es būtu bijis pragmatiskāks. Nevajadzēja tērēt pa labi un pa kreisi dažādiem vidusmēra neizteiksmīgiem koncertiņiem, kuriem, būsim atklāti, aizgāja lieli līdzekļi. Lai neviens neņem ļaunā, bet tā nu tas ir,» saka Raimonds Pauls. Uz jautājumu, ko tad viņam novēlēt šai vasarai, Maestro saka: «Lai turpinu to, ko es daru, un lai vēl kustos! Jo galvenais ir kustēties!»