APRITĒ: Cieņas apliecinājums maz zināmajai vēsturei

JURĢIS CĀBULIS © Publicitātes foto

Šovakar pulksten 19 Latvijas Universitātes Lielajā aulā gaidāms koncerts No letu zemes. Tas ir divu spilgtu jaunās mūziķu paaudzes pārstāvju – diriģenta Jurģa Cābuļa un komponista Jēkaba Jančevska – izlolots koncerts, kurā skanēs Alfrēda Kalniņa, Jāņa Kalniņa un Imanta Kalniņa a cappella dziesmas jauktajam korim un Jēkaba Jančevska oratorija No letu zemes.

Koncerta mākslinieciskā vadītāja Jurģa Cābuļa vadībā sadziedāsies esošie un topošie kora diriģēšanas un vokālās mūzikas profesionāļi - Rīgas Doma kora skolas jauktais koris un Rīgas kamerkoris Ave Sol.

Koncerta pirmajā daļā skanēs tādi skaņdarbi kā Alfrēda Kalniņa Brīnos es, Jāņa Kalniņa Pamestā baznīca, Imanta Kalniņa Mīlestība un citi. Starp koristu balsīm iemirdzēsies solisti - Līga Gita Zīriņa (soprāns) un Mārtiņš Zvīgulis (tenors).

JĒKABS JANČEVSKIS / Publicitātes foto

Koncerta otrajā daļā apvienotajam korim pievienosies diriģenta Jāņa Liepiņa dibinātais DD orķestris (draugi un domubiedri) un Latvijas Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska, kopīgi atskaņojot Jēkaba Jančevska oratoriju No letu zemes.

Pēdējo simt gadu vēsture trim Baltijas māsām - Latvijai, Lietuvai un Igaunijai - šķiet zināma un pārredzama. Lielās līnijās līdzīga, tomēr atšķirīga. Bet kas bija pirms tam? Kādi notikumi mūsu zemēm ļāva nonākt līdz «savai valstij»? Kurš pateiks, kā tad īsti bija pirms 500, 600, 700 gadiem? Oratorija No letu zemes godina latviešu un latviešu tautas brāļu vēsturi, par kuru saglabājušās vien nedaudzas liecības.

Koncertu vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva un par kopējo atmosfēru rūpēsies režisore Daiga Kažociņa.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais