Tenors Juris Vizbulis bauda un cieš Emīla Dārziņa mūzikā

ILGOTIES. DZĪVOT. MĪLĒT. Baudīt un ciest – tā viens no spilgtākajiem jaunajiem tenoriem Juris Vizbulis raksturo sava pirmā solokoncerta ideju, izvēloties nosaukumam dramatiskās Emīla Dārziņa solodziesmas nosaukumu Rezignācija © Foto Linda LEEN, no Jura VIZBUĻA personiskā arhīva

«Dziedātājam ir vajadzīgs zināms briedums – gan emocionālais, gan balsij, lai viņš vispār varētu izpildīt daļu no Emīla Dārziņa sarakstītajām solodziesmām. Jo, loģiski, ka viņa vistraģiskāko un mākslinieciski izteiksmīgāko dziesmu Rezignācija ar Viļa Plūdoņa dzeju, kas ir piesātināta ar bezcerības un vilšanās motīvu, ar dzīvības un nāves tēmu, piemēram, deviņpadsmit gados nevar nodziedāt,» uzskata tenors Juris Vizbulis (36).

Rītvakar, 5. aprīlī, pulksten 19 Mazajā ģildē viņš sniegs savu pirmo solokoncertu Rezignācija, kas Latvijas simtgadē veltīts vienam no izcilākajiem latviešu komponistiem Emīlam Dārziņam (1875-1910) un viņa īpašajām pērlēm Latvijas mūzikas pasaulē - solodziesmām. Emīls Dārziņš ir visromantiskākais no latviešu mūzikas klasiķiem, un viņa dziesmas ir melodiskas un jūtu pilnas.

Savai koncertprogrammai Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) mākslinieks Juris Vizbulis izvēlējies gan visu iemīļotās un labi zināmās, gan retāk atskaņotās Emīla Dārziņa solodziesmas, kurās atspoguļojas komponista dvēsele, kuras caurstrāvo viņa personība, pārdzīvojumi dzīvē un mākslā, viņa dedzīgā mīlestība, ilgas, sāpes, ciešanas, cerības un sapņi. Bet pāri visam - kvēla mīlestība uz dzīvi un Latviju.

Koncertā izskanēs arī Emīla Dārziņu laikabiedru Jāņa Poruka un Raiņa dzeja Jaunā Rīgas teātra aktiera Ivara Krasta lasījumā, kura sasauksies ar mūzikā atspoguļotajām jūtām un pārdzīvojumiem. Koncertā piedalīsies pianists Rūdolfs Vanks.

«Emīla Dārziņa personība, viņa dzīves un daiļrades stāsts mani vienmēr ir ļoti saistījis un aizkustinājis. Bet pirmo reizi ar Emīla Dārziņa solodziesmām iepazinos piecpadsmit gadu vecumā, kad izpildīju viņa dziesmu Pazudusī laimīte [Zemgaliešu Biruta, 1907], kas mani tik ļoti aizkustināja, ka vēl ilgi manī skanēja un dzīvoja. Kopš tā laika viņa mūzika mani pavada, tā ir man emocionāli ļoti tuva, un ar katru gadu es to apgūstu arvien vairāk. Vairākas no viņa dziesmām jau bija manā repertuārā, es tās dziedāju koncertos, līdz vienā brīdī nobrieda sajūta, ka tās ir jāapkopo un jāiemācās arī pārējās viņa dziesmas,» stāsta tenors Juris Vizbulis, uzsverot, ka katra Emīla Dārziņa dziesma viņam ir kā liela atklāsme par komponista dvēseles pārdzīvojumiem, nebeidzamajām ilgām mīlēt un būt mīlētam, un katrai viņa solodziesmai dziedātājs pieskaras ar mīlestību un lielu cieņu.

Par to būs iespēja pārliecināties arī 9. jūnijā, kad Jura Vizbuļa solokoncerts Rezignācija notiks Vidzemes koncertzālē Cēsis, 14. jūlijā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars un 29. septembrī Ventspilī.

Bet šovakar, 4. aprīlī, pulksten 19.59 Juris Vizbulis būs Vecajā Ģertrūdes baznīcā, lai kopā ar Ilzi Fominu (balss), Marijas Magdalēnas, Vecās Ģertrūdes baznīcas un citu draudžu mūziķiem un draugiem piedalītos komponista Toma Juhņeviča (klavieres, ērģeles) pirmatskaņojumā Garīgā cīņa - piedzimšana. Vakara īpašais notikums - mākslinieka Miķeļa Fišera gleznas atklāšana. Ieeja par ziedojumiem.

Savukārt jau piektdien, 6. aprīlī, pulksten 18.30 Juris Vizbulis būs uz LNOB Jaunās zāles skatuves, kur kopā ar saviem operas kolēģiem Raimondu Bramani un Mihailu Čuļpajevu, apvienojušies jaunā muzikālā apvienībā Tenoru trio, izpildīs savu jaunāko koncertprogrammu Arrivederci Roma. Tajā ietvertas pašu izpildītāju un klausītāju iemīļotas opermūzikas melodijas, ko dažādos mūzikas stilos - no klasikas līdz džezam - aranžējis Andrejs Puškarevs.

Mātes dienā, kas šogad būs 13. maijā, Juris Vizbulis kopā ar izcilo ērģelnieci Larisu Bulavu sniegs koncertu Aglonas bazilikā, un arī visa vasara būs dažādiem muzikāliem notikumiem un koncertiem piepildīta.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais