Latvijas Nacionālā opera un balets ar daudzveidīgu programmu atzīmēs Latvijas valsts simtgadi

© F64

2018. gadā, kad Latvijas valsts svin simtgadi, arī Latvijas Nacionālās operas trupa atzīmēs savu simto pastāvēšanas gadskārtu. Svinot šos nozīmīgos svētkus, Latvijas Nacionālā opera un balets iestudēs jaunu latviešu baletu “Antonija #Silmači”, izcilos koncertos aicinās viesoties spožākās latviešu mūzikas zvaigznes, vienu nedēļu Rīgas Operas festivālā veltīs latviešu operu iestudējumiem, veidos jaunu Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” iestudējumu un piedalīsies apmaiņas viesizrādēs ar Igaunijas un Lietuvas opernamiem. Aicinām ikvienu šajā daudzveidīgajā svētku programmā atrast tieši sev piemērotāko notikumu un svinēt kopā ar mums!

Latvijas Nacionālās operas un baleta simtgades programma:

27. februāris - 1. marts Apmaiņas viesizrādes ar Igaunijas Nacionālo operu

2018. gadā simts gadu aprit Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, un, atzīmējot trīskāršo jubileju, Baltijas valstu nacionālie operas un baleta teātri sniegs viesizrādes kaimiņvalstīs. Igaunijas Nacionālā opera Latvijas skatītājiem piedāvās Paula Hindemita operu “Kardijaks” un Eduarda Tubina baletu “Naudas gars”, bet Latvijas Nacionālā opera un balets uz Tallinu vedīs Džuzepes Verdi operu “Nabuko”, kā arī baletu “Šeherezāde un viņas stāsti”. Tāpat abas institūcijas viesizrāžu ietvaros sniegs Galā koncertus.

Tik plaša viesizrāžu apmaiņa Baltijas valstu vidū ir unikāls notikums un brīnišķīga iespēja ikvienam ar operas un baleta mākslas starpniecību ieraudzīt kopīgo un arī citādo triju kaimiņu valstu kultūrā.

13. aprīlis Komponista Jura Karlsona un horeogrāfa Aivara Leimaņa baleta “Antonija #Silmači” pasaules pirmizrāde

Komponists Juris Karlsons un horeogrāfs Aivars Leimanis baletu “Antonija #Silmači” rada, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem. Latvijas valsts simtgades gaidās jauniestudējums līdzās Jura Karlsona agrāko gadu baletiem “Sidraba šķidrauts” un “Karlsons lido...” spilgti papildinās latviešu oriģinālbaletu klāstu. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Mārtiņš Ozoliņš, vizuālo tēlu veidos scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone un video mākslinieks Artis Dzērve. Iestudējumu varēs skatīties arī Latvijas Nacionālās operas patrona LMT viedtelevīzijā un lietotnē LMT Straume.

13. maijs Diriģenta Marisa Jansona un Bavārijas simfoniskā orķestra koncerts

Gada nozīmīgākais notikums simfoniskajā mūzikā! Latvijas Nacionālajā operā viesojas izcilais, pasaules slavu guvušais latviešu diriģents Mariss Jansons, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris (Das Symphonieorchester des Bayerischen Rundfunks) un vācu vijolnieks Franks Peters Cimmermans (Frank Peter Zimmerman). Programmā: Sergeja Prokofjeva 1. vijoļkoncerts, Džoakīno Rosīni uvertīra operai “Vilhelms Tells”, Riharda Štrausa simfoniskā poēma “Dons Žuans” un Morisa Ravēla “Valsis”. Koncertu ikviens interesents tiešraidē varēs noklausīties Latvijas Radio 3 Klasika.

Koncerts notiks cikla "Dzimuši Latvijā" ietvaros. Koncertcikls „Dzimuši Latvijā” ir Latvijas valsts simtgades notikums, kuru atbalsta Kultūras ministrija. Koncertcikla ietvaros Latvijas klausītājiem tiek piedāvāta iespēja pieredzēt gan Latvijas jauno talantu, gan jau starptautiski atzītu un pasaulē pieprasītu mūzikas zvaigžņu uzstāšanos Latvijas simtgadē Latvijas koncertzālēs.

6.-17. jūnijs Rīgas Operas festivāls 2018

Rīgas Operas festivāla 2018 pirmā nedēļa būs veltīta latviešu mūsdienu operai, dāvājot unikālu iespēju koncentrētā laika posmā noskatīties četrus pēdējās sezonās tapušus jaundarbus - Zigmara Liepiņa “Turaidas Rozi”, Ērika Ešenvalda “Iemūrētos”, Artura Maskata “Valentīnu” un Andra Dzenīša “Dauku”. Festivāla otrajā nedēļā notiks visu sezonas jauniestudējumu izrādes, bet festivāls un arī visa 2017./2018. gada sezona izskanēs ar greznu Galā koncertu.

27. septembris Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” pirmizrāde

Par godu Latvijas Nacionālās operas trupas simtgadei, tiek iestudēta Riharda Vāgnera opera “Klīstošais holandietis” - pirmā opera, ko 1918. gadā savu darbību uzsāka jaundibināta Latvju operas trupa. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs būs Mārtiņš Ozoliņš, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, titullomā - pasaules slavu guvušais latviešu basbaritons Egils Siliņš. “Klīstošā holandieša” iestudējumu interesenti visā pasaulē tiešraidē varēs noskatīties digitālajā platformā “Opera Vision”.

3.- 7. oktobris Apmaiņas viesizrādes ar Lietuvas Nacionālo operas un baleta teātri

Viens no 2018./2019. gada sezonas atklāšanas nozīmīgākajiem notikumiem būs Latvijas Nacionālās operas un baleta viesošanās Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī. Uz Viļņu tiks vesti trīs iestudējumi: Šarla Guno opera Fausts, laikmetīgais balets Pērs Gints ar Edvarda Grīga mūziku, kā arī komponista Jura Karlsona balets Karlsons lido... Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris uz Rīgu vedīs Džuzepes Verdi operu Dons Karloss. Baleta cienītājus priecēs divi intriģējoši Lietuvas iestudējumi - Ģiedra Kupreviča balets Čurļonis un balets Piafa.

2. novembris Latvijas Nacionālā baleta GALĀ KONCERTS ar izcilu viesmākslinieku piedalīšanos

16. un 17. novembris Latvijas Nacionālās operas GALĀ KONCERTS ar izcilu viesmākslinieku piedalīšanos

Latvijas Nacionālās Galā koncers notiks cikla "Dzimuši Latvijā" ietvaros.

Līdztekus plašajai muzikālajai programmai Latvijas Nacionālā opera un balets simtgades zīmē veidos vēl vairākus pasākumus.

Joprojām notiek simtgadei veltīts operas libretu konkurss, kura gala iesniegumu termiņš ir 2018. gada 31. marts. Konkursa mērķis ir nākotnē Latvijā radīt vismaz trīs jaunas dažāda žanra operas. Konkurss tiek rīkots trīs kategorijās - pilna apjoma opera LNO Lielās zāles skatuvei, kameropera LNO Jaunās zāles skatuvei un pilna apjoma opera bērnu auditorijai LNO Lielās zāles skatuvei.

Ar Latvijas Nacionālās operas fonda atbalstu 2018. gada vasarā notiks vēsturiskā priekškara rekonstrukcija. Scenogrāfs Juris Salmanis gleznos Latvijas Nacionālās operas vēsturiskā priekškara kopiju. Priekškara oriģinālu Rīgas Pilsētas teātrim pēc Ludviga Bonšteta skices 1863. gadā izveidoja Hanoveres Galma teātra gleznotājs Žans Robērs Martēns, 1882. gada ugunsgrēkā priekškars gāja bojā, bet mākslinieks to uzgleznoja atkārtoti. Vēsturiskais priekškars tika lietots līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem.

Gaidot Latvijas Nacionālās operas trupas simtgadi, top grāmata “Latvijas Nacionālā opera un balets 1918 - 2018. No skices līdz izrādei”. Grāmata apkopos vizuālās liecības par izcilāko veikumu scenogrāfijas un kostīmu mākslas jomā Latvijas Nacionālās operas kolektīva un Latvijas Nacionālā baleta darbības laikā - kopš trupas dibināšanas 1918. gadā līdz pat mūsdienām. Grāmatu veido muzikologs Mikus Čeže, mākslas vēsturnieces Anna Ancāne un Anita Vanaga, mākslinieks Guntars Sietiņš.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais