«Savus skatītājus jau esam pieradinājuši pie koncertuzvedumiem, kuros piedalās ārkārtīgi augstas raudzes mākslinieki, tos rīkojam regulāri – kādreiz bija tikai viens sezonā, bet nu jau ir divi sezonā. Un Ernani koncertuzvedums būs īpašs – šī Verdi opera Latvijā pilnībā nav skanējusi kopš 1931. gada iestudējuma, tas nozīmē – jau mūžībā aizgājusi paaudze, kura to varēja būt dzirdējusi mūsu operā,» saka šā iestudējuma režisore Dace Volfarte.
Svētdien, 14. janvārī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā notiks Džuzepes Verdi operas Ernani koncertuzvedums, kurā piedalīsies izcila zvaigžņu plejāde. Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra pults stāsies pasaulslavenais diriģents Daniels Orens - viens no pasaulē labākajiem Verdi mūzikas interpretiem, kurš Latvijā viesosies pirmo reizi. Galvenās lomas interpretēs latviešu publikai jau pazīstamās operzvaigznes Dināra Alijeva un Andreass Bauers, pirmo reizi Latvijā viesosies baritons Franko Vasallo un tenors Liks Robērs, kuru balsis skan pasaules vadošajos opernamos. Starptautisko zvaigžņu sastāvu papildinās lieliskie Latvijas Nacionālās operas solisti Ilona Bagele, Raimonds Bramanis un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Nacionālās operas koris. Operai Ernani Džuzepe Verdi iedvesmu smēlies Viktora Igo lugā - intriģējošā stāstā par trim vīriešiem, kas mīl vienu sievieti.
Skatītāju interese par šiem koncertuzvedumiem ir pieaugoša. «Tā ir lieliska iespēja baudīt vienreizēju pasākumu koncertizpildījumā, turklāt teātrim tā ir iespēja uztaisīt izrādi īsā laikā bez milzīgiem kapitālieguldījumiem. Turklāt Verdi Ernani ir ļoti sarežģīts muzikālais materiāls, ir vajadzīgi tehniski spēcīgi dziedātāji, un šim iestudējumam nepieciešamo ideālo sastāvu viena teātra ietvaros ir grūti nokomplektēt. Mūsu teātrim ir laba slava Eiropā. Grūtākais ir pirmo reizi māksliniekus uz Rīgu atdabūt, pēc tam visi, kas ir bijuši Rīgā, te labprāt atgriežas,» atzīst Dace Volfarte. Martā būs šīs sezonas otrais - Džakomo Pučīni operas Manona Lesko - koncertiestudējums, ar Ludmilas Monastirskas un Aleksandra Antoņenko piedalīšanos.
Mecosoprāns Dace Volfarte Latvijas Nacionālajā operā debitēja 1980. gadā un ilgus gadus bija šā teātra soliste, bet nu jau desmit gadu kā dziedāšana nomainīta pret režisora asistenta pienākumiem. «Vairs nedziedu, un man par to nemaz nav žēl. Kādreiz neticēju, kad dažas no vecajām dāmām teica, ka viņām vairs negribas dziedāt, es domāju, ka tā vienkārši nevar būt, ka viņas mānās, bet patiešām pienāk brīdis, kad vairs negribas dziedāt, negribas no rīta pamosties ar baiļu sajūtu - vai man ir balss? Tagad no rīta pamostos, secinu, ka balss nav, un domāju - nu un tad? Solista darbs ir tāds, ka visu laiku jātur sevi vokālajā formā, neskatoties uz to, vai ir vairākas un lielākas lomas, vai to ir mazāk un mazākas. Kad šobrīd mūsu teātrī izdodas labi iestudējumi, es priecājos par kolēģiem. Protams, tagad es zinātu, kā daudz ko darīt, bet pašai darīt man nav vēlēšanās. Tā nu tas ir - ja jaunie dziedātāji zinātu to, ko tie, kuriem jau ir pieredze... Vienam šīs zināšanas nāk no dabas, no talanta, citam - tikai ar milzīgu darbu, bet citam tās neatnāk nemaz,» nosaka Dace Volfarte.