RECENZIJA: Ocularis Infernum ''Expired Utopia''
Šķiet, tas bija jau 2003. gadā, kad latvju ekstremālās metālmūzikas skatuvi sāka spridzināt “Ocularis Infernum” ar tolaik pavisam jauniņo Kristiānu Kārkliņu pie mikrofona – ar viņas blekmetālisko vokālu varēja biedēt ne tikai mazus bērnus, bet arī bārdainus un alu sadzērušos rokerus.
Laiki gāja, “okulāri” pat izdeva albumu, taču kaut kas viņu mehānismā pajuka, tomēr Kristiāna mieru nemeta un izveidoja itin veiksmīgo brigādi “Eschatos”. Taču izrādās, ka arī “okulāri” nav beigti un pagalam: pēc aptuveni sešu gadu pauzes grupas dibinātājs Andris Začs (ģitāra, bass) un kādreizējais tās dalībnieks Magnuss Znatnajs (taustiņi) ķērušies pie jauniem darbiem. Lai tos veiktu, nepieciešams vokālists, bet “OI” gadījumā - dāma. Te nu viņa ir: visās nozīmēs efektīvi efektīgā dziedātāja Māra no “Karmafree” (šīs grupas nosaukums parasti tiek piesaukts, lai precizētu, par kuru Māru ir runa, jo nekad nav skaidrs, kāds viņai kuro reizi būs uzvārds vai skatuves vārds - šoreiz viņa saucas Māra Sekhmet…), kas viņas vokālu ir dzirdējuši, tie sapratīs, ka sanākusi ļoti kvalitatīva nomaiņa. Kopumā “velna ducis” kompozīciju, kas viena no otras atdalītas ar tādām kā interlūdijām, kuras tomēr arī dēvējamas par īsām dziesmām. Stils - kaut kas uz simfoniski gotiska blekmetāla pusi.
PAR. Prieks, ka “okulāri” īsti neietilpst nevienā metālmūzikas nišā - var jau, protams, mēģināt sievietes vokāla dēļ te vilkt kādas paralēles ar Tarju Turunenu un/vai “Nightwish” vai, kas vēl labāk, ar holandiešu “Within Temptation”, savukārt blekmetālam pietuvinātā skanējuma dēļ ar kādu no šī stila blicēm, taču diez ko nesanāks. Par Māru nav jautājumu - viņa ar savu vokālu amplitūdā no teju operdziedātājas līdz totālam “groulingam” pilnīgi noteikti ir šā brīža Latvijas dāmu ekstremālā vokāla Nr.1, taču arī ģitārskanējums un taustiņi te ir augstā līmenī. Tādas smagkompozīcijas kā “A Confession Of Defeat”, “Illusionist And Scissorman” un it īpaši jau “Akathisia” (te savu vareni palīdzīgo balsi sniedzis Mārtiņš Lazdāns no “Frailty”) darītu godu jebkurai šāda žanra apvienībai arī Rietumos.
PRET. Kas te īsti nav līdz galam kārtībā? Klausies un nesaproti! Šķiet, ka kaut kas ir pārspīlēts vai uzspēlēts, kaut kas līdz galam nenostrādāts, kaut kur kaut kā pietrūkst, bet kas tieši - pagrūti uzķert. Nekas, gan šādas mūzikas lielāki “speci” tiks ar šo jautājumu skaidrībā.