"The Gloaming" – mūzika ārpus laiktelpas
Īru pasaules mūzikas grupa The Gloaming, kura viesojās Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, 21. oktobrī, noslēdzot savu rudens koncerttūri, ir unikāla muzikāla vienība, kas profesionāli sintezē gadsimtiem senu tautas mūzikas mantojumu ar modernās pasaules vēsmām, izvairoties no nekautras koķetēšanas ar popkultūru un masu pieprasījumu, spītīgi nepūšot tā stabulē.
Īru vecā stila jeb seannós meditatīvajiem dziedājumiem ar 12. gadsimta dzejas tekstiem un krāšņu tipisko melismātiku viņu repertuārā ir tikpat būtiska vieta kā tradicionālajai deju mūzikai un augstākās raudzes vijolēšanai, bet formas aspektā - džeziskām improvizācijām un laikmetīgās mūzikas paņēmieniem. Kopš iepriekšējā koncerta Prāgā nebija pagājušas pat 24 stundas, kad mūziķi atkal atradās uz skatuves dēļiem, šoreiz vienā no Baltijas jaunākajām un iespaidīgākajām koncertzālēm, lai pirmoreiz priecētu klausītājus Latvijā. Jāpiebilst, teicamā akustikā un ar teicamu, profesionālu skaņu inženieru darbu, kas sniedza milzīgu gandarījumu.
The Gloaming, gluži tāpat kā daudzu izcilu grupu, panākumu atslēga ir fakts, ka tās katrs dalībnieks ir izcils profesionālis sava instrumenta spēlē. Šis apstāklis ļauj kopējo skanējumu padarīt nevis par sastāvdaļu summu, bet jaunu mākslas izpausmi ar pievienoto vērtību. Tradicionālās vijolēšanas korifejs Mārtins Heiss nāk no plaši pazīstamas īru fidleru dzimtas. Viņš turpina muzicēšanas tradīciju vismaz trešajā paaudzē, gūstot panākumus gan dzimtajā Īrijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs. Kad Mārtins Heiss spēlē, vijole šķiet dabisks ķermeņa pagarinājums. Spēlēšanas prasmes viņa izpildījumā liekas kaut kas tikpat vienkāršs kā staigāšana vai plaukšķināšana, par spīti mainīgajam metram un dinamiskajam temporitmam.
Oriģinālās daudzstīgu vijoles - norvēģu hardangera un baroka viola d’amore krustojuma - pavēlnieks Kvīmins O’Raijalla savā spēlētprasmē ir tikpat meistarīgs, cik šķietami pieticīgs savās skatuviskajās ambīcijās. Toties tieši no viņa sākotnēji tik tikko dzirdamajām skaņām izaug pulsējošs ritms, kas gluži kā okeāna vilnis pieņemas spēkā un intensitātē, pārņemot klausītāju uztveri un liekot kustēties līdzi.
Dziedātāja Iarlas O’Lainerda interpretētās dziesmas, tostarp viens no grupas vislabāk zināmajiem hitiem Pilgrim’s song, skan gluži kā no citas pasaules, laika un telpas, vilinot seno leģendu maģijā un ļaujot sasniegt publikā pat tādu kā savdabīgu transa stāvokli, kas ārējās izpausmēs robežojas ar miegu, tomēr nezaudējot aktīvu līdzdalību, līdzīgi kā, piemēram, islandiešu grupas Sigur Ros koncertos. Arī kolorītais pianists Tomass Bārtlets, ar neiztrūkstošo sarkanvīna glāzi uz klavierēm, rokā vai uz skatuves grīdas, demonstrēja savu profesionālo meistarību, lietā liekot ne vien klavieru taustiņus un pedāļus, bet arī stīgas, piešķirot skaņdarbiem laikmetīgajai mūzikai raksturīgas stilistiskās nokrāsas nianses. Kopā ar ģitāristu Denisu Kahilu viņš nojauca jebkādas laikā, telpā un interpretācijas stilā nospraužamas robežas The Gloaming repertuārā un sniegumā.
Stundu un apmēram četrdesmit minūšu ilgajā koncertā zālē valdīja neatslābstoša uzmanība un patiesa ieinteresētība, kas kulminēja pēdējā muzicēšanas setā. Tajā mūziķi atļāvās nedaudz spēles uz publiku, pakāpeniski kāpinot tempu un ļaujot apbrīnot instrumentālistu virtuozitāti arī nepieredzējušam klausītājam vislabāk pamanāmākajā formā - dejisko motīvu atskaņošanas ātrumā. Tik tiešām - izcilība, pasaules elpa un izsmalcinātība no skaņas, kas trīsuļo kā rasas lāse zirnekļa tīklā, līdz ritmiskai deju melodijas daudzbalsu aranžijai - tāds ir The Gloaming. Unikāls īru muzicēšanas tradīcijas un laikmetīgās mūzikas sintezētājs, kas turpina apburt klausītājus no Dublinas līdz Ņujorkai.
Patiess prieks, ka šosezon viņu kalendārā starp tādām koncertvietām kā Parīzes filharmonija, Amsterdamas Concertgebouw, Brēmenes Die Glocke un ELFI jeb Elbas filharmonija Hamburgā ierindojies arī Lielais dzintars Liepājā.