Vīru kopai Vilki – 25

Līga Rušeniece schedule1.nov 2017

Edgars Lipors: «Nav jau visu laiku jāstāv ar ieroci rokās, mums ir tik daudz lietu, kur varam būt miera laika kareivji – gan izglītībā, gan zinātnē, gan mākslā, gan sportā, gan citās sfērās, un mūsu panākumi arī pierāda, cik latvieši ir gudri, sīksti, varonīgi un ideju pilni, ar aktīvu nostāja pret savu tautu, savu valsti» © F64

Piektdien, 3. novembrī, koncertzālē Ave Sol un sestdien, 4. novembrī, Imantas kultūras centrā notiks vīru kopas Vilki 25 gadu jubilejas koncertuzvedums Tumšis bija, gaišis tapa – atskats uz kopas paveiktajiem darbiem.

Koncerta pirmajā daļā skanēs senās karavīru dziesmas, kā arī vīru dziesmas par jūru, kumeļiem un alu. Otrajā daļā būs dziesmas, kuras radīja Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieki, Brīvības cīņu dalībnieki, Otrā pasaules kara latviešu leģionāri un nacionālie partizāni. Jubilejas koncerttūres finišs būs Vācijā, kur koncerti notiks novembra beigās. «Gribam atskatīties, arī citiem parādīt to, ko esam paveikuši šo gadu laikā. Līdz šim esam izdevuši 12 albumus, un tie arī būs galvenās pieturas,» stāsta vīru kopas Vilki vadītājs Edgars Lipors.

Kopas ilgstošā darbība ir liecība tam, ka arī mūsdienās ir cilvēki, kas grib klausīties senās karavīru dziesmas. «Ne tikai jāaiziet 11. novembrī nolikt svecīti, bet modriem jābūt visu laiku. Militārisms jau ir galēja izpausme - ja ir ziepes, tad ņem ieročus rokās un dara to, kas jādara,» uzskata Edgars Lipors un piebilst, ka zobenam visu laiku jābūt asam, bet ne jau vienmēr tas jāliek lietā.

Šogad vīru kopa Vilki atzīmē savas pastāvēšanas ceturtdaļgadsimtu, bet grupas dzimšana ir senāka - 1980. gadā skolotājs Māris Ošs nodibināja Jukuma Vācieša vārdā nosaukto Engures folkloras kopu, kas izpildīja 20. gadsimta karavīru dziesmas, bet 1986. gadā tā kļuva par Liepavotu, savukārt 1992. gada 5. novembrī tika pieņemts vārds Vilki. «Un ar šo nosaukumu mēs sākām iet vēsturiskā dziļumā, apgūt arī senās tradicionālās dziesmas. Mēs joprojām esam vienīgā grupa, kas aptver visu karavīru folkloru, arī pavisam jaunas dziesmas, kas tapušas mūsdienās,» saka Edgars Lipors. Sākotnēji grupas nosaukums raisījis dažādu attieksmi, vieniem tas šķitis pārāk pretenciozs, citiem nepatikusi negatīva vārda izvēle. «Vilks mūsu mitoloģijā ir ļoti augstā statusā - viņš ir Dieva suns, tautasdziesmās vilks attēlots ļoti pozitīvi, atšķirībā no pasakām. Kā dzīvnieks vilks ir ļoti sīksts, izturīgs, ar lielām organizatora spējām. Lai nomedītu vilku, ir jābūt ļoti labam medniekam. Daudzi ir redzējuši stirnu, lapsu, briedi, bet kurš brīvā dabā redzējis vilku? Gandrīz tikai mednieki. Un pieminētās īpašības vajadzīgas labam karavīram. Vēl svarīgs ir ģimeniskums, kas piemīt vilkiem un kas piemīt arī labiem vīriem. Dzīvnieku pasaule ir dažāda, vieni pārojas pa labi un pa kreisi, arī pamet savus bērnus, bet vilkiem ir ļoti izteikta monogāmija, viņi ļoti aizsargā savu ģimeni,» uzsver Edgars Lipors.

Nākamajā nedēļā, kad tiks atzīmēts 11. novembris jeb Lāčplēša diena, Edgars Lipors to aicina svinēt kā Latvijas uzvaras dienu un izsaka cerību, ka kādreiz tā būs brīva diena valstī. «11. novembrī nekas nav jāpolitizē, nekas nav jādala, Brīvības cīņas ir tīri mūsu - ar mūsu formām, ar mūsu karogiem, šai ir jābūt mūsu uzvaras dienai. Protams, ka 11. novembrī pieminam kritušos, bet mūsu mazskaitlīgajai tautai ir viena bēda - mēs ļoti daudz sērojam, maz priecājamies, un šī būtu īstā diena, kad svinēt uzvaru. Tie, kas cīnījās par brīvu Latviju un krita cīņā par to, noteikti negribētu, lai mēs raudām viņu dēļ, bet lai mēs esam priecīgi.».