Pirmoreiz Latvijā – Šimkus improvizācijas
«Es nepazīstu terminu «rudens depresija», jo vizuāli tik skaists nav neviens cits gadalaiks Latvijā. Es to baudu ar acīm un visām pārējām maņām un, pastaigājoties pa mežu, smeļos iedvesmu. Varbūt tas ir vecmodīgs vai romantisks teiciens, bet rudens krāsas mani patiešām iedvesmo,» atzīst izcilais pianists Vestards Šimkus.
Šā gada Jaunās mūzikas festivālā Arēna klausītājus gaida nebijis notikums - trešdien, 18. oktobrī, pulksten 19 Zirgu ielas koncertzālē Vestards Šimkus pirmo reizi atskaņos improvizāciju programmu Vestards Šimkus. Improvizācijas. Pierakstītās un brīvās., ar ko uzstājies prestižos starptautiskos festivālos.
Koncertā skanēs visjaunākā mūzika - Vestarda Šimkus brīvās improvizācijas jeb skaņdarbi, kas dzims klausītāju acu priekšā un būs dzirdami tikai šajā koncertā. Līdz ar to šis koncerts būs absolūti unikāls. Pianista improvizāciju stilistika sakņojas gan laikmetīgajā akadēmiskajā mūzikā, gan džezā, gan pasaules un senajā mūzikā, šajos it kā dažādajos žanros meklējot kopīgos saskarsmes punktus. Tām līdzās skanēs arī Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena un Franča Šūberta fantāzijas jeb «pierakstītās improvizācijas».
Vestards Šimkus atklāj, ka improvizācijas koncertus, kur mūzika dzimst klausītāju klātbūtnē, viņš spēlē tikai gadu. Pirmais bija Spānijā, tam sekoja koncerti Berlīnē Vācijā un Ženēvā Šveicē. «Šis būs tikai ceturtais koncerts, kurā spēlēju improvizācijas,» saka Vestards Šimkus, uzsverot, ka improvizācijas viņa radošajā darbībā nav nekas jauns. «Patiesībā tas ir visvecākais virziens, jo es improvizēju katru dienu jau no septiņu gadu vecuma - kopš tētis pamanīja, ka, sēžot pie klavierēm, man tas labi padodas. Tieši viņš man teica, ka ir jāimprovizē katru dienu, pēc gammām un vingrinājumiem. Zināmu laika periodu es to vienkārši izkopu arvien vairāk un vairāk un faktiski tikai pagājušogad tā pa īstam jutos pietiekami gatavs, lai improvizētas mūzikas koncertus sāktu spēlēt publiski,» stāsta pasaulē augstu novērtētais latviešu pianists. Viņaprāt, improvizācija ir visdabiskākā mūzikas izpausme, un tieši pagājušogad koncertā Spānijā viņš saprata, ka publikas priekšā improvizācijas sanāk labākas nekā mājās. «Jo klausītāju klātbūtne palīdz koncentrēties tā, kā mājās tas nav iespējams. Un sajūta bija tik laba un pozitīvā nozīmē tik mierīga, ka es sapratu, ka ļoti gribētu to turpināt arvien vairāk un vairāk.»
Pianists norāda: iespējams, ka klausītāji paši to neapzinās, bet viņi ļoti aktīvi piedalās koncerta tapšanā - ar to, kā viņi klausās. «Skatītāji ļoti mani ietekmē, es ļoti viņus dzirdu un jūtu. Un jo īpaši improvizētas mūzikas koncertos veidojas interesanta, ja tā var teikt, saruna ar klausītājiem - jo tieši viņi stimulē iztēli un jaunu muzikālu ideju rašanos.»
Tūlīt pēc koncerta Rīgā Vestards Šimkus dosies uz Barselonu, kur 20. oktobrī gaidāms viņa solokoncerts ar 19. un 20. gadsimta mijas mūziku. «Pārslēgties uz pilnīgi cita tipa mūziku, protams, nav viegli,» viņš atzīst.
Paralēli viņš raksta jaunu skaņdarbu korim un klavierēm - diriģenta Jāņa Ozola vadītajam jauniešu korim Maska, ko kopā ar kori pats arī pirmatskaņos 23. decembrī Doma baznīcā. «Tas būs ļoti gaišs šo skaisto un svarīgo svētku skaņdarbs,» saka Vestards Šimkus, piebilstot, ka sezona, protams, ir saplānota diezgan tālu uz priekšu. «Tuvākā gada laikā man atkal gaidāma tikšanās ar fantastiskiem diriģentiem - ar Karelu Marku Šišonu mēs tiksimies ne tikai Rīgā Lielajā ģildē nākamgad maijā, bet pirms tam arī Grankanārijā Spānijā, kur viņš vada Grankanārijas filharmonisko orķestri. Uzreiz pēc tam es došos Austriju, kur divos koncertos muzicēšu kopā ar Insbrukas simfonisko orķestri, ko diriģēs Ainārs Rubiķis. Tās ir galvenās virsotnes šajā sezonā, kurā, protams, būs vēl daudz kas cits.».