LU pūtēju orķestris neatstāj iespējas konkurentiem un plūc laurus Čehijā

© Publicitātes foto

Latvijas Universitātes biedrības „Juventus" pūtēju orķestris diriģentu Jāņa Puriņa un Jāņa Kaģa vadībā 18. Starptautiskajā pūtēju orķestru konkursa Ostravā (Čehija), ieguva 95,4 punktus no 100 iespējamiem un saņēma konkursa „Grand Prix" – firmas „Arnolds & Sons" trompeti un kļuva par absolūto konkursa uzvarētāju.

Latvijas Universitātes (LU) pūtēju orķestris (PO) konkursā piedalījās visaugstākās grūtības pakāpes grupā, atskaņojot obligāto skaņdarbu - čehu komponista Pāvela Staneka „Svītu par čehu tautas dziesmu tēmām", latviešu komponista Andra Riekstiņa svītas „Sena partita" ceturto daļu „Matlot" un amerikāņu komponista Deivida Maslankas „Mazu simfoniju Dod mums šo dienu/ Give Us This Day".

Ostravas Starptautiskais pūtēju orķestru konkurss notiek reizi divos gados un tajā piedalījušies gandrīz visu Eiropas valstu kolektīvi. Šogad pirmo reizi konkursā tika pārstāvēta arī Latvija. Konkursa dalībnieku vidū bija arī orķestri no Čehijas un Horvātijas. Konkurss norisinājās Janāčeka Filharmonijas orķestra mājvietā - Ostravas Kultūras centra Lielajā zālē.

Šī gada konkursa žūrijā bija ne tikai pūtēju orķestru mūzikas prominences no Čehijas, bet arī diriģents Adams Hudecs no Slovākijas un komponists Oto Švarcs) no Austrijas.

Publicitātes foto

Žūrijas loceklis Oto Švarcs uzteica orķestra labo skanējumu un Andra Riekstiņa skaņdarba atskaņojuma interpretāciju. Savukārt žūrijas loceklis, Čehijas Policijas orķestra galvenais diriģents Vaclavs Blahuneks atzina, ka LUPO bija izcili sagatavojies: „Paldies par jūsu mūziku. Piemērota programma, laba orķestra kopskaņa, simfonisks skanējums, izcils balanss."

LUPO saņēma arī balvu par labāko obligātā skaņdarba atskaņojumu savā grupā.

„Piedalīšanās konkursos ir nozīmīgs profesionālu izaugsmi veicinošs faktors katram mākslinieciskam kolektīvam. Vēl jo vairāk - ja tajā izdodas uzvarēt, saņemt konkursa absolūtā uzvarētāju balvu. Man ir liels prieks par visu mūziķu atdevi gan gatavojoties braucienam, gan arī pašā konkursā. Protams, lielu palīdzīgu roku labai muzicēšanai deva arī izcilā Ostravas koncertzāle. Tajā bija dzirdams viss, atlika tikai brīvi un atraisīti muzicēt. Un tas arī notika gan stilistiski grūtajā Andra Riekstiņa darbā, gan konkursa dienas jubilāra, deviņdesmitgadnieka, obligātā skaņdarba komponista Pāvela Staneka mūzikā, gan maģiskajā un aizrautīgajā Deivida Maslankas mūzikā," uzsvēra LUPO diriģents Jānis Puriņš.

LU pūtēju orķestris piedalījās arī noslēguma koncertā, atskaņojot Džona Berija, Nino Rotas, Astora Pjacollas, Pētera Butāna un Imanta Kalniņa mūziku.

LU pūtēju orķestra braucienu uz konkursu finansiāli atbalstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, LU Studentu Padome, VKKF.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais