Raimonds Ozols. Uz pavasarīgas atpūtas nots

RAIMONDS OZOLS: «Negribas mūziku salīdzināt ar pārtikas produktiem, tomēr šī programma ir kā pavasarīgs rasols. Katrs skaņdarbs, ko esam iekļāvuši programmā, mums pašiem patīk, un ļoti ceram, ka patiks publikai» © Foto no Raimonda Ozola personiskā arhīva

«Pavasaris ir klāt, tāpēc šajā programmā būs pavasarīgas melodijas, būs pārstāvēti visdažādākie žanri, īsi sakot – mūzika labam garastāvoklim, un tas ir pats galvenais – lai cilvēki gūst gandarījumu,» saka vijolnieks Raimonds Ozols, kurš svētdien Dzintaru koncertzālē kopā ar stīgu kvartetu uzstāsies jaunā cikla Brīvdienu mūzika koncertā.

Ciklu Brīvdienu mūzika Dzintaru koncertzāle aizsāka šī gada sākumā, atsaucoties uz publikas vēlmēm baudīt koncertu dienas gaišajā laikā, tāpēc arī jaunais projekts nosaukts kā «demokrātisks cikls», turklāt koncertu sākums ir nevis, kā ierasts, vakarā, bet dienas vidū - pulksten 14. Vēl būtiska iezīme - šī cikla «saimnieks» jeb visu koncertu vadītājs ir diriģents Jānis Ozols, kurš plašākai publikai labi pazīstams kā viens no grupas Cosmos dalībniekiem. Jānis Ozols atzīst, ka šie koncerti tiek veidoti kā saruna ar māksliniekiem par mūziku un dzīvi, apspriežot ne tikai mākslinieciskus, bet arī sabiedriski aktuālus jautājumus un, protams, baudot mūziku nepiespiestā atmosfērā. Šī cikla ideju par simpātisku atzīst arī Raimonds Ozols, kurš uzskata, ka muzicēšana gluži vai «mājas atmosfērā publikai nereti patīk daudz labāk nekā noklausīties koncertu un aiziet mājās». Vijolnieks uzskata, šis ir labs veids, kā publiku ieinteresēt nākt arī uz citiem pasākumiem, turklāt «šie koncerti ir labi apmeklēti, arī šis, paredzams, tāds būs».

«Vienam ir skumjāk uzstāties, tāpēc šoreiz uzstāšos kopā ar stīgu kvartetu,» saka Raimonds Ozols. Viņa «komandā», kā allaž, ir uzticamā skatuves un dzīves partnere, vijolniece Daina Birzniece, un šoreiz abiem pievienosies altiste Katrīna Krašauska un čellists Ainārs Paukšēns. «Daudzus gadus ir spēlēts Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, daudzus gadus muzicēts arī kvartetā - gan koncertos, gan saviesīgos pasākumos, tāpēc repertuārs sakrājies. Visu kvarteta dalībnieku pamatdarbs ikdienā ir Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kur ir ap 70 mūziķu, to vada diriģents, savukārt kvartetā muzicēšana ir citādāka, kamermuzicēšana ir ļoti veselīga mūziķim - tā pieprasa lielu ieklausīšanos citam citā, bet vienlaikus - muzicēt var brīvāk,» uzskata Raimonds Ozols.

Rīkotāji sola, ka koncerta programma būs klasiskās mūzikas šedevru, regtaima un tango buķete - G. F. Hendeļa Karalienes Šēbas ierašanās no oratorijas Solomons, J. S. Baha pārpasaulīgais Arioso no 156. kantātes un dievišķa melodijas lappuse no K. V. Glika operas Orfejs un Eiridīke. Kāda rotaļīgāka nots pie čehu romantiķa Antonīna Dvoržāka un, iespējams, viens no skaistākajiem skaņdarbiem vijolei - Meditācija no Žila Masnē operas Taīda. Astors Pjacolla aizvedīs uz saules pielietās Argentīnas tango pasauli, bet leģendārais Skots Džoplins - pie amerikāņu regtaima dzīvīguma. «Domāju, ka šis projekts ir ļoti veiksmīgs, ne velti to pierāda klausītāju atsaucība. Repertuārs attiecīgi piemeklēts, tas ir plašs, visdažādākajām gaumēm, sākot no Baha un Vivaldi līdz Piacollam un Skotam Džoplinam, visdažādākie žanri. Negribas mūziku salīdzināt ar pārtikas produktiem, tomēr šī programma ir kā pavasarīgs rasols, un rasols, kā zināms, latviešiem ļoti garšo, lai gan tas nav pārāk veselīgs. Katrs skaņdarbs, ko esam iekļāvuši programmā, mums pašiem patīk, un ļoti ceram, ka patiks publikai, jo tieši par publiku tiek domāts pirmām kārtām. Jā, svētdienā pa publika varētu būt uz atpūtas nots, bet man tas ļoti patīk,» atzīst Raimonds Ozols.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais