Sinfonietta Rīga atklāj sezonu

IEINTERESĒTĪBA. Normunds Šnē: «Orķestra skaņa ir ļoti atkarīga no ieinteresētības līmeņa, ar kādu mūziķi spēlē. Sinfonietta Rīga kodols ir praktiski nemainīgs kopš tā dibināšanas» © Publicitātes foto

Piektdien, 23. septembrī, ar koncertu Lielajā ģildē savu 11. sezonu atklās valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga.

«Sezonu vienmēr gribas iesākt ar kaut ko svaigu un interesantu. Šajā koncertā ir trīs svarīgi notikumi,» saka Sinfonietta Rīga dibinātājs, ilggadējais mākslinieciskais vadītājs un šī koncerta diriģents Normunds Šnē. Šoreiz kamerorķestris uzstāsies kopā ar Jūrmalā dzimušo un ilgu laiku ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu vijolnieci Vinetu Sareiku un viņas kolēģi Berlīnes kvartetā Artemis altistu Gregoru Zīglu, ko Šnē uzskata par vienu no izcilākajiem kamermūzikas atskaņotājiem pasaulē. Abi atskaņos solopartijas Volfganga Amadeja Mocarta Sinfonia Concertante vijolei, altam un orķestrim. Programmā iekļauta arī Kristapa Pētersona kamersimfonija Akustikas apguve, šis darbs 2014. gadā rakstīts speciāli atskaņošanai Spilves lidostas daudzpakāpju arhitektūras ansamblī. «Darbs solās būt pārsteigums, jo instrumenti būs izvietoti visā zālē, lai akustikas īpatnības un nianses skanētu no visiem stūriem,» atklāj Normunds Šnē. Programmā iekļauta arī Franča Šūberta tā saucamā Lielā simfonija. «Tas ir viens no komponista atslēgas darbiem, jo pēc daudziem meklējumiem viņš atradis savu simfonijas ideālu, un šajā darbā komponists realizējas visā savā pilnībā. Interesanti, ka pēc uzrakstīšanas šis darbs netika atskaņots, tikai pateicoties Robertam Šūmanim, tas ieguva pasaules slavu, un šodien neviens vairs neapšauba šī darba izcilo nozīmi. Žēl, ka šī ir Šūberta pēdējā simfonija, interesanti, kā viņa domas un idejas attīstītos tālāk,» saka Normunds Šnē.

Kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs uzsver, ka viņa vadītajam kolektīvam katrs koncerts ir īpašs, rūpīgi tiek strādāts pie ikvienas programmas - gan pie repertuāra, gan pie interpretācijas, gan izvēloties pieaicinātos solistus. «Mums nav tik daudz koncertu, lai atļautos koncertus, ar kuriem vienkārši aizpildīt laiku un telpu. Mums katrs koncerts ir notikums, mūsu koncertos daudz mūzikas skan pirmo un vienīgo reizi gan mūsu izpildījumā, gan vispār - Latvijā. Tāpēc katrs gājiens uz skatuves ir nozīmīgs mums, ceru, ka arī klausītājiem.»

Runājot par gaidāmo sezonu, Normunds Šnē uzsver, ka tajā, līdzīgi kā iepriekšējās, koncertos tiks spēlēti gan skatītājiem labi zināmi, gan mazāk pazīstami skaņdarbi, būs arī pirmatskaņojumi. «Šī kombinācija ir izrādījusies veiksmīga. Balanss starp mūžīgām vērtībām un jauno - tas ir mūsu princips jau ilgstoši. Sinfonietta Rīga spēlē visu, kas mūsu sastāvam piemērots, un pārāk neaizraujamies ar vienu virzienu, bet tieši otrādi - cenšamies aptvert pēc iespējas plašāku spektru. Mums ir savs klausītājs, ko augstu vērtējam, un mūsu pienākums ir rūpēties par to, lai viņam būtu interesanti,» atzīst Normunds Šnē. Protams, žēl, ka Rīgā joprojām nav savas akustiskās koncertzāles, jo nereti Lielajā ģildē notiekošie koncerti ir pilnībā izpārdoti, tas nozīmē, ka daudzi potenciālie koncerta apmeklētāji paliek aiz durvīm. Arī šajā sezonā orķestris muzicēs kopā ar daudziem viesmāksliniekiem. Normunds Šnē atklāj, ka ne tikai daudzi komponisti vēlas, lai tieši Sinfonietta Rīga atskaņotu viņu skaņdarbus, bet arī daudzi solisti vēlas spēlēt ar kopā orķestri. «Varbūt tāpēc, ka mēs esam ļoti atvērti dažādām idejām un arī pārdrošiem eksperimentiem. Ar mums iespējama daudz lielāka brīvība gan repertuāra, gan interpretāciju ideju ziņā. Tā ir realitāte - Eiropā lielākoties ir ļoti konservatīva mūzikas dzīve, to var teikt gan par koncertu organizētājiem un izpildītājiem, gan arī repertuāra izvēli.»

Arī šajā sezonā Sinfonietta Rīga koncerti notiks arī Cēsīs un Rēzeknē, un to orķestra mākslinieciskais vadītājs uzskata par kolektīva «pienākumu, prieku un interesi».



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais