Šodien, 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, pulksten 19 Lielajā ģildē atkal skanēs Jura Kulakova un Pētera Aigara dramatiskā kantāte Sarkanais vilciens. Tā vēsta par izsūtīšanas notikumu traģismu, sākot ar neticību, ka kaut kas tāds var notikt brīvā zemē, līdz apjausmai par neatgriešanos.
Diriģentes Airas Birziņas vadībā Sarkanā vilciena atskaņošanā piedalīsies solisti Ieva Akuratere un Ivars Cinkuss, aktieris Jānis Paukštello, rokgrupa Pērkons, Rīgas Doma meiteņu koris Tiara, sieviešu kori Dzintars un Rasa, kā arī mūziķi Agneses Kanniņas-Liepiņas vadībā. Koncerta režisors - Uģis Brikmanis. Bezmaksas ielūgumus var saņemt Biļešu paradīzes kasēs.
«2016. gada 14. jūnijā aprit 75 gadi kopš Latvijas iedzīvotāju deportācijām Otrā pasaules kara iesākumā. Šo faktu ir svarīgi atcerēties arī mūsdienās un kā svarīgu vēsturisku notikumu stāstīt jaunajai paaudzei, lai nākotnē nekur pasaulē nevarētu atkārtoties diktatūru represijas pret mierīgajiem iedzīvotājiem,» uzsver Latvijas Ordeņu brālības priekšsēdētājs Juris Griķis. «Eiropā un pasaulē arvien biežāk skan satraucošas ziņas par kariem, nevainīgu cilvēku iznīcināšanu dažādās zemeslodes vietās. Latvija ir Eiropas sastāvdaļa un tādējādi līdzatbildīga par Eiropas kristīgo un cilvēcisko vērtību saglabāšanu, to uzturēšanu. Vēstures izzināšana caur māksliniecisku notikumu var palīdzēt mūsdienu jauniešos veidot aktīvu attieksmi pret pasaulē notiekošo, mazināt sabiedrības vienaldzību un mudināt apzināties patiesās dzīves vērtības,» uzskata Juris Griķis.
Dramatisko kantāti Sarkanais vilciens meiteņu korim, trīs solistiem, kamerorķestrim un rokgrupai Pērkons Juris Kulakovs radīja 2005. gadā. Tā izskanējusi jau vairākkārt.
«Jura Kulakova radītais skaņdarbs ir ļoti spilgts un tēlaini bagāts, muzikālajā izteiksmē daudzveidīgs un spēcīgs. Klausītājus tas uzrunā ar atkailinātām emocijām un dziļu pārdzīvojumu. Kantātes Sarkanais vilciens atskaņojums ir dzīva un skaudra Latvijas vēstures stunda ikvienam,» uzskata diriģente un Rīgas Doma meiteņu kora Tiara mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa. «Ģimenēs šis temats un laika periods tiek maz pārrunāts, jo mēs sargājam savus bērnus, tāpat kā mūsu vecāki un vecvecāki sargāja mūs. Bet par to ir jāstāsta, lai šis pārdzīvojums dzīvotu tautas atmiņā.».