Mūzikas žurnālists Māris Papēdis. Atšifrēt leģendu

«Grupa Remix ir augstākais sasniegums latviešu popmūzikā. Vēl joprojām. Turklāt tā bija pirmā latviešu grupa, kas mēģināja iekarot Rietumus un saprata, ka viņiem tur nav, ko darīt,» uzskata mūzikas žurnālists Māris Papēdis. Atzīmējot grupas Remix dibināšanas 30 gadus, klajā nākusi grāmata Remix... pie Laika.

Saproti, kā gribi

«Remix bija ieinteresēti, lai uzrakstu par grupu, savukārt es biju ieinteresēts par viņiem kaut ko vairāk uzzināt. Jā, tas ir noiets etaps latviešu populārajā mūzikā, bet tas ir ļoti interesants etaps,» atzīst mūzikas žurnālists Māris Papēdis, kurš savai pirmajai grāmatai veltījis pusotru gadu. Grāmata Remix... pie Laika ir versija par pirmo starptautiski zināmāko latviešu populārās mūzikas grupu. Apvienībā spēlēja izcili sava žanra profesionāļi – Aivars Hermanis, Uldis Marhilēvičs, Vilnis Krieviņš, Rodrigo Fomins (Igo), Jevgēņijs Ščapovs un Eduards Glotovs. Grupa izpildīja gan popa un roka stila dziesmas, tā koncertos atskaņoja arī instrumentālu džezroku un ar šo programmu kļuva pazīstama ārpus Latvijas – Norvēģijā, Polijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā un arī bijušajās Padomju Savienības republikās. Remix savu darbību beidza 1992. gadā, kad pēc menedžmenta līguma noslēgšanas ar ASV kompāniju AM RE Managers mūziķi gadu uzturējās ASV un pakāpeniski transformējās par grupu RIGA. «Grupas Remix aktīvā darbība norisinājās arī mūsu valstij ļoti interesantā laikā. Caur mūzikas dzīves notikumiem bija iespējams atcerēties arī tā laika Latvijas kultūras dzīves notikumus, personības un viņu lomu turpmākajā kultūrvides attīstībā,» atzīst Māris Papēdis. Viņa koncepcija, rakstot grāmatu, bija: «Parādīt, kā komunisma ēras pēdējos gados Latvijā parādījās kaut kas rietumniecisks.» Lai gan grupas gaitām viņš savulaik sekojis līdzi, sākot rakstīt grāmatu, vispirms iepazinies ar materiālu, kas pieejams internetā un savulaik bija publicēts presē, jo pašam neesot bijusi sakrāta mapīte.

«Daudz ko stāstīja mūziķi, bet krietns laiks tomēr ir pagājis... Visgrūtāk sekmējās ar Vilni Krieviņu, jo viņš ir mazrunīgs, no viņa grūti kaut ko izspiest. Uldim Marhilēvičam un arī Igo ir laba atmiņa, jo īpaši par detaļām, bet, protams, notikumu priekšplānā ir viņi paši, Aivars Hermanis vairāk atcerējās globālus notikumus, bet ne sīkumus, savukārt Glotovs – blēņu darbus. Uz Latviju bija atbraucis arī Jevgēņijs Ščapovs, daudz staigājām gar jūru, daudz runājām, patiesībā – filozofējām par dzīvi,» stāsta Māris Papēdis, kuram grāmatas tapšanas laikā nācies atcerēties arī dažu interesantu, bet labi aizmirstu faktu, piemēram, to, ka par grupu Remix savulaik recenziju rakstījis arī komponists Imants Kalniņš. Par to, ko jaunu viņš uzzinājis par grupas dalībniekiem, mūzikas žurnālists klusē, vien pasaka: «To varētu uzrakstīt otrajā grāmatā. Saproti, kā gribi.» Un piebilst: «Tagad varētu sākt rakstīt īsto grāmatu par Remix.»

Spēcīgu personību spožums un posts

Grupas pastāvēšanas laiks bija samērā īss – apmēram pieci gadi, tomēr leģenda par to turpinās daudz ilgāk par grupas eksistenci. Māris Papēdis piekrīt uzskatam, ka Remix bija ne tikai labvēlīgi rašanās apstākļi un pastāvēšanas nosacījumi, bet, protams, grupā bija sapulcināti ļoti talantīgi mūziķi. «Un visi arī spēcīgas personības, tas bija viņu spēks un reizē, iespējams, arī v. Uz āru jau daudz kas neparādījās, bet to var nojaust, dalībniekus intervējot ne vienu reizi vien. Protams, ka spēcīgiem raksturiem sadzīvot ir grūti, īpaši, ja vēl atceras to, ka lielāko daļu savas darbības viņi pavadīja koncertos bijušās Padomju Savienības republikās, mēnešiem diendienā kopā. Tomēr viņi mēģinājuši sadzīvot. Iespējams, tas ir arī Hermaņa nopelns, kas mācēja viņus visus salikt...» uzskata Māris Papēdis. «Tas bija laiks, kad varēja rasties šāds ansamblis – par spīti un arī pateicoties šim laikam. Tas laiks bija svarīgs. Tikpat nozīmīgs kā viņi paši. Nedomāju, ka tāda grupa kā Remix varētu rasties šajā laikā. Tomēr manis teiktais nenozīmē nostalģiju pēc tiem laikiem.»

Apmēram tajā pašā laikā – astoņdesmito gadu vidū – radās vairākas spēcīgas latviešu grupas, bet tās tik aktīvi nebrauca koncertēt pa PSRS. «Nebrauca, jo viņiem nebija Igo, kurš uzvarēja Vissavienības jauno dziedātāju konkursā Jūrmala ’86, ko parādīja Centrālā televīzija, un tāpēc Igo nākamajā dienā zināja visa Padomju Savienība. Krievijā jau nerakstīja uz afišām «grupas Remix koncerts», bet «Igo un grupa Remix»... Pateicoties viņam, Remix aicināja koncertēt Krievijā. No mūsdienu viedokļa raugoties – labs mārketinga gājiens, bet – neapzināts, diez vai stratēģiski izdomāts. Kā bieži mēdz teikt – sakrita visas zvaigznes.» Par latviešu mūziķiem, kas šobrīd dodas koncertēt Krievijā, Māris Papēdis izsakās diplomātiski: «Ir divas puses. Uz kurieni tad lai viņi brauc? Kur Busulis vai Prāta vētra var braukt? Uz Rietumiem? Vai tur viņi kādam ir vajadzīgi? Tieši tāpat bija ar grupu Remix, arī viņi tur nevienam nebija vajadzīgi.» Žurnālists atgādina, ka savulaik, deviņdesmito gadu sākumā, amerikāņu mūzikas industrijas pārstāvji Latvijā meklējuši savdabīgus talantus, noklausījušies daudzas grupas, arī Jumpravu, Zodiaku, Līvus, Odis, Credo, Opus, bet sadarbībai izvēlējušies Remix kā vissavdabīgākos. «Un rezultātā amerikāņi šo savdabību iznīcināja, vienu pēc otra atsijājot sākotnējā Remix dalībniekus. Producenti mainījās cits pēc cita, vienam vajadzēja tā, otram – tā, trešajam – ko citu. Amerikas iekarošanā Remix zvaigznes nebija labvēlīgas, grupa likvidējās 1992. gadā. Nezinu, vai viņi ilgi būtu noturējušies, ja nebūtu pārbaudījuma ar Ameriku. Vai braukātu pa tolaik jau izjukušo Padomju Savienību? Diez vai, jo tā būtu atkāpšanās. Par pašmāju vietējiem lauku klubiņiem vispār nav ko runāt, jo kādu gan koncertturneju var sarīkot Latvijā? Klubā Pampāļos, Ēdolē vai Apē 150 skatītājiem? Ja esi koncertējis stadionos, tad atgriezties pie 150 skatītājiem... Grupa Remix ir augstākais sasniegums latviešu popmūzikā. Vēl joprojām. Viss. Ir citi varianti?»

Mazvērtības kompleksi

Mūzikas žurnālists joprojām seko līdzi norisēm populārās mūzikas jomā Latvijā, bet – ne ar lielu interesi. Un, piemēram, šovakar notiekošo Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons ceremoniju viņš vēros neklātienē, jo, kā izrādās, viņš nemaz nav vērtētāju vidū. «Laikam neietilpstu rāmjos,» smejot saka Māris Papēdis. «Visas balvas ir subjektīvs lēmums. Pagājušajā gadā grupai Prāta vētra iznāca albums, tas nozīmē, ka šogad vairumu balvu saņems Prāta vētra – to var prognozēt, paskatoties šīs balvas vēsturē. Garlaicīgi. Tas liecina par vērtētājiem. Arī visas ākstības ar Eirovīziju... Ja no paša sākuma ir redzams, ka vienu divus velk uz finālu, tad tās, manuprāt, ir ākstības. Mēs pārāk iespringstam uz pasākumu, kas nemaz nav iespringšanas vērts. Patiesībā tie ir mūsu mazvērtības kompleksi.»

Žurnālists neslēpj, ka arvien mazāk ir aktuālo grupu un notikumu Latvijā, kas piesaista viņa uzmanību. «Šodien vairs nav tādu grupu kā kādreiz. Te jau nav normāla tirgus, esam pārāk mazi, lai kaut kas nopietns varētu rasties. Arī konkurence nav nekāda lielā. Arī visādi mūzikas šovi līmeni ir nonivelējuši. Kāds skaņu režisors, kuram ir sava studija, stāstīja, ka nevar atkauties no tādiem, kas grib, lai ieraksta viņiem vienu dziesmu un lai tai sataisa prefektu skanējumu. Visi grib ātru popularitāti par minimāliem līdzekļiem. Jā, es sekoju līdzi aktuālajām norisēm, bet nevaru nosaukt nevienu, par kuru šodien domātu – šo mūziku es labprāt klausīšos arī pēc gadiem 10, 20... Ir jau dažas interesantas grupas, bet kopumā... uzraksta vienu dziesmu, to izreklamē visos portālos, un, ja vēl uzfilmē klipu, tad ir prezentācijas, ēšanas un dzeršanas... Jā, tā ir tiesa, ka mūsu klasiskās mūzikas pārstāvji sekmīgi iziet pasaulē, viņi var, viņiem izdodas.»

«Tagad meklēju normālu darbu. Un plānoju rakstīt nākamo grāmatu. Protams, tikai no grāmatu rakstīšanas Latvijā nevar iztikt. Parēķināju, ka grāmatas tirgotāji saņem vairāk nekā grāmatas autors,» ironiskā tonī saka Māris Papēdis. Pēdējā laikā viņš arvien vairāk klausoties ierakstus, nevis apmeklē koncertus. «Kad te parādījās Rietumu mākslinieki, tad visi skrēja uz koncertiem, mutes atvēruši, arī es, bet tagad tas viss saņemams, ieslēdzot podziņu... Tāpat jau – uz visiem koncertiem neaiziesi, uz visiem arī negribas iet.»

Māris PAPĒDIS

• Mūzikas žurnālists

• Dzimis 1954. gada 17. martā

• Meitas: Magda (35) un Liene (32), mazmeitas: Loreta (3) un Tilda (2)

• Absolvējis Rīgas 25. vidusskolu (1972). Mācījies Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā

• Regulāri medijos rakstījis par latviešu populāro mūziku

• Strādājis laikrakstos Rīgas Balss, Neatkarīgā Rīta Avīze, Padomju Jaunatne, Jūrmala, Latvijas Avīze, Jelgavnieki.lv, žurnālos Teātra Vēstnesis, Sarunas u.c.

• Sadarbojies ar Latvijas Radio programmu jaunatnei Dzirkstele u.c.