KULTŪRA: Aina Kalnciema. 15 gadu un 15 koncertu

«Visi, kurus esmu uzaicinājusi piedalīties festivālā, ir augstas klases izpildītājmākslinieki. Tas, ka viņu vārdi mūsu klausītājiem varbūt nav atpazīstami, nenozīmē, ka viņi nav pazīstami pasaulē, ka viņi nav uzmanības vērti. Tieši otrādi,» uzsver izcilā klavesīniste un Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla Rīgā direktore Aina Kalnciema.

Atklājot 15. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla jubilejas sezonu, vairāki koncerti notika jau pavasarī – no 19. līdz 28. martam bija Baha mūzikas nedēļa, kuras ietvaros klausītājiem Latvijā pirmo reizi tika piedāvāts arī visai ambiciozs projekts – 12 stundu ilgs Baha maratons, kura ietvaros vienas dienas garumā sešos koncertos trīs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) zālēs tika atskaņotas J. S. Baha darbu interpretācijas. 5. jūlijā notika festivāla vasaras koncerts, kas tradicionāli izskanēja Jaunmoku pils Dārza svētku ietvaros.

Savukārt sestdien pulksten 19 Mazajā ģildē gaidāms 15. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla Rudens cikla atklāšanas koncerts.

Ļoti rūpīgi izvēlēti

«Šogad festivāla 15. jubilejas sezonai par godu ir apzināti ieplānoti 15 koncertu,» saka Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla direktore Aina Kalnciema, uzsverot, ka visi mākslinieki, kuri piedalās festivālā, ir viņas pašas ļoti rūpīgi izvēlēti. Tāpēc īpaši. «Viņi visi ir izcili augstas klases profesionāļi, pasaules mēroga zvaigznes. Iepazīstoties ar viņu biogrāfijām un sasniegumiem, ikvienam taps skaidrs, kāpēc tieši viņus esmu gribējusi atvest uz Rīgu. Jo uz viņu koncertiem Rietumos biļetes ir gandrīz neiespējami iegādāties, bet es ļoti gribu, lai arī mūsu klausītāji var baudīt viņu īpašo sniegumu,» stāsta Aina Kalnciema.

Viņa atklāj, ka mūziķu grupas, kuras ieradīsies Rīgā, šajā festivālā piedalīsies pirmo reizi. Atsevišķi mūziķi jau šeit ir bijuši, bet ne šādos sastāvos. Tāds arī esot festivāla uzstādījums – iepazīstināt klausītājus ar katrreiz jauniem izpildītājiem. Vienīgi izcilais Maskavā dzimušais pianists Aleksejs Ļubimovs, kurš ir viens no spilgtākajiem un oriģinālākajiem šobrīd koncertējošiem māksliniekiem, uz Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu Rīgā brauks jau piekto reizi.

«Viņš ir unikāls!» sajūsmināti saka izcilā klavesīniste. «Ļoti neparasts un īpatnējs pianists, kurš katrreiz uzstājas citā ampluā. Pirmajā reizē viņš spēlēja uz lielā koncertflīģeļa, otrajā reizē – uz klavihorda, trešajā – uz āmuriņklavierēm, kas speciāli tika vestas no Vācijas, bet ceturtajā reizē Aleksejs Ļubimovs festivāla klausītājus pārsteidza, spēlējot uz franču meistara Erāra klavierēm. Šie flīģeļi Eiropā ir diezgan liels retums, taču ļoti augsti novērtēti kā atbilstoši tā laika klaviermūzikas atskaņošanai. Un, iedomājieties, šāds instruments tika atrasts un restaurēts tepat Latvijā!» aizrautīgi stāsta festivāla direktore. Viņa atklāj, ka šoreiz Aleksejs Ļubimovs spēlēs uz lielā Steinway & Sons koncertflīģeļa JVLMA. «Protams, es viņu būtu varējusi iekārtot arī Lielajā ģildē, bet viņam šai programmai vajadzīga speciāla akustika, un viņš par labāku atzina Mūzikas akadēmijas Lielo zāli.»

Nejaušību nav

Atsaucot atmiņā 2001. gadu, kad Rīgā notika pirmais Baha kamermūzikas festivāls, Aina Kalnciema secina, ka 15 gadu pagājuši neticami ātri. «Jā, ļoti ātri. Tagad, atskatoties atpakaļ, varu būt gandarīta, ka pie mums bijušas fantastiskas grupas un ansambļi, bijuši ļoti krāšņi koncerti, turklāt skatītāju zāle vienmēr bija pārpildīta.»

Aina Kalnciema stāsta, ka 2001. gadā festivāls notika vēsturiskajā Reiterna namā, kur tagad sev mājvietu radusi Latvijas 1. rokkafejnīca. «Tā ir brīnišķīga vēsturiska ēka ar savu noskaņu, tur pagrabā ir lieliska velvju zāle, un tur pirms piecpadsmit gadiem arī notika pirmais festivāla koncerts. Ja nemaldos, pirmajā koncertā solo spēlēja mazā Baiba Skride. Un, lai cik tas nebūtu mistiski, bet šī ēka ir uzcelta 1685. gadā [par ko liecina arī monogramma nama fasādē] – tajā pašā gadā, kad ir dzimis Johans Sebastiāns Bahs. Nejaušība? Es uzskatu, ka nejaušību nav. Bet, pirms tur notika festivāls, es nezināju šā nama uzcelšanas gadu,» atzīst Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla direktore.

Eiropas apritē

Aina Kalnciema ar gandarījumu stāsta, ka festivāls uzreiz kļuva slavens. Šī vieta – Reiterna nama velvju zāle – publikai jau bija pazīstama, jo pirms tam desmit gadu garumā viņa tur bija koncertējusi kopā ar Imantu Ziedoni. Tie bija Zvaigžņu dienas vakari, kur Imants Ziedonis lasīja pēdējo sarakstīto darbu fragmentus vai dalījās ar klausītājiem savās pārdomās, bet Aina Kalnciema radīja attiecīgu noskaņojumu, spēlējot klavesīnu.

Festivāls pamazām auga, un bija skaidrs, ka nepieciešamas lielākas telpas. Vispirms tas pārcēlās uz Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja zāli. Vairākus gadus koncerti notika arī Melngalvju namā, kur tagad ir Valsts prezidenta rezidence. Bet šobrīd festivāla norises vietām ir piepulcējusies vēl arī Mazā ģilde, Lielā ģilde, JVLMA, Mākslas muzejs Rīgas birža un Baltais flīģelis.

«Koncertu piedāvājums Rīgā aug ģeometriskā progresijā, bet publikas ir tik, cik ir. Tāpēc šobrīd organizēt koncertus nepavisam nav vienkārši, jo piedāvājums tiešām ir neiedomājami liels. Bet man ir patiess prieks, ka Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla koncerti vienmēr ir labi apmeklēti. Festivāls jau ir ieņēmis savu nišu, ir skatītāju augsti novērtēts un Eiropā jau sen pazīstams,» stāsta Aina Kalnciema, paskaidrojot, ka jau daudzus gadus viņa ir agrīnās mūzikas organizācijas REMA (Eiropas Senās mūzikas tīkls) un NORDEM (Ziemeļvalstu Senās mūzikas festivālu asociācija) biedre, un tas nozīmē, ka arī viņas vadītais festivāls ir iegājis Eiropas apritē. «Rīga jau sen vairs nav province. Eiropā zina, ka Rīga ir kultūras pilsēta, un daudzi mūziķi šurp brauc arī tikai intereses pēc – jo ir dzirdējuši, ka te ir augsta mūzikas kultūra.»

Atalgojums nav adekvāts

Paralēli festivāla organizēšanai, kas notiek visa gada garumā, Aina Kalnciema jau vairāk nekā 20 gadu ir klavesīna spēles pasniedzēja JVLMA. «Protams, ka pedagoga darba atalgojums nav adekvāts. Smieklīgi pat salīdzināt ar to, ko mana līmeņa pasniedzēji saņem citās Eiropas augstskolās. Bet es šo darbu ļoti mīlu un negribētu no tā atteikties. Pianistiem ir svarīgi pārzināt šo jomu, pārsvarā viņiem arī ir interese un patīk uzzināt ko vairāk. Un par to ir liels gandarījums.»

Ainai Kalnciemai ir gandarījums arī pašai būt uz skatuves, un viņa joprojām turpina savu izpildītājmākslinieces karjeru – uzstājas gan tepat Latvijā, gan daudzviet ārzemēs. Protams, ir plāni nākotnei, bet – viņai nepatīk runāt, pirms tie notikuši.

Peld un dūšīgi nūjo

Klavesīnistei nepatīk runāt arī par savu dzīvi ārpus mūzikas, jo viņas darbs esot viņas hobijs, vaļasprieks un dzīvesveids reizē. «Kā starptautisko organizāciju biedre daudz braukāju uz festivāliem, dažādiem semināriem, konferencēm, simpozijiem, un tas man aizņem daudz laika. Kādi tad vēl hobiji... Vienīgi sportam mēģinu atrast laiku – lai uzturētu sevi formā,» stāsta Aina Kalnciema, atklājot, ka viņa regulāri peld – vasarā, kur vien iespējams, bet ziemā baseinā. «Braucu ar velosipēdu, kādreiz skrēju, bet tagad esmu pārgājusi uz nūjošanu. Nūjoju diezgan dūšīgi, man pat ir medaļa par piedalīšanos sacensībās,» viņa pasmaida un nosaka, ka vienīgi šoruden, kad kokos lapas sāka iekrāsoties sārtas un dzeltenas, viņa uz šo panorāmu vīrusa dēļ noraudzījusies vien pa logu.

Bet nu talantīgā mūziķe ir atpakaļ darba ierindā un ar nepacietību gaida šurp atbraucam festivāla māksliniekus. Skatītāju zālē gan viņu parasti nevar ieraudzīt, jo esot nemitīgi jātur roka uz pulsa – lai viss notiktu, kā iecerēts. «Festivāla pirmajos gados es visu darīju viena, bet – tas bija neprāts! Tagad man ir palīgi, bet tik un tā es nevaru ieiet zālē, relaksēties un baudīt mūziku. To es varu tikai koncertos, ko pati neorganizēju,» viņa pasmaida un piebilst, ka ir ļoti iemīļojusi Francijas televīzijas kanālu Mezzo, kas veltīts klasiskajai mūzikai, arī baletam, operai un džezam. «Tur, starp citu, bieži ir redzami daudzi manis ielūgtie mākslinieki,» viņa nosaka un sarunas noslēgumā saka lielu paldies festivāla atbalstītājiem, kuri viņai uzticējušies un joprojām uzticas – ka šāda mūzika mūsu klausītājiem ir nepieciešama un ļoti vajadzīga.

AINA KALNCIEMA

• Klavesīniste, Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla Rīgā direktore (kopš tā dibināšanas 2001. gadā), Baha Mūzikas fonda prezidente
• Dzimusi 9. februārī Rīgā
• Ar izcilību absolvējot klavieru un ērģeļu spēles klases Pēterburgas Konservatorijā, klavesīna spēles meistarību turpinājusi izkopt Holandē, Francijā, Šveicē un Vācijā
• • Ansambļa Baltic Trio dalībniece (kopš 1998. gada), ar kuru kopā izpilda un ieraksta mūsdienu skaņdarbus flautai, čellam un klavesīnam, kurus sacerējuši Baltijas valstu komponisti
• Jau vairāk nekā 20 gadu pasniedz klavesīna spēli JVLMA
• Piedalījusies daudzos Eiropas festivālos un muzicējusi kopā ar izciliem dažādu valstu mūziķiem
• Regulāri koncertē kā klavesīna soliste un ir apceļojusi ar vieskoncertiem agrāko Padomju Savienību, ASV, Kanādu, Austrāliju un Eiropas valstis
• Agrīnās mūzikas organizāciju REMA (Eiropas Senās mūzikas tīkls) un NORDEM (Ziemeļvalstu Senās mūzikas festivālu asociācija) biedre
• Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis (2008); Rīgas domes ikgadējā balva Baltais zvirbulis (par nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā kultūras apmaiņā, sadarbojoties ar izciliem un pasaulē atzītiem māksliniekiem, 2011)