Greatest Hits ar kori Maska

Jānis Ozols: «Būtu pareizi stāstīt, ka, dibinot kori Maska, man bija diža vīzija par to, ko darīsim un sasniegsim. Man kā jaunam diriģentam gribējās būt galvenajam diriģentam, un sapratu, ka tieši Babīte ir tā vieta, kur es to varētu īstenot, jo tur bija daudz jauniešu ar labām iestrādēm no skolas koriem. Es īsti nezināju, ko un kā darīt, tas bija mans pirmais lielais projekts dzīvē, es varēju tikai cerēt, ka koris kļūs par vienu no labākajiem Latvijā, arī pasaulē. Ir jau visādi, tāpat kā ģimenes dzīvē. Ir rutīnas, bēdu un milzīgi prieku periodi, bet tas, kas mūs ar Masku tur kopā – tie unikālie cilvēki. Kaut arī cilvēki mainās, bet Maskas aura, cilvēku unikālā emocionālā sasaiste kļūst arvien labāka, un tas ir vislielākais mūsu kopā būšanas fenomens» © f64

«Koris ir pelnījis savu dzimšanas dienu nosvinēt vērienīgi,» ir pārliecināts diriģents Jānis Ozols. Viņa dibinātais koris Maska Latvijas Universitātes Lielajā aulā 18. septembrī ar vērienīgu koncertu iesāks savas pastāvēšanas 15 gadu jubilejas sezonu.

Trejādas sejas

Koris Maska savu jubileju svinēs trīs cēlienos – pirmais koncerts notiks jau šīs nedēļas nogalē, bet būs vēl divi koncerti – tieši pirms Ziemassvētkiem, 20. decembrī Rīgas Domā, un jubilejas svinības tiks noslēgtas 1. aprīlī. Kora dibinātājs un diriģents Jānis Ozols atklāj, ka jubileja tiek rīkota trīs daļās tāpēc, ka bijusi vēlēšanās parādīt kora trīs sejas. «Kora nosaukums Maska labi atbilst mūsu būtībai, jo mēs varam būt ļoti klasiski, arī dvēseliski un sirsnīgi, un varam būt arī nerātni. Negribu teikt, ka pirmais koncerts, kas būs Latvijas Universitātes aulā, ko var uzskatīt arī par latviešu koru svēto vietu, jo tur notiek gan dažādi vērienīgi un atmiņā paliekoši koncerti, gan arī Dziesmu svētku koru kari, būs ļoti klasisks, tomēr šis koncerts būs kā kora paraugseja, otrs koncerts – sirsnības laiks, savukārt trešais koncerts būs mūsu nerātnā seja, jo tajā būs joki, pigori, visādas ēverģēlības,» stāsta Jānis Ozols.

Diriģents aicina klausītājus nebaidīties no apzīmējuma «paraugseja». Lai gan parasti jubilejās kori «rāda, ko vien spēj, dzied sarežģītus opusus, izrāda savu virtuozitāti», bet Maska izvēlējušies citu ceļu – parādīt visu to labāko, kas bijis 15 gadu laikā, «bet ne jau tādā ziņā, ka rādīsim, cik skaļi, klusu, ātri vai lēni varam dziedāt», jo koris izpildīs skaņdarbus, kas iezīmē kora attīstības ceļu, svarīgākos notikumus, spilgtāko emociju un triumfa brīžus. Maska atskaņos gan speciāli korim komponētus skaņdarbus, gan latviešu un ārzemju koru mūzikas klasiku. «Latviski runājot – šis būs mūsu greatest hits koncerts, kurā varēs dzirdēt visus tos nozīmīgākos skaņdarbus, kas Maskai bijuši 15 pastāvēšanas gadu laikā.» Neiztrūkstoša koncerta sastāvdaļa būs arī komponistes, kormeistares un vokālās grupas Latvian Voices vadītājas Lauras Jēkabsones speciāli korim komponētie skaņdarbi, tostarp arī pasaules pirmatskaņojums, koncerta viesi – Xylem trio.

Foršs džeks ar foršu diplomu

Kordiriģents pirms dažiem gadiem spēris nopietnu soli arī simfoniskās mūzikas virzienā, vienu gadu studējot maģistrantūrā Zviedrijas Karaliskajā mūzikas koledžā, kur apguvis simfoniskā orķestra diriģēšanu. «Man tā lieta interesē. Slikts ir tas karavīrs, kas negrib kļūt par ģenerāli. Protams, ka simfoniskā orķestra diriģēšana ir nākamais solis diriģenta attīstībā. Simfoniskā mūzika mani uzrunā, saista un interesē, un jāatzīst, ka tās iespējas, ko man piedāvāja studijas Zviedrijā, bija fantastiskas. Ne mirkli nenožēloju, lai gan tas bija grūts gads, jo man Latvijā ir darbs un ģimene, bērni, es visu laiku biju ceļā. Mēģinājums Latvijā, no rīta – lidmašīna, pa dienu vai vakarā mēģinājums Zviedrijā. Tomēr tās īpašās iespējas, ko es tur ieguvu, – strādāt ar profesionāliem orķestriem, sagatavot programmas – līdz šim man Latvijā nav bijušas. Varbūt pienāks brīdis, kad man arī Latvijā būs tādas iespējas,» teic Jānis Ozols. Šīs studijas gan nenozīmējot to, ka viņam zustu interese par kormūziku. Diriģents to skaidro: «Kad ilgu laiku dari vienu darbu, jau zini, ko sagaidīt, vairs nav tādu pārsteigumu. Protams, izaicinājumi un mērķi vienmēr ir, bet profesionāli zini, kā sasniegt mērķus, un pašam tas vairs nav tik liels izaicinājums. Simfoniskā mūzika ir kaut kas jauns, un – pastāvēs, kas mainīsies. Protams, ka ikvienam cilvēkam ir jāattīsta sevi, un šī ir mani attīstoša lieta, es vienmēr meklēju izpausmes, kā sevi attīstīt.»

Diriģents, protams, apzinoties reālās iespējas Latvijā un to, ka «diriģenti ir daudz un labi, protams, ka neviens tāpat vien pa labi un pa kreisi nedos orķestri», tāpēc konkrētu tālejošu mērķu viņam vēl neesot. Tomēr – «nekas dzīvē nenotiek lieki, viss notiek tieši tā, kā tam jānotiek, un, ja esmu zināšanas ieguvis, tad agri vai vēlu man tās noderēs praktiski dzīvē. Protams, ka es nevaru pateikt, kad man būs koncerts ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Esmu tāds cilvēks, kurš, negribu teikt, ka ir lepns, bet man šausmīgi nepatīk lūgties kaut ko. Zinu, ka prātīgi būtu iet pie orķestra menedžeriem un stāstīt, cik es esmu foršs džeks un cik foršu izglītību esmu ieguvis, un lūgt iespēju sagatavot kādu programmu. Es tā neesmu darījis, un mana dzīves filozofija līdz šim – ar darbiem ir jāpierāda tas, ko vari, un pienāks brīdis, kad būs arī iespējas, un tad es būšu gatavs tās paņemt».

Vēl viens izaicinājums

Kopš rudens Jānis Ozols ir redzams jaunajā televīzijas kanālā 360 TV, kur viņš svētdienās vada kultūras notikumiem veidotu raidījumu. «Tas ir viens no maniem sapņiem, ko biju izstāstījis sievai, – ka gribētu kultūras raidījumu vadīt. Šis ir izaicinājums, par kuru esmu ļoti priecīgs,» teic Jānis Ozols. Nu viņam darbs uzliekot pienākumu daudz vairāk interesēties par norisēm un aktualitātēm kultūras jomā, turklāt, veidojot raidījumu, nākas satikties ar cilvēkiem, ar kuriem viņa dzīves ceļi, visticamāk, nekrustotos mūziķa darbā. «Tas ir kolosāls dzīves bonuss, ko izbaudu, un ceru, ka tiem, kas skatās, šis raidījums sniedz ne tikai informāciju, bet arī raisa domas.»

Lai gan Jānis daudz uzstājies kopā ar grupu Cosmos un arī koriem, viņš ir pie «skatuves pieradis cilvēks», tomēr ik reizi, izejot publikas priekšā, uztraukums esot. «Tā jau ir tā lielā dzīves skola, un viens no pamatuzdevumiem – saglabāt mieru, vēsu un skaidru prātu un izdarīt to, kas jāizdara. Leģendārais Mariss Jansons diriģē jau 50 gadu, nevienam pat neienāk prātā, ka viņš ir satraucies pirms koncerta, kurā, iespējams, jādiriģē simfonija, ko viņš savā mūžā darījis desmitiem, pat simtiem reižu. Ticiet man – vienmēr ir kņudoņa, jo nekad nezini, kā būs. Līdzīgi kā braukšana ar mašīnu – proti to vadīt, bet nezini, kurā brīdī uz ceļa var izskriet stirna, ir jābūt gatavam visādiem pavērsieniem, un tas jau arī ir tas, kas rada uztraukumu, jo esi atbildīgs par to, ko dari, bet nezini, ko sagaidīt.»

Ārpus Rīgas

Kopš pavasara Ozolu ģimene dzīvo ārpus Rīgas pie Jāņa sievas vecākiem Tukumā. Šovasar gribējis ar bērniem aizbraukt uz Klaipēdu, paskatīties delfīnus, bet kaut kā neesot sanācis. Toties ģimenei ir sanācis baudīt visus tos labumus un priekus, ko sniedz dzīve privātmājā ārpus Rīgas. «Bērniem ir batuts, ir liels dārzs ar ogām, ir dīķis, kur var peldēties... Šī vasara izdevusies izcila, man šķiet, ka arī bērni novērtē to, ka vasaru nevajadzēja pavadīt pilsētā. Vispār jau cilvēkam nemaz nevajag tik daudz, bieži vien tikai novērtēt to, kas ir,» uzskata ģimenes galva. Pašam atslodzei viņam vajagot aiziet uzspēlēt pludmales volejbolu. Lai gan sevi viņš uzskata par basketbola fanu un vēl pirms pāris gadiem kopā ar citiem diriģentiem svētdienās gājis uzspēlēt basīti, tomēr šobrīd šī tradīcija esot mazliet pajukusi, jo šim sporta veidam nepieciešama komanda. «Joprojām aizraujos ar ēst gatavošanu. Tiesa, ikdienā par maltīti rūpējas sieva, svētku reizēs, kad atļaujamies ko neikdienišķu, to daru es. Man arī patīk lasīt pavārgrāmatas, skatīties Džeimija Olivera raidījumus. Mūziku ikdienā neklausos gandrīz nemaz, bet reizēm paskatos filmas par slaveniem diriģentiem, nopērku kādu labu ierakstu.»

Arī ziemas periodu Ozolu ģimene ir ieplānojusi «pārciest laukos». Meita Lilija sākusi iet dziedāšanā, mākslas skolā un vingrošanas nodarbībās. «Rīgā tas maksā lielu naudu, turklāt Rīgā ir grūti izvadāt bērnu. Tukumā – viss ap stūri, cenas pulciņiem ir salīdzinoši zemas, un izskatās, ka kvalitāte ir ļoti laba. Vakar meita atnesa pirmo zīmējumu. Es nedomāju, ka viņa vispār prot zīmēt, jo pēc tiem ķeburiem, ko mēs kopā zīmējām, šķita, ka viņa nekad nebūs māksliniece, bet pirmais zīmējums liecina, ka viņai ir spējas,» saka tētis. Par tālāko nākotni nekas zināms nav, bet ir skaidrs, ka šajā ziemā Jānis Ozols, kuram darba pienākumi galvenokārt ir Rīgā, naski izmantos sabiedriskā autobusa pakalpojumus maršrutā Tukums–Rīga–Tukums. «Ļoti forši – autobusos pieejams internets, un es katru dienu divas stundas varu ražīgi strādāt, nevis tikai pārvietot savu ķermeni.»

***

Jānis OZOLS

• Diriģents, vokālās grupas Cosmos dalībnieks (kopš 2002. gada)

• Dzimis 1980. gadā Rīgā

• Precējies, bērni – Lilija (4) un Jānis (1,4)

• Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā (kordziedāšanas klase, 1989–1996), absolvējis Rīgas Doma kora skolu (kordiriģēšanas klase, 1999, un mūzikas menedžmenta klase, 2000). Bakalaura grādu ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Kordiriģēšanas klasē pie profesora Sigvarda Kļavas (2004), bet maģistra grādu pie profesora Jāņa Zirņa (simfoniskā orķestra diriģēšana, 2013). Studējis simfoniskā orķestra diriģēšanu Zviedrijas Karaliskajā mūzikas koledžā (2013–2014)

• 2000. gadā izveidojis jauniešu kori Maska. Šobrīd strādā arī ar kori Pa saulei (kopš 2010. gada)

• Rīgas apriņķa koru virsdiriģents

• Hobijs: ēst gatavošana, veido blogu Restorāns Mājās un ne tikai… (dirigents.blogspot.com).

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais